Kārlis Purgailis: Kāds bijis 2023. gads mūsu pensiju uzkrājumiem?

Šogad pasaules ekonomikas trīs galvenie vadmotīvi bija inflācija, procentu likmju kāpums un tehnoloģiju uzņēmumu izrāviens. Lai arī gads sākās ar prognozēm par globālās ekonomikas strauju sabremzēšanos un bažām par finanšu krīzes tuvošanos, inflācijas stabilizēšanās, mākslīgā intelekta uzvaras gājiens un lielo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītāji nostiprināja investoru optimismu visā pasaulē. Izdevās pārvarēt arī enerģētikas krīzes radītos draudus Eiropā un banku bankrotu ASV un Šveicē.

Militārais konflikts Izraēlā bija par iemeslu tirgus korekcijai šī gada 4. ceturkšņa sākumā. Neskatoties uz sākotnējo spriedzi, gan Ukrainas, gan Izraēlas karš no investoru perspektīvas jau neilgi pēc to sākuma tika iecenots kā lokāls konflikts, kas neatstās paliekošas sekas uz pasaules ekonomiku. Pie nosacījuma, ja nesekos tālāka konflikta eskalācija.

Minētie faktori lielā mērā sekmējuši lielāko akciju indeksu vērtības pieaugumu – ja 2022. gadā finanšu tirgus piedzīvoja būtisku lejupslīdi (S&P500 kritums atsevišķos brīžos fiksēts pat 25% apmērā), tad 2023. gadā virziens bijis vērsts augšup – S&P500 pieaudzis par vairāk nekā 22%, Eiropas 600 lielāko uzņēmumu indekss – par 14%, bet Attīstības valstu indekss – par nepilniem 5%.

Augšupeja pasaules finanšu tirgos atspoguļojas arī Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumos – visu 2. līmeņa aktīvo plānu ienesīgums gada ietvaros bijis robežās no 9 līdz 20%. Tie ir plāni, kur ieguldījumi dažādu uzņēmumu akcijās var veidot līdz pat 100% no plāna satura, un tie šī gada laikā ir bijuši visienesīgākie.

Aktīvie plāni tradicionāli ir tas segments, kur iespējams novērot lielāko ienesīgumu, taču finanšu tirgus svārstību rezultātā tie var piedzīvot arī straujākos kritumus. Augstāks ienesīguma potenciāls un iespēja ilgākā laika periodā amortizēt riskus ir divi galvenie iemesli, kāpēc aktīvie plāni ieteicami tiem, kuriem līdz pensijas vecumam ir vēl vismaz 10 gadu.

Centrālo banku cīņa ar inflāciju un starpbanku procentu likmju kāpums aizvadītajā gadā būtiski ietekmēja obligāciju tirgu (augot likmēm, obligāciju vērtība krītas) un tā rezultātā arī konservatīvos pensiju plānus. Konservatīvie plāni galvenokārt tiek veidoti no valstu un korporatīvajām obligācijām, kas piedāvā garantētu ienesīguma likmi, kas atkarīga no obligāciju dzēšanas termiņa un aizņēmēja kredītriska.

Veidojot konservatīvos plānus, pensijas pārvaldnieks veic izvēli par labu fiksētiem ienākumiem, lai nodrošinātu pensijas saņēmēja uzkrājumu pasargāšanu no ievērojamiem potenciāliem kritumiem, ko var radīt finanšu tirgus satricinājumi, korekcijas un ilgstošas lejupslīdes. Tas ir sevišķi aktuāli tiem iedzīvotājiem, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums, proti, līdz pensijai palikuši apmēram 5 gadi.

Ņemot vērā 2023. gada tirgus dinamiku, konservatīvo plānu ienesīgums gada ietvaros bijis no aptuveni 4 līdz 6% atzīmei, taču centrālo banku procentu likmju samazinājums, ko paredz 2024. gadā, nozīmē, ka šo plānu potenciāls varētu pieaugt.

Pozitīvā tendence Latvijā ir tā, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumi turpina palielināties – uzkrājumu apjoms sasniedzis rekordlielu 7 miljardu eiro atzīmi. Tas skaidrojams ar vidējās algas pieaugumu valstī un attiecīgi lielākām iemaksām, kā arī ar būtisko ienesīgumu no finanšu tirgu pozitīvās attīstības. No kopējiem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem gandrīz 1 miljards eiro ir veidojies no investīciju rezultāta.

Runājot par brīvprātīgajām investīcijām pensiju 3. līmenī, redzam, ka iedzīvotāji naudu mēdz ieguldīt, kad finanšu tirgū ir salīdzinoši veiksmīgs periods. Pareizi būtu darīt pretēji, proti, veikt iemaksas brīžos, kad tirgū noris korekcijas, jo tad attiecīgos aktīvus iespējams iegādāties par pievilcīgākām cenām. Diemžēl pieredze rāda, ka šādos brīžos iedzīvotāji drīzāk gatavi naudu izņemt un nofiksēt zaudējumus. Šī iemesla dēļ tai iedzīvotāju grupai, kas ikdienā neseko līdzi finanšu tirgū notiekošajam, pareizākā pieeja būtu veikt regulāras iemaksas gada laikā, jo tad investīciju cena ilgtermiņā tiks izlīdzināta un uzkrājuma potenciālais pieaugums būs lielāks.

Runājot par nākotni, arvien biežāk tirgus dalībniekiem nostiprinās pārliecība, ka mēs tuvākajā laikā neredzēsim visaptverošu finanšu krīzi, kas gan neizslēdz mērenu ekonomikas bremzēšanās turpinājumu 2024. gada 1. ceturksnī. Uz Eiropas fona ASV ekonomika izskatās spēcīgāka, tāpēc būs interesanti pavērot, kura no centrālajām bankām – FED vai ECB – pirmā izšķirsies par procentu likmju samazinājumu. Šo soli gaida ne tikai obligāciju investori, bet arī uzņēmumu pārstāvji un iedzīvotāji ar aktīvām kredītsaistībām. Monetārās politikas veidotāju retorika par ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu uz nākamo gadu ļauj raudzīties pietiekami optimistiski.