20. gs. 80. gadu beigās, kad Eiropa spēra turpmākus soļus ceļā uz vienotā tirgus padziļināšanu, sapnis par vienoto valūtu kļuva par projektu. Un pirms 25 gadiem – 1999. gada 1. janvārī – šis projekts kļuva par realitāti. Tagad eiro ir mūsu ikdienas dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas sniedz mums vienkāršību, stabilitāti un suverenitāti.
Tas padara Eiropas iedzīvotāju dzīvi vienkāršāku, ļaujot viegli salīdzināt cenas, pirkt, pārdot un ceļot. Tas devis mums stabilitāti, sargājot izaugsmi un darbvietas laikos, kad krīzes sekojušas cita citai. Un, ieviešot pasaules otru nozīmīgāko valūtu, esam ieguvuši lielāku suverenitāti nestabilajā pasaulē. Tāpēc nav pārsteigums, ka kopš eirozonas sākumiem valstu skaits tajā pieaudzis no 11 līdz 20.
Gadu gaitā esam sastapušies ar milzīgiem izaicinājumiem, tai skaitā jautājumiem par paša eiro nākotni. Taču ikreiz esam atraduši pareizās atbildes. Reaģējot uz pasaules finanšu krīzi un valsts parāda krīzi, mēs, piemēram, ieviesām tādus aizsargmehānismus kā saskaņoto banku uzraudzības un noregulējuma sistēmu un Eiropas Stabilizācijas mehānismu. Pašlaik eirozonas iedzīvotāju atbalsts vienotajai valūtai ir tuvu rekordlīmenim.
Taču mūsu darbs vēl nav pabeigts. Jo pašlaik mēs sastopamies ar jauniem izaicinājumiem, kurus atsevišķām valstīm nav pa spēkam atrisināt, un cilvēki, meklējot atbildes, raugās uz Eiropu.
Mēs piedzīvojam pieaugošu ģeopolitisko spriedzi, tai skaitā Krievijas nelikumīgo karu pret Ukrainu, kas prasa drosmīgus kolektīvus lēmumus. Mēs izjūtam arvien smagāku klimata krīzi, ko varam efektīvi atrisināt tikai kopā, jo oglekļa emisijām robežas nav šķērslis. Un mēs saskaramies ar nepieredzētiem izaicinājumiem, enerģētikas un rūpniecības politikai citās pasaules daļās apdraudot mūsu konkurētspēju.
Tas nozīmē, ka tādi jautājumi kā aizsardzība, kā arī zaļā un digitālā transformācija kļuvuši par neatliekami risināmiem kopējo interešu jautājumiem. Tas pats attiecas uz mūsu pieeju finansējuma nodrošināšanai milzīgajām investīcijām, kas vajadzīgas, lai dekarbonizētu mūsu tautsaimniecību, uzlabotu piegādes ķēžu drošību un modernizētu tehnoloģijas. Eiropas Savienībā zaļās transformācijas īstenošanai vien līdz 2030. gadam ik gadu būs vajadzīgi ieguldījumi 620 miljardu eiro apmērā.
Meklējot risinājumus, jāizmanto vēriens, kāds panākams tikai kopīgā darbā Eiropas mērogā. Jāizveido patiesa kapitāla tirgu savienība, kas aptver visu kontinentu, lai mobilizētu privāto finansējumu. Jāizmanto Eiropas instrumenti un politika, lai nostiprinātu mūsu konkurētspēju un drošību, piemēram, ar pārstrādātu fiskālo noteikumu un stabilākas banku savienības palīdzību padarot spēcīgākas esošās struktūras. Un jāpanāk, lai pati vienotā valūta atbilstu digitālajam laikmetam, sagatavojot pamatus iespējamai digitālā eiro ieviešanai, kas varētu papildināt skaidro naudu.
Tajā pašā laikā, tā kā šobrīd vairākas valstis gatavojas pievienoties ES, mums jāsaglabā spēja rīkoties izlēmīgi. Paplašināšana un padziļināšana neizslēdz viena otru. Taču paplašināšanās dēļ var nākties mainīt veidu, kā ES ir organizēta.
Eiropas iedzīvotāji zina, ka pasaule mainās. Un viņi saprot, ka spēks ir vienotībā. Aptuveni divas trešdaļas eiropiešu ir pārliecināti, ka ES ir stabilitātes pamats. Tāpēc parādīsim, ka Eiropa var īstenot šīs pārmaiņas un attaisnot viņu cerības!
Tam būs vajadzīgi vērienīgi mērķi un neatlaidība – tās pašas īpašības, kas raksturo Eiropas integrācijas pamatlicējus. Un būs jāatzīst, ka ne visus mērķus var sasniegt nekavējoties. Eiropas integrācija mums māca, ka nākamie soļi jāsper tad, kad parādās attiecīga iespēja. Pārējo paveiksim tad, kad būs pienācis īstais laiks.
Franču rakstnieks Anatols Franss reiz sacīja šādus vārdus: "Lai paveiktu dižus darbus, nepieciešams ne vien rīkoties, bet arī sapņot, ne vien plānot, bet arī ticēt." Eiro pirmie 25 gadi parādījuši, cik veiksmīgs var izrādīties sapnis. Bet, apkārtējai pasaulei mainoties, mūsu rīcība pierāda, ka vienota Eiropa sniedz eiropiešiem un pasaulei nepieciešamās atbildes.
Šis bloga ieraksts publicēts kā viedokļraksts visu 20 eirozonas valstu plašsaziņas līdzekļu kanālos.