Kristaps Cīrulis: Vai nākamo globālo klimata pārmaiņu risinājumu var piedāvāt Baltijas valstis?

Ja 1,5°C robeža tiks pārkāpta, sekos ķēdes reakcija – ledāju masveida kušana, jūras līmeņa celšanās par vairākiem metriem, ekosistēmu sabrukums un sugu izmiršana. Miljoniem cilvēku būs jāpamet savas mājas applūstošo piekrastu dēļ. Lauksaimniecības ražas kritīsies, radot badu vēl lielākam iedzīvotāju skaitam. Karstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un plūdi kļūs arvien izplatītāki un postošāki. Zinātnieki brīdina, ka tas nozīmēs cilvēces civilizācijas sabrukumu.

Lai no tā izvairītos, ir nepieciešama steidzama un koordinēta rīcība globālā mērogā emisiju samazināšanai. Un Baltijas valstis var uzņemties vadību šajos centienos, kļūstot par globālu centru revolucionāru tehnoloģiju izstrādē klimata krīzes risināšanai.

Lai arī mūsu reģiona mērogs ir neliels, zinātnieki, inženieri un uzņēmēji šeit jau gadiem ilgi strādā pie inovācijām, kas var mainīt pasaules nākotni. Ja tās tiek veiksmīgi ieviestas globālā mērogā, Baltijai ir potenciāls kļūt par zaļo tehnoloģiju līderi. Mūsu valstīs jau top dažādas idejas, kas ik gadu vienkopus pulcējas Baltijas Ilgtspējas forumā, kur cita starpā tiek pasniegtas Baltijas Ilgtspējas un Inovāciju balvas. Šogad tām bija 200 pretendentu.

Glābjot piesārņotās jūras un okeānus

Viens no potenciālākajiem risinājumiem ir Latvijas jaunuzņēmums "PureOceans", kura izstrādātā revolucionārā gaisa burbuļu tehnoloģija ļauj attīrīt okeānu dzelmes no naftas un plastmasas piesārņojuma.

Jūras un okeāni veido vienu no galvenajiem dabiskajiem CO2 emisiju samazināšanas risinājumiem, absorbējot ap 30% no mūsu radītajām emisijām. To aizsardzība ir kritiski svarīga cīņā ar klimata pārmaiņām. "PureOceans" tehnoloģijas ieviešana globālā mērogā varētu būt viens no atslēgas soļiem ceļā uz mūsu planētas glābšanu. Attīrīšana no piesārņojuma ir sarežģīts izaicinājums, jo atkritumi bieži vien atrodas lielā dziļumā un ir izkaisīti plašā teritorijā. "PureOceans" piedāvātais risinājums ar gaisa burbuļu palīdzību ļauj efektīvi tīrīt arī grūti pieejamas vietas.

Ja šī tehnoloģija tiktu izvērsta globālā mērogā, tās ietekme būtu milzīga - tiktu attīrīti simtiem tūkstošu kvadrātkilometru okeāna platību, atjaunojot tajos dzīvību un veicinot oglekļa samazināšanos. Tā būtu cerība nākamajām paaudzēm uzaugt tīrākā un zaļākā pasaulē.

Samazinot ražošanas radītās emisijas

Ražošanas sektors patlaban rada vairāk nekā pusi no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Lai sasniegtu klimatneitralitāti, ir jāpanāk revolucionāra pārmaiņa šajā jomā.

Igaunijas uzņēmums "Kwota" izvirzījis mērķi līdz 2030. gadam samazināt ražošanas emisijas par vismaz 51%. Lai to īstenotu, tas mudina nozares gigantus visā pasaulē investēt atjaunojamajā enerģijā, uzlabot efektivitāti un pāriet uz aprites ekonomikas modeli.

"Kwota" jau ir sācis savu vīziju īstenot, noslēdzot sadarbības līgumus ar vadošajiem Ziemeļvalstu ražotājiem, lai kopīgiem spēkiem attīstītu un ieviestu zaļākus ražošanas risinājumus. Uzņēmums arī aktīvi ES līmenī lobē stingrāku vides regulējumu ražošanas nozarē.

Tieši šāda veida iniciatīva, kas apvieno industriāla mēroga izmaiņas ar strauju rīcību, ir vajadzīga, lai izvairītos no klimata sabrukuma scenārija.

Jauni, revolucionāri materiāli

Virkne Baltijas uzņēmumu jau izstrādā jaunus materiālus un tehnoloģijas, kas ļauj samazināt oglekļa pēdu dažādās nozarēs. Piemēram, "Alina" un "P-Agro Minerals" ievieš videi draudzīgus risinājumus attiecīgi krāsu un mēslošanas līdzekļu ražošanā. "Naco Technologies" izgudro nanopārklājumus, kas pagarina atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju mūžu.

Visi šie ir praktiski soļi ceļā uz "zaļāku" resursu izmantošanu, samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Ja tādas tehnoloģijas kļūtu par normu visā pasaulē, to kopējā ietekme uz klimatu būtu milzīga.

Izglītošana un uzņēmumu sadarbība ir atslēga

Lai jaunās tehnoloģijas nonāktu līdz plašam patērētāja lokam, ir būtiska izglītošana un sadarbība. Piemēram, "FutureHub" programma saved kopā Baltijas zaļos jaunuzņēmumus ar lielajiem ražotājiem pilotprojektu īstenošanai.

Šī programma jau ir devusi labus rezultātus. Piemēram, RIMI sadarbojas ar jaunuzņēmumu "Plant Jammer", kas lietotnē ieviesis mākslīgā intelekta šefpavāru. Tas ir digitāls rīks, kas rada unikālas receptes no produktiem, kuri jau atrodami pircēja ledusskapī. Tādējādi vienlaicīgi tiek samazināti pārtikas atkritumi mājsaimniecībā un attiecīgi arī tēriņi.

Vēl viens veiksmes stāsts ir uzņēmums "CompAct", kas ar mākslīgā intelekta rīkiem palīdz korporācijām izglītot darbiniekus par klimatam draudzīgu dzīvesveidu. Jo vairāk cilvēku apzinās savu personīgo lomu, jo lielāka ietekme panākama. Tieši izglītošana un sadarbība ir atslēga Baltijas inovāciju ieviešanai globālā mērogā.

Baltijas priekšrocības zaļo tehnoloģiju jomā

Kāpēc Baltija var kļūt par nākotnes stūrakmeni planētas glābšanai no klimata sabrukuma?

Pirmkārt, mūsu reģionam ir augsti kvalificēts darbaspēks eksaktajās zinātnēs, kas nepieciešamas inovāciju radīšanai.

Otrkārt, esam pieraduši ātri reaģēt uz pārmaiņām un meklēt nestandarta risinājumus. Nelielais vietējais tirgus ir lielisks lauciņš jaunu ideju testēšanai.

Treškārt, te jau darbojas spēcīga "zaļo" tehnoloģiju ekosistēma - uzņēmēji, zinātnieki, investori. Piemēram, "FutureHub Climate" programma veicina šo pušu sadarbību.

Ceturtkārt, mūsu valstis jau ir pierādījušas spēju radīt globālus tehnoloģiju līderus, piemēram, "Skype" un "Transferwise". Ir tikai nepieciešams šo pieredzi un prasmes virzīt uz klimata jautājumu risināšanu.

Ir laiks rīkoties. Baltijas valstis var kļūt par centru planētas glābšanā, ja izmantos savas priekšrocības un koncentrēs talantus uz šo eksistenciāli svarīgo mērķi.