Urzula Deška: Vadītājs un līderis – viens un tas pats vai tomēr nē?

Vai uzņēmuma darba vide Latvijā un Baltijā atšķiras no Rietumeiropas? Tas ir viens no biežākajiem jautājumiem, kas man uzdots pēdējā gada laikā, kopš no Vācijas esmu pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. Un mana atbilde ikreiz ir: "Nē, ne tik ļoti, kā varētu šķist." Cilvēki visur, it sevišķi, ja raugāmies Eiropas kontekstā, ir līdzīgi.

Profesionālajā jomā viņi vēlas sevi pierādīt un būt daļa no komandas, jo piederība noteiktai kopienai ir viena no mūsu pamatvajadzībām. Gan Vācijā, gan Baltijā darbinieki kopumā ir vērsti uz izaugsmi un ikdienā vēlas demonstrēt savu labāko sniegumu. Lai to sekmētu, ļoti būtiska loma ir labiem līderiem, kuri novērtē, iedvesmo un virza komandu uz mērķi. Turklāt līderība nav nekas mistisks vai ārpus mums esošs – tās ir prasmes, kuras sevī var attīstīt ikviens, jautājums, vai uzņēmuma un darba dzīves kontekstā tās ir pietiekami novērtētas.

Augam kopā

Lai arī vadītājam un līderim gan jēdzieniski, gan realitātē ir zināmas līdzības, tomēr ir arī atšķirības. Labas vadītāja prasmes ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai kļūtu par labu līderi. Vadītāja atbildība ir vairāk saistīta ar esošā stāvokļa saglabāšanu un, iespējams, uzlabošanu mērenu izaicinājumu apstākļos.

Lai sasniegtu mērķus, vadītājs parasti darbojas, ārējai un iekšējai videi esot relatīvi paredzamai. Taču ir vajadzīgs labs līderis, lai komandas un organizācijas spētu tikt galā ar izaicinājumiem, kas prasa izcilu sniegumu, mainītu spēles noteikumus, panāktu būtisku progresu un lielus izrāvienus, piemēram, veicot kulturālas pārmaiņas, biznesa modeļu attīstību, procesu un produktu inovācijas.

"Gallup" darba vides efektivitātes pētījums liecina, ka komandas, kurās ir talantīgi līderi, spēj uzlabot finanšu sniegumu par 48 %, kāpināt darbinieku iesaisti uzņēmuma procesos par 30 % un par 22 % palielināt produktivitāti. Esmu pārliecināta, ka tie nav vien teorētiski skaitļi, bet reāls pienesums, kuru iespējams veicināt, palīdzot darbiniekiem apgūt līderības prasmes. Šim aspektam esam piešķīruši stratēģiski svarīgu lomu arī savā uzņēmumā.

Pirmkārt, esam skaidri nodefinējuši līderības kompetences, kas mums ir būtiskas, un, otrkārt, sniedzam reālu atbalstu darbiniekiem – ne tikai vadītājiem – šo kompetenču novērtēšanā un apgūšanā, rīkojot darba grupas līderības treneru vadībā. Tāpat strādājam pie talantu programmas izveides, jo mūsu ilgtermiņa mērķis ir attīstīt darbinieku kompetences tā, lai jebkuram sniegtu iespēju kādu dienu izaugt par vadītāju-līderi.

Līderība, pirmkārt, nozīmē spēju vadīt pašam sevi un tikai tad komandu, motivējot un nodrošinot tai izaugsmes un attīstības iespējas. Tādēļ darbs ar sevi, pašapzināšanās un emocionālā inteliģence līderim ir ļoti svarīga. Protams, liela nozīme arvien ir stratēģiskajai, analītiskajai domāšanai un plānošanai, kas arī ir mūsu svarīgāko līderības kompetenču sarakstā, tomēr uzskatu, ka labam līderim šīs īpašības ir jāprot apaudzēt ar citām, ne mazāk būtiskām: pašiniciatīvu, neatlaidību, spēju saliedēt un stiprināt komandas biedrus kopējam mērķim, taisnīguma izjūtu, patiesumu, empātiju u.c.

Tāpat augsti vērtējamas līdera prasmes ir spēja ātri atgūties no neveiksmēm, skaidri un efektīvi komunicēt, būt elastīgam, tiekot galā ar pārmaiņām un neskaidrībām, būt par paraugu citiem un iedvesmot, skatīties uz situācijām ar svaigu skatu, piedāvājot inovatīvus risinājumus. Darbinieks (vadības vai jebkurā citā līmenī), kurš šīs īpašības sevī attīstījis, kļūst par nenovērtējamu resursu uzņēmuma izaugsmei. Tādēļ patiesi ir vērts atbalstīt darbiniekus ceļā uz līderības apgūšanu.

Līderība – ne vienmēr iedzimta

Šis bagātīgais īpašību daudzums gan nenozīmē, ka katram kolēģim vai struktūrvienības vadītājam vienlīdz lielā apjomā jāpiemīt visām minētajām kompetencēm. Cilvēki ir dažādi, un tas ir tikai pozitīvi! Sliktākais risinājums ir, ja vadītājs komandu izveido pārāk līdzīgu savam personīgajam kompetenču profilam, jo tieši dažādība un viedokļu daudzveidība sniedz lielu pievienoto vērtību. Vienā komandā apvienojot cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi un uzskatiem, mēs ne vien cits citu papildinām, bet arī kopā augam.

Tas ir laba vadītāja uzdevums – pieņemt dažādību, būt atvērtam, spēt ieklausīties un izprast dažādas psiholoģiskās nianses. Līderība prasa arī lielu iekšēju spēku, piemēram, situācijās, kad darbiniekiem jāliek saprast, ka viņu sniegums nav bijis labs, un jāizsaka kritika. Te atkal skatos uz sevi – es noteikti gribētu, lai mans vadītājs, nebūdams apmierināts ar manu darbu, darītu man to zināmu un dotu konstruktīvas norādes.

Protams, šo prasmi iespējams apgūt tikai ar laiku, un cilvēkiem nav patīkami, ja sniedzam negatīvu vērtējumu par viņu veikumu, tomēr mans vērojums liecina, ka lielākā daļa novērtē godīgumu un skaidrību. Vienlaikus līderim jāspēj iedziļināties otra situācijā, just citu cilvēku emocijas, izprast viņu vēlmes un motivāciju.

No savas pieredzes varu teikt, ka visas šīs prasmes patiešām ir iespējams attīstīt, un nekautrējos atzīt, ka arī pati esmu tās apzināti mācījusies. Gluži pretēji – lepojos, ka esmu ieguldījusi daudz laika savas personības izaugsmē – kursos, apmācībās, iedvesmojoties no mentoriem. Reiz man bija kolēģis, kungs gados, kurš visiem stāstīja par to, ka viņam nekad nav bijis nepieciešams mentors vai koučs.

Viņš bija pārliecināts, ka ir dzimis vadītājs. Savukārt es esmu ļoti daudz ieguvusi tieši sevis attīstības un mācību procesā, tādēļ vēlos uz to iedrošināt arī citus: jo vairāk jūs mācāties, reflektējat, iedvesmojaties no mentoriem, jo vairāk jaunu ideju, jaunu perspektīvu iegūstat savam darbam.

Bet atgriežoties pie jautājuma, vai ir kādas būtiskas atšķirības starp Vāciju un Latviju, man atkal jāsaka, ka nē – līderības prasmes ir universālas un varam tās realizēt jebkurā kultūrā. Manuprāt, Baltijas valstis veidā, kā šeit tiek attīstītas labas līderības un vadītāja iemaņas, ir kaut kur pa vidu starp Vāciju, kas ir mazliet hierarhiskāka uzņēmumu pārvaldības struktūrā, un Skandināvijas valstīm, kur pārvaldības kultūra ir vairāk horizontāla.

Notici sev!

Un vēl – gribu iedrošināt sievietes, kuras vēlas kļūt par līderēm. Ļoti bieži, jautājot jaunām sievietēm, vai viņas vēlas kļūt par vadītājām, dzirdu šaubas: "Es nezinu, vai spēšu būt laba vadītāja." Tad es vienmēr atbildu: "Ja citi tev tic un piedāvā šo iespēju, lūdzu, notici arī sev! Paļaujies uz sevi!"

Esmu satikusi brīnišķīgus, talantīgus darbiniekus, kuriem esmu piedāvājusi kļūt par vadītājiem, bet tieši sievietes biežāk norobežojas un uzskata, ka nespēs veikt vadītāja pienākumus. Par to man žēl, jo šādā veidā pašas nosakām sev tik slavenos "stikla griestus". Vienlaikus esmu ļoti priecīga, ka tieši Latvijā un arī parējās Baltijas valstīs sievietes vadītājas tiek pieņemtas vieglāk, organiskāk nekā, piemēram, Vācijā. "Ergo" komandā vadības līmenī sieviešu ir nedaudz vairāk nekā vīriešu.

Slavenā amerikāņu tehnoloģiju jomas līdere Šerila Sandberga ir teikusi, ka līderība nozīmē ar savu klātbūtni padarīt apkārtējos labākus un panākt, ka šī ietekme turpinās arī tavas prombūtnes laikā. Tā ir motivēšana, iedvesmošana, kas darbiniekam palīdz apzināties viņa būtisko lomu uzņēmumā, palielinot ne vien darba sparu, bet arī prieku strādāt.

Tieši tas, manuprāt, ir viens no galvenajiem uzņēmuma virzītājspēkiem: prieks darbinieku acīs. Lai jaunajā gadā prieka un motivācijas kļūst arvien vairāk!