Ekonomists: inflācijas spiediens noteikti nav beidzies; ECB var kavēties ar likmju samazināšanu

Viena mēneša ietvaros šis ir lielākais cenu pieaugums kopš pērnā gada maija, taču tas noteikti nav signāls par jaunu inflācijas vilni, bet gan rezultāts administratīviem lēmumiem un nodokļu izmaiņām. Citām precēm vai pakalpojumiem ievērojami cenu pieaugami janvārī nebija vērojami.

Vienlaikus bankas "Citadele" veiktās aptaujas liecina, ka Latvijas iedzīvotājus joprojām uztrauc cenu kāpumi, un arī uzņēmēju apsekojumi liecina, ka inflācijas gaidas joprojām ir salīdzinoši augstā līmenī, tādēļ ar to saistītie riski noteikti nav beigušies.

Janvārī lielākie cenu pieaugumi Latvijā bija saistīti ar administratīviem lēmumiem un nodokļu politikas izmaiņām. Decembrī Latvijā beidzās valsts noteiktais atbalsts elektroenerģijas sadales tarifam, un no janvāra sākās pakāpenisks sadales tarifu pieaugums. Vienlaikus janvārī par 32% pieauga arī elektroenerģijas cenas Nordpool biržā, un tādējādi elektroenerģijas cenas Latvijā janvārī pieauga par 5,6% salīdzinājumā ar decembri.

Tāpat janvārī tika palielināts PVN Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem no 5% uz 12%, kā arī stājās spēkā jaunie dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma un ūdensapgādes tarifi. Kopā elektroenerģijas, gāzes, ūdensapgādes un dārzeņu cenu kāpums vidējo cenu līmeni Latvijā janvārī palielināja gandrīz par 0,7%, tādējādi veidojot gandrīz visu mēneša inflāciju Latvijā.

Citu preču un iekšējo pakalpojumu cenas janvārī pārsvarā saglabājās nemainīgas, un faktiski kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā nav audzis kopš pērnā gada vidus. Līdz Covid-19 pandēmijai bija pierasts, ka daudzu pakalpojumu cenas tiek pārskatītas gada pirmajos mēnešos un atlikušajā gadā izmaiņas ir mazāk izteiktas. Taču pēdējo trīs gadu laikā šī paredzamā cenu pārskatīšana gada pirmajos mēnešos nav bijusi, tādēļ ir ļoti grūti prognozēt, kāda būs cenu dinamika Latvijā un Eiropā tuvākajos mēnešos.

Iekšējo pakalpojumu cenu izmaiņas ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, uz ko tuvākajos mēnešos skatīsies arī Eiropas Centrālā banka, pirms lemt par procentu likmju mazināšanu. Vienlaikus, manuprāt, atsevišķām cenām Latvijā joprojām ir potenciāls ne tikai augt, bet arī samazināties. Piemēram, dabasgāzes cenas Eiropā jau zināmu laiku ir zem 30 eiro par megavatstundu un pie šādām dabasgāzes cenām siltumenerģijas cenas Latvijā šķiet pārāk augstas. Pēc maniem aprēķiniem, siltumenerģijas cenai Latvijā kopumā un Rīgā it īpaši šogad būtu jāsamazinās vēl vismaz par 10-20%.

Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad būs zema, robežās no 1-2%, taču inflācijas spiediens noteikti nav beidzies. Uzņēmēju inflācijas gaidas joprojām ir gana augstas, bezdarbs zems un algas aug, savukārt ģeopolitiskā situācija pasaulē ir ļoti nestabila. Piemēram, Jemenas nemiernieku uzbrukumi kuģiem Sarkanajā jūrā, kā arī sausums Panamā jau ir izraisījis konteineru pārvadājumu cenu pieaugumu par 167% kopš pērnā gada nogales. Ja šī situācija tuvāko mēnešu vai divu laikā neuzlabojas, tad jau gada vidū tas Eiropā var radīt jaunu cenu spiedienu uz dažādām precēm.

Tas gan, visticamāk, netraucēs ECB šogad sākt mazināt procentu likmes, lai gan finanšu tirgus gaidas šī gada sākumā par to, ka procentu likmju samazināšana eirozonā varētu sākties jau martā vai aprīlī, visticamāk, ir bijušas pārsteidzīgas.

Manuprāt, ECB vēlēsies pārliecināties par inflācijas krituma noturību un sagaidīt šī gada pirmā ceturkšņa ekonomikas rādītājus, tādēļ procentu likmju samazināšana varētu sākties tikai jūnijā.

Kredītņēmēji gan likmju samazinājumu varētu izjust nedaudz ātrāk, jo tirgus likmes ietekmē ne tikai faktiskā ECB likme, bet arī gaidas par likmes izmaiņām nākotnē. Tādēļ 12 mēnešu EURIBOR likmes jau ir samazinājušās no 4,0% līdz 3,6%, savukārt 6 mēnešu EURIBOR likme jūtamāk varētu sākt mazināties jau martā vai aprīlī, ja līdz tam laikam eirozonas inflācijas rādītājos nebūs kādu nepatīkamu pārsteigumu.