Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apjomi kredītiestādēs jeb banku kontos ik gadu pieaug, un pagājušā gada nogalē bija nepilni 10 miljardi eiro. Lai arī pērn līdz ar inflācijas kāpumu noguldījumu pieauga temps bija lēnākais pēdējā desmitgadē (Latvijas Bankas dati), tomēr rocība ieguldīt naudu finanšu tirgos tāpat saglabājas augsta. Īpaši tāpēc, ka liela daļa noguldījumu joprojām stāv norēķinu kontos, par kuriem bankas parasti nemaksā neko. Tas daudz neatšķiras no krāšanas zeķē, taču tā vietā būtu svarīgi vismaz daļu no brīvajiem līdzekļiem ieguldīt. Ar ko soli pa solim sākt savu ceļu ieguldījumu pasaulē?
Uzkrājums ar valsts atbalstu
Lai veicinātu iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu, valsts atsevišķiem ieguldījumu produktiem piedāvā saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļu atmaksu. Piemēram, ieguldot pensiju 3.līmenī vai pērkot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu līdz 10% no bruto algas, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā, par uzkrājumu no valsts var atgūt 20%. Būtībā tas nozīmē, ka ieguldījums šajos finanšu instrumentos pirmajā gadā nodrošina 20% atdevi, neatkarīgi no tā, kur esi ieguldījis. Šādi uzkrājot ir prātīgi izvēlēties lētāko indeksu fondu piedāvātāju. Šobrīd pensiju 3.līmeņa pārvaldnieku piedāvājums ir līdzīgs, tāpēc var izvēlēties ērtāko (piemēram, savā bankā).
Arī naudai kontā ir jāstrādā
Nākošais solis ir pārliecināties, ka arī nauda norēķinu kontā strādā. Lielākās Latvijas bankas ir bijušas gausas maksāt procentus par kontu atlikumu, tomēr pērn tas ir nedaudz pamainījies. Dažām bankām tas notiek automātiski, aprēķinot procentus no bankas konta atlikuma, savukārt citām ir ieviesti atsevišķi produkti, kurus izmantojot var brīvi papildināt un izņemt līdzekļus, pelnot procentus. Ir svarīgi ņemt vērā, ka parasti daudz labākas likmes piedavā mazākas bankas. Neskatoties uz piedāvāto procentu atšķirībām, visās bankās naudas līdzekļiem līdz 100 000 eiro vienādi darbojas valsts garantija. Augstus procentus par kontu atlikumu piedāvā arī alternatīvās maksājumu iestādes kā "Revolut" un "Wise", uz kurām tāpat attiecas Eiropas Savienības ieguldījumu apdrošināšanas principi.
Depozīts vai krājobligācijas ilgtermiņa uzkrājumam
Ja ir skaidrs, ka naudu kādu laiku ikdienas tēriņiem nevajadzēs, tad drošības ziņā ir grūti pārspēt ieguldījumu depozītā. Atkal, svarīgi ir atcerēties, ka visās bankās depozīts līdz 100 000 eiro ir valsts garantēts, un racionāla izvēle ir noguldīt naudu tajā bankā, kura piedāvā augstākos procentus (pat, ja šo banku neizmanto ikdienā). Par procentiem, kas nopelnīti depozītā, bankas automātiski ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Savukārt no šī nodokļa var izvairīties, iegādājoties Latvijas Republikas krājobligācijas. Šo krājobligāciju piedāvājumu var salīdzināt ar banku depozītu likmēm, kuru piedāvāto procentu ir jāsareizina ar 80%, lai ņemtu vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa efektu.
Akcijas, indeksi un roboti
Tālākais solis uzkrājumu veikšanai ir ieguldīt brīvo naudu akcijās. Ir pāris ieguldījumu zelta likumi, kurus vienmēr vajag paturēt prātā. Pirmais, ieguldījumiem ir jābūt izkaisītiem (diversificētiem), nevis turētiem vienā vai pāris uzņēmumu akcijās. Vienkāršākais princips (tāpat kā pensiju fonda līdzekļiem) ir ieguldīt indeksu fondos. Lai pašam nevajadzētu šos fondus izvēlēties, piedāvājumā ir ļoti eleganti rīki, piemēram, "SEB bankas Roboinvestors" vai "Mintos ETF" ieguldījumi. Ja ir vēlme tomēr pašam nopirkt indeksu fondus, tad ieteicams apskatīt tādus fondus kā "iShares MSCI World" (kods biržā IWDA) un "iShares MSCI Emerging Markets" (kods biržā IEMA), kuri efektīvi aptvers ieguldījumu vispasaules lielāko uzņēmumu akcijās. Uz šo indeksu fondu bāzes var likt klāt vēl citus ieguldījumu instrumentus.
Otrais zelta princips - neieguldīt lielu summu vienā reizē, bet pakāpeniski un sistemātiski. Akciju tirgi pastāvīgi svārstās no pārliekas ekstāzes uz dziļu depresiju. Nav vērts pašam censties minēt, vai akcijas drīzumā kritīs vai augs. Izveido savu sistēmu ieguldījumiem, piemēram, pirkt akcijas katru mēnesi pēdējā darba dienā. Ja pats pērc vērtspapīrus, tad atkarībā no šo regulāro pirkumu summas, var būt svarīgi pievērst uzmanību akciju iegādes komisijām.
Atceries arī par ieguldījumiem Baltijas tirgū
Ja viss iepriekš minētais jau ir paveikts un ir vēlme paplašināt savu ieguldījumu redzes lauku, noteikti ieteicams apsvērt investīcijas Baltijas valstu uzņēmumos (protams, atceroties diversifikācijas principus). Ieguldot vietējā tirgū, kapitāls papildus ne tikai pelnīs, bet arī palīdzēs mūsu reģiona uzņēmumiem attīstīties. Piesardzīgākais veids būtu sākt ar aizdevumiem uzņēmumiem, izveidojot aizdevumu portfeli kopfinansēšanas platformās, piemēram, Capitalia. Šādu aizdevumu platformu vēsturiskās atdeves ir 8-12% gadā apmērā. Savukārt, ieguldījumi Baltijas valstu akciju indeksā ilgtermiņā ir nodrošinājuši vairāk nekā 10% ienesīgumu. Diemžēl nav tik ērta veida, kā iegādāties Baltijas akciju indeksu, kā to var izdarīt ar pasaules akciju fondiem, tomēr, pateicoties Swedbank bez-komisiju vērtspapīru kontam, šādu indeksu var replicēt arī katrs pats.
Kopumā ieguldīšanas iespējas ir plašas un savam riskam un iespējām atbilstošu finanšu risinājumu var atrast ikviens. Svarīgākais ir mainīt domāšanas paradigmu no tā, ka tas ir sarežģīti, tā vietā meklēt padomu un sākt ieguldīt. Pat, ja sākotnēji šķiet, ka peļņas potenciāls no konkrētā ieguldījuma ir mazs, tomēr pirmie soļi ieguldījumu pasaulē būs sperti, un līdz ar to visdrīzāk parādīsies arī vēlme un izpratne ieguldīt brīvos līdzekļus arvien jaunos investīciju risinājumus.