Ieva Tetere: Viņš – pelna, viņa – tērē?

Ir pētījumi, kas apliecina, ka sievietes nav nedz mazāk uzticamas, nedz mazāk prasmīgas vai zinošas, tomēr dziļais šablons mūsu domāšanā dara savu. Tā, Latvijā 2022. gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 17,1% mazāka nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati[1]. Šeit gan jāpiemin, ka lielā atalgojuma plaisa rodas arī tamdēļ, ka sievietes biežāk strādā mazāk atalgotās profesijās. Tomēr gluži loģiski, ka sieviešu rīcībā ir mazāk līdzekļu uzkrāšanai un ieguldīšanai, tāpēc sieviešu finansiālā neatkarība un noturība pret finanšu satricinājumiem ir zemāka.

Minētie 17% ierindo Latviju starp nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Turklāt plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu nav mazinājusies, bet pat pieaugusi par 2,5 procentpunktiem. Tas nozīmē, ka sievietēm ir un būs mazāka pensija, zemāka finansiālā neatkarība, ko var vairot, uzkrājot un veicot ieguldījumus. SEB bankas aptauja par uzkrājumu veikšanu rāda, ka Latvijā uzkrājumus neveic 29% sieviešu un 19% vīriešu. Salīdzinoši biežāk sievietēm ir nācies ķerties pie sakrātās naudas tērēšanas, lai nosegtu ikdienas tēriņus. Savukārt no tiem cilvēkiem, kuri pēdējā pusgada laikā spējuši savu uzkrājumu vairot, 20% ir vīrieši un 15% sievietes.