Ieva Tetere: Viņš – pelna, viņa – tērē?

Ir pētījumi, kas apliecina, ka sievietes nav nedz mazāk uzticamas, nedz mazāk prasmīgas vai zinošas, tomēr dziļais šablons mūsu domāšanā dara savu. Tā, Latvijā 2022. gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 17,1% mazāka nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati[1]. Šeit gan jāpiemin, ka lielā atalgojuma plaisa rodas arī tamdēļ, ka sievietes biežāk strādā mazāk atalgotās profesijās. Tomēr gluži loģiski, ka sieviešu rīcībā ir mazāk līdzekļu uzkrāšanai un ieguldīšanai, tāpēc sieviešu finansiālā neatkarība un noturība pret finanšu satricinājumiem ir zemāka.

Minētie 17% ierindo Latviju starp nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Turklāt plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu nav mazinājusies, bet pat pieaugusi par 2,5 procentpunktiem. Tas nozīmē, ka sievietēm ir un būs mazāka pensija, zemāka finansiālā neatkarība, ko var vairot, uzkrājot un veicot ieguldījumus. SEB bankas aptauja par uzkrājumu veikšanu rāda, ka Latvijā uzkrājumus neveic 29% sieviešu un 19% vīriešu. Salīdzinoši biežāk sievietēm ir nācies ķerties pie sakrātās naudas tērēšanas, lai nosegtu ikdienas tēriņus. Savukārt no tiem cilvēkiem, kuri pēdējā pusgada laikā spējuši savu uzkrājumu vairot, 20% ir vīrieši un 15% sievietes.

Tāpēc vērtējot sievietes–ieguldītājas un sievietes–pelnītājas, ir jāatceras, ka starta pozīcija šeit nav vienlīdzīga. Vīriešu rīcībā ir lielāks starta kapitāls un algu atšķirību dēļ daudz agrākā vecumā vīriešu rīcībā nonāk brīvi līdzekļi, kurus var veltīt uzkrāšanai. Un tam ilgtermiņā ir milzīga nozīme. Piemēram, ja investēt cilvēks sāk 20 gadu vecumā, būs nepieciešami vien 22 eiro mēnesī, lai 60 gadu vecumā uzkrājums sasniegtu 100 tūkstošus eiro. Savukārt, sākot veikt investīcijas 40 gadu vecumā, cilvēkam, kurš vēlas sakrāt tos pašus 100 tūkstošus, mēnesī būs jāiegulda gandrīz septiņas reizes lielāka summa – 153 eiro.

Atšķirība atalgojumā un līdz ar to – uzkrājumu līmenī, nav saistīta ar izglītību vai finanšu pratību. 2022. gada Latvijas Bankas (LB) sagatavotais finanšu pratības indekss[2], rāda, ka sieviešu un vīriešu finanšu pratība ir aptuveni vienā līmenī – 12,2 no 20 iespējamajiem punktiem sievietēm un 12,1 punkts vīriešiem. Vienlaikus šis pētījums atklāj, ka sievietēm lielākas problēmas sagādā pēkšņu finansiālu satricinājumu risināšana, jo viņu rīcībā gluži vienkārši ir mazāks kapitāls. Ja cilvēkam būtu jāsaskaras ar būtiskiem izdevumiem, kas ir līdzvērtīgi mēneša ienākumiem, neaizņemoties naudu, nelūdzot palīdzību ģimenei vai draugiem, šos izdevumus nespētu segt 43% sieviešu iepretim 34% vīriešu.

Par iesīkstējušu stereotipu esamību liecina arī mūsu bankas nesen veikts pētījums Baltijas valstīs, kas atklāj, ka vīrieši biznesa vidē tiek uztverti nopietnāk (tā domā 71% respondentu Latvijā, 56% Lietuvā un 67% Igaunijā), kā arī tas, ka sabiedrībā valda dzimumu stereotipi (31% Latvijā, 52% Lietuvā un 43% Igaunijā). Salīdzinoši liels cilvēku skaits domā, ka nevienlīdzību ietekmē arī tas, ka lēmumus par finansējumu pārsvarā pieņem vīrieši, tāpēc atbalsts vīriešu vadītiem uzņēmumiem ir lielāks (26% Latvijā, 26% Lietuvā un 25% Igaunijā).

No minētajām uztveres atšķirībām izriet sekas – sievietēm ir mazāki uzkrājumi, mazākas iespējas ieguldīt un viņas tāpēc rīkojas piesardzīgāk, kas nereti mazina iespējas nopelnīt vairāk. Savu naudu dažādos finanšu instrumentos iegulda ap 40% sieviešu un 49% vīriešu (SEB aptauja 2023.g.), bet tuvākā pusgada laikā palielināt savas investīcijas vai saglabāt tās esošajā apmērā ir gatavas 34% sieviešu un 41% vīriešu. Ieguldot naudu, sievietes izvēlas mazāk riskantus risinājumus. Piemēram, drošajā un prognozējamajā pensiju 3. līmenī savu naudu iegulda 63% sieviešu un 50% vīriešu, bet akcijās investē 26% vīriešu un tikai 13% sieviešu. Arī mūsu rīcībā esošie dati par bankas klientu rīcību rāda, kā izpaužas minētie stereotipi – ja t.s. tradicionālos bankas ikdienas pakalpojumus (karte, depozīta konts, dzīvības apdrošināšana) sievietes un vīrieši izmanto līdzīgā apjomā, tad dažādu investīciju produktu izvēlē, vērtspapīru iegādē un hipotekāro kredītu izmantošanā izteikti aktīvāki ir vīrieši.

Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka atalgojuma atšķirīgumu nevar skaidrot tikai ar nevienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darbu. Sievietes biežāk strādā nepilnu darba laiku, saskaras ar pārtraukumiem karjerā, lai uzņemtos rūpes par ģimeni (bērnu kopšanas atvaļinājums, senioru aprūpe u.c.), bieži vien sievietes netiek izvēlētas darbam vadošos amatos un sieviešu īpatsvars kopumā ir liels nozarēs ar salīdzinoši zemāku atalgojumu.

Tātad vispirms būtu jānovērš šie nevienlīdzības "taustāmie" faktori. Šeit lielisks piemērs ir organizācijas "Novatore" uzsāktās iniciatīvas, kuras atbalsta arī SEB banka – darba grupa atalgojuma plaisas mazināšanai un "Novatore Impact Summit" konference sieviešu ekonomiskajai spēcināšanai. Otrkārt, ir nepieciešama sabiedrības izglītošana par aplamajiem stereotipiem, kuriem nav nekāda pamata. Proti, darba devējiem – īpaši lielākajiem – būtu jāievieš vienlīdzīgāki nosacījumi, piemēram, pārskatot atalgojumu arī tām sievietēm, kuras tikko atgriezušās no bērnu kopšanas atvaļinājuma. Treškārt, sievietes vadošos amatos iedrošinu vairāk domāt, kā atbalstīt nākamās vadītājas un pasniegt roku, lai nākamais karjeras solis būtu vieglāks un raitāks. Visbeidzot – daudz ir un būs atkarīgs no sievietēm pašām. Ir jāpārvar psiholoģiska barjera kļūt neatkarīgai, patstāvīgai, realizēt savu sapni, kas attur daudzas spējīgas sievietes no izšķirīgā pirmā soļa, – uzdrošināties neatbilst sabiedrībā iesakņotai lomu spēlei.

[1] Centrālā statistikas pārvalde. No: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/dzimumlidztiesiba/preses-relizes/12378

[2] Latvijas Banka. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja 2022. No: https://www.finansupratiba.lv/wp-content/uploads/2023/05/Finansu-pratibas-aptauja-2022-10052023.pdf