Māris Kreics: Vai ar investīcijām Baltijā var saņemt 'S&P 500' pielīdzināmu atdevi?

Kaut arī aizvadītie divi gadi kapitāla tirgum un uzņēmumiem, kas to apgūst, bija sarežģīti, nevarēja novērot kritumu tā attīstības dinamikā. To lielā mērā uzturēja korporatīvo obligāciju emitenti. Apskatot biržas datus, no šobrīd aptuveni 100 aktīvajām obligācijām Baltijā, piektā daļa tika emitēta tieši 2023. gadā. Turklāt caur šīm emisijām Baltijas uzņēmumi savam biznesam piesaistīja gandrīz 370 miljoni eiro.

No investoru viedokļa raugoties, pagājušais gads bija interesants ne tikai ar lielo obligāciju emisiju skaitu, bet arī ar motivējošām kuponu likmēm. Vidējā kupona likme, vērtējot visas 2023. gada emisijas, bija 10,5%, kas ir par vidēji 2-4% augstāka, kā citus gadus. Turklāt pēc dažādām tirgus spēlētāju aplēsēm, Baltijā šīs likmes ir pat par 3-4% augstākas nekā pagājušajā gadā piedāvāja Rietumeiropas obligāciju tirgos. Arī ASV par augsta ienesīguma obligācijām parasti tiek uzskatītas tādas, kas tiek piedāvātas, sākot ar 6-7% kupona likmi - krietni zem šā brīža Baltijas vidējā piedāvājuma.

Augstās kupona likmes skaidrojamas ar piesardzīgo investoru sentimentu, kas, sekojot ģeopolitiskajiem satricinājumiem Austrumeiropā, kā arī augstajai inflācijai un Eiropas Centrālās bankas lēmumiem attiecībā uz procentu likmēm, kļuva krietni nogaidošāks. Investori gluži vienkārši pieprasīja augstāku atdevi attiecībā pret potenciālo ieguldījuma risku. Tikmēr emitentiem tas nozīmēja dārgākas saistības. Paredzams, ka tik augstas kupona likmes nesaglabāsies ilgstoši un nākotnē tās atgriezīsies 6-9% robežās. Bet līdz tam Baltijas uzņēmumi vietējiem investoriem turpina piedāvāt ļoti augstas kvalitātes un ienesīguma investīciju iespējas.

Šāda augsto kupona likmju vide, protams, sarežģīja dzīvi tiem uzņēmumiem, kas iepriekš savu finansējuma piesaistes struktūru balstīja relatīvi lētos aizņēmumos. Uzņēmumiem, kas ir izmaksu jūtīgi finansējuma piesaistē, aizvadītie gadi radīja ne vienu vien problēmu, jo “lēta nauda” no piedāvājuma izčākstēja. Turpretī tiem, kuru finanšu stāvoklis ir spēcīgs, bet finansējuma piesaistes struktūra nav atkarīga no viena avota, kapitāla tirgus sniegtās iespējas arvien bija un ir pieejamas. Tādēļ var uzskatīt, ka kompānijas, kas emitēja obligācijas 2023. gadā, ir ar pietiekami spēcīgu bilanci un adekvātu risku pārvaldību.

Arī "Eleving Group" pagājušajā gadā primāri Baltijā emitēja obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, piesaistot vairāk nekā 2000 jaunus (tai skaitā mazos) investorus. Kā ierasts, īpaša aktivitāte bija novērojama igauņu investoru vidū, kas sastādīja teju 80% no visiem jaunajiem obligacionāriem. Ierasti investori no Latvijas un Lietuvas bija mazskaitlīgāki un mazāk aktīvi, tādēļ var prezumēt, ka Baltijas kapitāla tirgum ir milzīgs neapgūtais potenciāls, ņemot vērā līdzekļu apjomu, kas joprojām tiek turēti banku norēķinu vai depozītu kontos.

Tikmēr akciju tirgi aizvadītajā gadā Baltijā bija pieklusinātāki. Kaut arī pēdējā piecgadē vērojams Baltijas indeksa pieaugums teju 58% apmērā, lielākā daļa no tā radās 2021. gada pirmajos deviņos mēnešos. Lineāri izdalot, vidējais teorētiskais gada ienesīgums ir ap 11,5%, kas pat ir augstāks par to, ko varētu nopelnīt ar obligācijām, tomēr pēdējos divos gados tas ir krietni sabremzējies un vairs nevar teikt, ka esam uz acīmredzama izaugsmes vektora. Investori, kuri Baltijas akcijās ieguldīja līdz 2021. gada otrajam ceturksnim šobrīd vēl bauda pozitīvu vērtības pieaugumu, savukārt tie, kuri ieguldīja pēc 2022. gada, visdrīzāk, ir nelielos mīnusos. Pretstatā, piemēram, "S&P 500" indekss, kaut arī 2022. gadā piedzīvoja 20% vērtības kritumu, ir atguvies un šobrīd piecu gadu periodā uzrāda 88% pieaugumu jeb aptuveni 17,6% gadā. Lai gan "S&P 500" un Baltijas biržas indeksi izjuta līdzīgu ietekmi no pandēmijas, inflācijas, ģeopolitikas un zemo procentu likmju laikmeta beigām, pirmais no īslaicīgām grūtībām atguvies daudz ātrāk un šobrīd atrodas t.s. piecu gadu virsotnē.

Jāatzīst, ka ir viens mainīgais lielums, kas vidējo Baltijas akciju gada ienesīgumu, investējot noteiktos uzņēmumos, būtiski paaugstinātu, un tā ir dividenžu izmaksa. Aplūkojot "Nasdaq Baltic uzņēmumu datus, gada vidējā dividenžu atdeve Baltijā ir 5-6% robežās. Rezultātā, noteiktos gadījumos, pievienojot šo atdeves rādītāju pie teorētiskā akciju gada ienesīguma, var sanākt līdzīga atdeve tam, ko piedāvātu S&P 500 akcijas. Turklāt Baltijas uzņēmumi vietējam investoram atrodas daudz tuvāk un ir krietni vieglāk iegūt informāciju, kas saistīta ar uzņēmuma izaugsmes potenciālu, lai pieņemtu konkrētus akciju iegādes vai pārdošanas lēmumus.

Var izdarīt dažādus minējumus, kādēļ absolūtos skaitļos citi akciju tirgi ir dinamiskāki un veiksmīgāk atkopjas pēc krīzēm. Pirmkārt, Baltijas akciju tirgus pamatā sastāv no enerģētikas, banku sektora, infrastruktūras, tirdzniecības uzņēmumiem jeb no stabiliem uzņēmumiem, kas strādā tradicionālās nozarēs. Tomēr gandrīz nav pārstāvēti finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, un arī farmācija, kur pēdējos gados tiek investēts inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas rada augstu pievienoto vērtību biznesam. Īsāk sakot, Baltijas kapitāla tirgū nav redzami vietējie "Apple", "Google", "Microsoft" u.c. šāda tipa uzņēmumi.

Otrkārt, pārliecinoši lielākā daļa no akciju tirgū un obligāciju sarakstā atrodamo uzņēmumu ir lokāli orientēti. Vai vismaz fokusējas uz Baltijas tirgu, kā uz pamatdarbības izvēršanas vietu. Biznesa izaugsme, manuprāt, tieši slēpjas starptautiskajā arēnā, kur tu neesi atkarīgs no viena vai diviem tirgiem, apstākļu sakritībām šo valstu ekonomikā vai pieprasījuma izmaiņām konkrētajos brīžos. Jo globālākas ir uzņēmuma ambīcijas, jo plašāks ir tā ģeogrāfiskais tvērums, diversificētāki riski un augstāka potenciālā izaugsme. Tieši šādus uzņēmumus meklē investori. Iespējams, šī iemesla dēļ starpība starp Baltijas indeksu un "S&P 500" ir šie 30%, un varbūt tieši tādēļ mēs vēl nepieredzam investīciju vides neapstrīdamu uzplaukumu.

Baltijas kapitāla tirgus iegūtu, ja tajā iesaistītos vairāk ambiciozu uzņēmumu, kas pārstāv globālas nozares un kur potenciālā biznesa izaugsme ir tikai pašu iztēles ierobežota. Tas nāktu tikai par labu, ja šogad tirgū parādītos viens vai divi tehnoloģiju uzņēmumi, vai vismaz kompānijas, kas raugās tālāk par Baltiju. Tādējādi tiks pārstāvētas vairākas tautsaimniecības nozares, investoriem būs lielākas izvēles iespējas un mēs varētu pieredzēt arī augstākus likviditātes rādītājus, kas akciju tirgos ir nozīmīga komponente.