Kāds komiķis reiz teicis: "Ieguldiet inflācijā, tā ir vienīgā, kas pieaug," – tāda iespēja tiešām būtu noderējusi 2022. gadā, kad augstas inflācijas un pieaugošu procentu likmju apstākļos gan akcijas, gan obligācijas ieguldītājiem sagādāja vilšanos. Taču kopš pagājušajā gada inflācija ir strauji samazinājusies un nu jau ir zemāka par Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto procentu likmju līmeni. Tādējādi monetārā politika ir kļuvusi ierobežojošāka un bremzē ekonomisko aktivitāti. Attiecīgi, ECB nākošais uzdevums būs laicīgi samazināt procentu likmes, lai izpildītu tā saukto "mīksto piezemēšanos", kad inflācija tiek atgriezta 2% līmenī, neizraisot recesiju. Tā kā obligāciju cenas mainās pretēji procentu likmēm, rodas loģisks jautājums – vai obligācijas būtu labs ieguldījums, sagaidot procentu likmju samazināšanu?
Jāseko Vācijas valdības obligācijām
Tā kā obligāciju piedāvājums ir ļoti plašs, lai meklētu atbildi uz šo jautājumu, ir lietderīgi apskatīt atsevišķi obligāciju ienesīguma komponentes - etalona ienesīgumu un kredītriska prēmiju. Etalona ienesīgums ir obligācijas termiņam atbilstošas bezriska obligācijas ienesīgums (par bezriska eiro obligācijām pieņemts izmantot Vācijas valdības obligācijas). Starpība starp obligācijas ienesīgumu un atbilstošo etalona obligāciju ienesīgumu ir kredītriska prēmija – papildus ienesīgums, ko ieguldītājs saņem par to, ka aizdod naudu riskantākam emitentam, nevis Vācijas valdībai. Etalona ienesīgumu galvenokārt ietekmē monetārā un fiskālā politika, inflācija un citi makroekonomiskie rādītāji. Savukārt, kredītriska prēmija ir atkarīga no konkrētā emitenta finanšu stāvokļa, pieprasījuma pēc šīm obligācijām, kā arī no kopējās riska apetītes tirgū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!