Galvenais plenēra mērķis – iemācīt topošos arhitektus strādāt dažādās, tikko veidotās komandās, ne tikai pierastās grupās savās mācību iestādēs, un mācēt rast efektīvus risinājumus neatkarīgi no finansiālām pasūtītāja iespējām.
Svarīgi – mācēt radīt konkrētus risinājumus konkrētam uzdevumam, kurus arī reāli varēs izmantot, būvējot ēkas vai veidojot ielas infrastruktūru. Varbūt ne vienmēr idejas ir reālas, bet, izmantojot piedāvāto koncepciju, plānus un vizualizācijas, pasūtītājs varēs saņemt problēmas risinājumus.
Šogad plenēru organizē arhitekts Sergejs Ņikiforovs "Arhitektu birojs Nams" un attīstītāju-investīciju grupa "City Star", plenēru atbalsta Latvijas Arhitektu asociācija.
Plenēra tēma šogad ir Cēsu iela visā tās 730 metru garumā, kas arī ir paņemta par pamatu plenēra nosaukuma izvēlei – "Cēsu iela visā garumā".
Šobrīd "City Star" grupa nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstību Rīgas centrā, un tieši Cēsu ielā šobrīd atrodas vairāki būvobjekti – tikko ir pabeigta 20. gadsimta sākumā būvētās ēkas Cēsu ielā 9 "City Star Lofts" restaurācija un ir uzsākti būvdarbi daudzdzīvokļu namiem Cēsu ielā 7 un 9 "City Star Terraces".
"City Star" īpašnieks Avi Karavani uzskata, ka Cēsu ielas potenciāls – atrašanās vieta, attālums no centra, Brīvības ielas tuvums – netiek pietiekami novērtēts. Nepieciešams attīstīt ielas infrastruktūru, uzlabot transporta un sabiedriskā transporta plūsmu, un, protams, ir jāizveido īpaša atmosfēra, lai Cēsu iela kļūtu par vienu no īpašām vietām pilsētā.
Plenēra atklāšanā 11. septembrī RTU, RSEBAA, LLU, RCK studentiem uzstājās arhitekts Sergejs Ņikiforovs un grupas "City Star" īpašnieks Avi Karavani.
Karavani kungs novēlēja studentiem uzdrošināties ģenerēt pat ļoti drosmīgas idejas un neaizmirst, ka šodien, pērkot mājokli, cilvēks izvēlas ne tikai jumtu virs galvas, bet arī pilnu "dzīves kompleksu", kurā apkārtējā vide – iela, tās aura, infrastruktūra un komforts – ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām.
Pasākuma atklāšanā piedalījās arī augstskolu dekāni Uģis Bratuškins (RTU), Inese Reitāle (RCT), Jānis Dripe (RISEBA).
Plenēra atklāšanas pasākumā tika uzaicinātas daudzas sabiedrībā pazīstamas personas. Gvido Princis ("Rīgas arhitekts") pastāstīja studentiem par to, cik svarīgi saglabāt pilsētas vēsturisko identitāti, bet ar to visu, padarīt pilsētas rajonus ērtus dzīvošani un musdienīgus. Pavārs, vairāku restorānu īpašnieks Elmārs Tannis stāstīja par to, kas ir nepieciešams ielai, lai uz tās veiksmīgi attīstītos restorāni un kafejnīcas. Otto Ozols savā prezentācijā "Mobilitāte pilsētā" runāja par to, ka vēsturiskā pilsētas plānojumā un ritmā "ierakstīt" sabiedriskā transporta, gājēju un riteņbraucēju kustību.
Ar Kuldīgas pilsētas pieredzi dalījās arhitekti Edgars un Diāna Zālāni: "Attīstību nosaka nevis abstrakta vietas potenciāla nojausma, bet pilnīgi konkrēta šī potenciāla apzināšanās un tai atbilstošs rīcības plāns, ko realizē kopīgi publiskais un privātais sektors". Imants Timermanis, savukārt, dalījās ar Cēsu pilsētas apbūves pārmaiņām. Asu diskusiju izraisīja "Rīgas satiksme" pārstāvja Viktora Zaķa uzstāšanās. Ar savu Cēsu ielas iedzīvotāja ikdienas pieredzi dalījās harizmātisks uzņēmējs Tomass Zeitheims no Vācijas. Pievēršot uzmanību reāliem Cēsu ielas trūkumiem, viņš tomēr izvēlas dzīvot tieši uz šīs ielas, tās šarma, klusuma un izvietojuma dēļ. Par baznīcas lomu pilsētā runāja Vilis Kolms – Lutera akadēmijas docents un Vecās Ģertrūdes baznīcas pārstāvis.
Ļoti krāsainu un dzīvu prezentāciju sagatavoja Ilze Rukšāne, ainavu arhitekte "ALPS ainavu darbnīca": "Kas dara ielas dzīvību? – cilvēki, transports, daba un dzīvnieki, kafejnīcas un krāsas. Ielai jābūt funkcionāli ērtai un nemanāmai ikdienā." Par šī rajona attīstības plāniem dalījās vēsturiskā centra plānošanas nodaļas attīstības departamenta vadītāja p.i. Aigars Kušķis, savukārt vēsturnieks Pēteris Blūms stāstīja par ielas vēsturi no 1763. gada līdz mūsdienām.
Neils Balgalis ("Grupa93") savā stāstā par ielu svētku kultūru dalījās ar pieredzi ielu svētku rīkošanā un ieteica uzsākt Cēsu ielas svētku svinēšanas tradīciju, kā arī stāstīja par "Streetscape" jēdzienu un nobeigumā novēlēja: "Mūs, Rīgas iedzīvotājus, gaida brīnišķīga nākotne lieliskajā pilsētā, bet tā ir mūsu pašu rokās."
Pirmā plenēra diena studentiem noslēdzās ar ekskursiju pa Cēsu ielu visā garumā, kuru vadīja vēsturnieks Voldemārs Eihenbaums. Turpmākās dienās studenti, kurus sadalīja septiņās komandās (obligāts nosacījums: katrā komandā ir jābūt pārstāvjiem no dažādām augstskolām), strādāja pie saviem projektiem par Cēsu ielas attīstību, kuru prezentācija norisinājās pēdējā plenēra dienā.
Žūrijai, kuras sastāvā bija augstskolu dekāni, nebija viegli izvēlēties uzvarētājus. Katrs projekts tika izvērtēts pēc vairākiem kritērijiem, tādiem kā: funkcionalitāte, satiksme un stāvvietas, gājēju zonas un apzaļumošana, innovatīvās idejas un ielas arhitektūras vēsturiskais mantojums.
Kā asprātīgi piezīmēja Karavani kungs, ja apvienotu katras komandas piedāvātos labākos risinājumus vienā kopīgā projektā, tas būtu viennozīmīgi uzvarētājs. Pagaidām jauniešiem vēl daudz jāmācās – tai skaitā Rīgas Būvvaldes noteikumi un normatīvi, kuras nevar pārvarēt pat visspīdošākās, bet maz realizējamas idejas.
Izvēloties uzvarētāju, žūrija vispirms novērtēja faktu, vai konkrētais projekts ir spējīgs reāli ieviest labākas pārmaiņas Cēsu ielā.
Galvenā balva tika pasniegta 5. grupai, kura piedāvāja esošās situācijas dziļāko analīzi, visefektīvāko satiksmes un stāvvietu projektu, oriģinālu ielas zonēšanu, kā arī vienīgā no grupām piedāvāja "City Star" investoram viesnīcas būvniecību Cēsu ielā. Un tas ir tikai sākums plenēra dalībniekiem! Studentiem piedāvāts piedalīties konkursā arī individuāli.
Novēlēsim topošajiem mūsu galvaspilsētas arhitektiem drošas un veiksmīgas idejas!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!