Nodarbinātība digitalizācijas ietekmē

Šī bija pirmā LBAS rīkotā diskusija par digitalizācijas tēmu, kurā vēlējāmies dzirdēt ekspertu viedokli, uzņēmumu labās prakses piemērus un valsts pārvaldes viedokli. Šīs diskusijas mērķis bija apzināt digitalizācijas ietekmi trīs aspektos: uz nodarbinātību un darba attiecībām, uz uzņēmumu darbību un to darba organizāciju un datu drošību.

Atklājot diskusiju, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra, ka tie procesi, kas patlaban notiek Latvijā un visā pasaulē, īpaši tajās ekonomikās, kas ir vēl vairāk attīstītas kā pie mums, ir ar zināmu izaicinājumu, iespēju un arī draudu pieskaņu: "Tas ir nopietni, jo, kā raksta pētnieki – Lielbritānijā vien šo procesu rezultātā varētu būt apdraudēti 35 % darba vietu, ASV – 47 %, jaunattīstības valstīs vēl vairāk. Tas var ietekmēt apstrādājošo rūpniecību, mazumtirdzniecību u.c. Tāpēc ir svarīga datu aizsardzība un apzināšanās, ka nepieciešamas jaunas prasmes, jāapzinās, kā pārveidosim sabiedrību, citādi veidosies vēl lielāka ienākumu polarizācija starp tiem, kas joprojām veiks vienkāršo darbu un starp tiem, kas būs apguvuši šīs digitālās prasmes. Arodbiedrības vienmēr uzsver, ka tie, kas strādā vairāk, kas ir kvalificētāki, viņiem, protams, ir jāsaņem lielāka darba samaksa. Bet ir jārūpējas, lai sabiedrība būtu solidāra, lai tā nodrošinātu attīstības iespējas visiem cilvēkiem. Var pavisam drīz pienākt laiks, kad uzņēmumi, kas savu ražošanu ir pārcēluši uz lētā darba spēka valstīm, to pārvietos atpakaļ, jo digitalizācija, robotizācija un mākslīgais intelekts spēlēs savu lomu izmaksu samazināšanas jomā. Taču šie procesi nav tikai tehnoloģijas un darba vietu pārveidošana, jo pārveidojas gan cilvēka darba raksturs, gan cilvēka darba apstākļi. Digitalizācija dod iespēju cilvēkam no liela attāluma piedalīties Latvijas ekonomikā, tas rada pavisam citas attiecības darba vietā – tā var būt māja un pavisam cita pasaules mala. Tie ir izaicinājumi, kuri arodbiedrībai ir jāizprot, un tie ir jautājumi, uz kuriem ir jāmeklē atbildes."

LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa norādīja, ka digitalizācijai vajadzētu būt sabiedrības ieguvumam nevis biedam: "Digitalizācijai ir jāsniedz ērtības un jaunas iespējas nodarbinātībā darbinieku ērtībai, piemēram, vairāk iespējas apvienot darba un ģimenes dzīvi. Ceturtā industriālā revolūcija ir sākusies, un mēs esam jau tajā iekšā. Darbinieki ir "ierauti" arvien ātrākā tehnoloģisko izmaiņu procesā, un tāpēc sociālais dialogs un darbinieku aizsardzība ir tik aktuāli kā vēl nekad. Arodbiedrības loma digitalizācijas ietvaros ir nosargāt darbinieku tiesības un sociālekonomiskās intereses un attīstīt pat vēl augstākā līmenī. Digitalizācijas ietvarā ir svarīga arī darbinieku saliedētība un kolektīvā balss efektīvai interešu aizsardzībai. Piemēram, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas 2017. gada 25.-26. oktobra izpildkomitejas sēdē tika pieņemta rezolūcija par to, kā pārvarēt digitālos izaicinājumus darba pasaulē, it īpaši pūļa darbā (crowdwork), rosinot paredzēt tiesisko regulējumu Eiropas līmenī par pūļa darbu un iespējamām nodokļu izmaiņām (web-nodoklis, robotu nodoklis). Sociālā tiesību pīlāra ietvaros tiek diskutēts par taisnīgas pārejas fonda (Just Transition Fund) izveidi ar mērķi atrisināt problēmjautājumus, kurus izraisīja digitalizācija un automatizācija, un radīt darba vietas, aizsargāt darbinieku tiesības, pilnveidot iemaņas un sociālo aizsardzību. Digitalizējamies sociāli atbildīgi!"

LBAS ES normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte Nataļja Mickeviča sniedza prezentāciju "Nodarbinātības attiecību evolūcija digitalizācijas ietekmē", tās saturā atspoguļojot trīs būtiskākos aspektus: tehnoloģiju ietekmi uz nodarbinātību un nodarbinātības attiecībām, jaunu tehnoloģiju ietekmi uz darba organizēšanu, kā arī automatizāciju un darba spēka pieprasījumu un piedāvājumu.

Eksperte atspoguļoja savu skatījumu uz to, kā mainījās nodarbinātība, mainoties tehnoloģijām un piekļuvei internetam, uzsverot to, ka darba tiesību attīstība netiek līdzi tehnoloģiju attīstības ātrumam. Pasaulē aizvien lielāku nozīmi iegūst kolaboratīvā ekonomika (sharing economy), kas sevī ietver kolektīvo darbu (crowd work), kuru citu starpā raksturo darbs tiešsaistes platformās (online platforms), kā arī pieprasījuma virtuāls darbs (on-demand platform work). Aizvien ātrāk pasaulē izplatās pieprasījuma nodarbinātība, kad pakalpojuma meklētājs un pakalpojuma sniedzējs atrod viens otru ar tiešsaistes platformas-vidutāja palīdzību. Tiešsaistes platformu darbība veicina to, ka nodarbinātība kopumā kļūst elastīgāka. Pēc būtības jaunas nodarbinātības formas nerodas, taču vairāk un vairāk pazūd robeža starp pašnodarbinātību un darba attiecībām, kā arī mainās darba organizēšanas specifika, piemēram, kļūst īsāks nodarbinātības laiks – darbs uz noteiktu un nepilnu laiku, tas tiek mazāk apmaksāts un tiek kombinēts ar pašnodarbinātību, plaši izplatās pagaidu darba aģentūru darbība un dažādu ārpakalpojumu piesaiste.

Darba tirgus kļūst virtuāls un apvieno pakalpojuma sniedzējus (nodarbinātos) un to darba saņēmējus no dažādām pasaules malām. Virtuālam darba tirgum ir savas priekšrocības: darbs tiešsaistes platformas labā ir samērā anonīms, tas ļauj iziet ārpus sava darba tirgus un politiska režīma robežām, meklēt labāk atalgotu darbu attīstītākajās valstīs, nekur nebraucot, tikt nodarbinātam bez kvalifikācijas dokumentiem, strādāt elastīgu darba laiku, apvienot darbu un ģimenes dzīvi. Taču risku ekspertes skatījumā ir daudz vairāk: tiešsaistes platformas, kurās nodarbinātie sacenšas sava starpā, piedāvājot pakalpojumu par lētāku cenu, veicina tiekšanos uz zemāko robežvērtību atlīdzībā. Platformas veicina problēmas ar viltus pašnodarbinātību, darba laika uzskaiti un darba un ģimenes dzīves savienošanu, darba drošības un veselības aizsardzību, prasmju pazemināšanos, atbildības sadalīšanu, nodarbināto intelektuālā īpašuma aizsardzību. Nodarbinātais platformas ietvaros formāli bieži vien ir pašnodarbinātais, taču spiests pakļauties platformas atlīdzības prasībām bez iespējas pārdot savu pakalpojumu par cienīgu atlīdzību, proti ekonomiski atkarīgs. Platformas nodarbinātais pakļaujas platformas darba izpildes un pakalpojuma kvalitātes prasībām. Vienlaikus paliek neskaidrs, kurš aizsargā platformas nodarbinātā darba drošību un veselību, intelektuālo īpašumu.

Eksperte norāda, ka, lai risinātu ar tiešsaistes platformu saistītas problēmas, ir nepieciešams atdzīvināt darba tiesību mērķi – ieviest balansu starp uzņēmējdarbības un darbinieku interesēm, pievēršot uzmanību tam, ka darbinieks ir sociāli vājākā puse. Tiešsaistes platformu darbs ir ļoti atšķirīgs, līdz ar to katrs atsevišķs gadījums ir vērtējams individuāli, analizējot platformas darba organizēšanu, piemēram, vai tā pilda vidutāja vai tomēr darba devēja funkcijas, vai nodarbinātie ir autonomi vai tomēr atrodas pakļautības attiecībās.

IT tehnoloģijas, protams, ietekmē darba attiecības, mākoņa tehnoloģijas (Dropbox, OneDrive, iCloud, GoogleDocs), datu analīzes tehnoloģijas, ģeolokācija, lietu internets (Internet of Things), roboti ar mācīšanās spējām. Tehnoloģijas ietekmē arī darba izpildi, rodas jauni riski darba drošībai un veselībai, gan vienkāršāka, gan sarežģītāka kļūst darba laika uzskaite. Tāpat rodas izaicinājumi darba inspekciju veikšanai, turklāt ir lielāki riski ar iejaukšanos darbinieku privātajā dzīvē un tiesībām "atvienoties", kas nozīmē darbinieku tiesības nelasīt e-pastus un nebūt sasniedzamam ārpus darba laika.

Nataļja Mickeviča savā prezentācijā norādīja, ka automatizācija mainīs darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Pasaules Ekonomikas Forums norādīja, ka ceturtā industriālā revolūcija vedīs pie 7,1 miljona darba vietu zuduma un radīs 2,1 miljonu darba vietu pasaulē (IT, arhitektūra, inženierija, matemātika) līdz 2020. gadam.

Secinājumu daļā eksperte uzsvēra, ka ir veikti maz pētījumi un prognozes, ir par maz diskusiju, nepieciešama ātra un savlaicīga reakcija, prasmju pielāgošana un jaunas darbu vadīšanas metodes. Taču ir iespējas šos izaicinājumus risināt juridiski un praktiski, gan izmantojot esošo juridisko ietvaru, gan veidojot jaunus tiesību aktus. Turklāt jāveicina arodbiedrību loma un arodbiedrību digitalizācija, un koplīgumu slēgšana. Ar tiešsaistes platformu un virtuālā darba izplatību arodbiedrībām rodas izaicinājumi iegūt jaunus biedrus, veidojot klasiskas arodorganizācijas un arodbiedrības uzņēmumos. Taču IT tehnoloģijas arodbiedrībām paver jaunas iespējas uzrunāt, komunicēt un apvienot nodarbinātos virtuālajā vidē. Koplīgums ir efektīvs instruments, kur darba devējs un darbinieki var regulēt ar digitalizācijas ietekmi saistītus jautājumus, rodot attiecīgajai profesijai, ražošanai un pakalpojumam pielāgotus risinājumus.

LBAS ekspertes Nataļjas Mickevičas prezentāciju "Nodarbinātības attiecību evolūcija digitalizācijas ietekmē" skatiet šeit.

Par digitalizācijas laikmetu LMT skatījumā prezentāciju sniedza LMT Personāla dienesta direktore Žozita Beresņeva. Viņa akcentēja, ka šobrīd notiek organizāciju modeļu izmaiņas, un kompetence tiek nomainīta ar sadarbību: deleģēšanas vietā ir autonomija, standartizāciju nomaina dažādība, darbu uzdošanu – kopdarbs, pazūd kontrole un tās vietā nāk uzticēšanās. Turklāt darbinieku vecumam nav nozīmes – svarīgi ir tikai tas, lai viņš tiktu līdz digitālajām prasībām.

Ir iestājies laikmets, kad apslēptais kļūst redzams un neiespējamais – iespējams. Žozita Beresņeva pauda pārliecību, ka Latvija būs viedvalsts, jo notiek ļoti strauja tehnoloģiju attīstība. Rodas jauni pakalpojumi, tādēļ arī organizācija tiem ir jāpiemēro, un, piemēram, LMT ik gadu divas reizes notiek reorganizācija. Mainās cilvēku domāšana un tās ātrums. Kā būtisku "bremzi" Latvijas ekonomikai LMT pārstāve minēja IT speciālistu trūkumu, kurus darba devēji regulāri pārpērk no cita. Veidojas jaunas profesijas un jauni amati, piemēram, kiberdrošības speciālists un viedtelevīzijas satura atlases speciālists. Interesanti bija dzirdēt, ka uzņēmums jaunus speciālistus piesaista, izmantojot sociālos tīklus. Mainījies arī tas, ko šobrīd uzņēmums gaida no speciālistiem – tikai 50% no gaidām ir zināšanas un prasmes, otri 50% ir mācīšanās potenciāls un saskarsmes un komunikācijas spējas. Ļoti svarīga ir darbinieku attīstība un izglītošana, turklāt apmācībām jādod iespēja saprast, kā darbinieki jūtas un ko darīt, ja darbinieki jūtas slikti. Ļoti lielu nozīmi LMT piešķir darba un privātās dzīves līdzsvaram – darbinieki netiek traucēti ārpus darba laika. Un kā rāda LMT darbinieku aptaujas – tieši darba un privātās dzīves līdzsvaru darbinieki novērtē visvairāk.

Par digitalizācijas laikmeta izaicinājumiem un iespējām uzņēmuma skatījumā pastāstīja AS "Latvijas finieris" Personāla attīstības dienesta direktore Gunita Meiere. Jaunās tehnoloģijas uzņēmumā ir ienākušas pilnīgi visos darba veidos – no stādu audzēšanas līdz finiera saplākšņa ražošanai. Gunita Meiere uzsvēra, ka iegūtā pievienotā vērtība ir milzīga, tā ir klientu un darbinieku uzticība, zināšanu attīstība, augstāka kvalifikācija, augstāks atalgojums, darba procesa izsekojamība un caurspīdīgums, efektivitāte, kā arī labāki darba apstākļi darbiniekam. Samazinās darbinieka fiziskais darbs, un līdz ar to paaugstinās darbinieka ilgtspēja uzņēmumā. Tieši šogad uzņēmumā ir ieviesta jauna sistēma, un ir apmācīti 400 darbinieki. Cilvēki, mācoties darba vajadzībām, iegūst zināšanas, kuras var pielietot arī privāti, un to darbinieki novērtē. Meiere uzsvēra, ka uzņēmumā "Latvijas finieris" digitalizāciju saredz kā palīgu, nevis draudu, ar kura palīdzību iegūst gan darba devējs, gan darbinieks.

SIA "Lattelecom" Personāla pārvaldes nodaļas vadītāja Mārīte Moora diskusijā uzsvēra, ka būtiski ir radīt uzņēmuma darbiniekiem ērtu vidi. Viņa dalījās pieredzē, kā uzņēmumā tiek veidota tā saucamā "bezpapīra vide". Jaunajā uzņēmuma birojā "Mettropole" nevienam darbiniekam nav savas darba vietas – to var mainīt pat vairākas reizes dienā, pārceļoties ar savu datoru tur, kur šķiet ērtāk. Netiek lietotas līmlapiņas, klades, teksti tiek laboti tikai datorā, tiek veikta digitālā darba laika uzskaite, kas atvieglo darbu arī grāmatvežiem. Mārīte Moora uzsvēra, ka tiek mainītas ne tikai tehnoloģijas, bet arī produkti un vide, lai veicinātu piederības sajūtu, radītu darbiniekiem apmierinātību un gandarījumu. Regulāri tiek veiktas darbinieku intervijas, organizētas fokusgrupas, aptaujas, lai pētītu darbinieku esošos un nākotnē vēlamos paradumus. Šobrīd 81 % darbinieku ir norādījuši, ka viņu darba vieta ir radoša un veicina ideju ģenerēšanu, agrāk tie bija 39 %. Savukārt 51 % darbinieku tomēr norāda, ka viņi darbā ir mazkustīgi (agrāk – 74 %). Mārīte Moora atzīmēja patīkamu faktu, ka šobrīd darbinieki paši mazās grupiņās organizē vingrošanu darba vietā un ka galvenais ir darbiniekiem radīt apstākļus, kuros tas būtu iespējams, jo darbs pie un ar tehnoloģijām tomēr rada veselības riskus.

Andis Burkevics, zvērināts advokāts, personas datu aizsardzības speciālists, diskusijas dalībniekus informēja par Vispārīgās datu aizsardzības regulas ietekmi uz darbinieku datu apstrādi. Regula būs tieši piemērojama visās ES dalībvalstīs no 2018. gada 25. maija. Tās mērķis būs unificēt personas datu aizsardzības regulējumu ES un nodrošināt mūsdienīgāku jomas regulējumu. Andis Burkevics informēja, ka Regulas 88.pants nosaka, ka ar tiesību aktiem vai ar koplīgumiem dalībvalstis var paredzēt konkrētākus noteikumus, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi saistībā ar nodarbinātību. Tātad - tāpat noteikumi ES valstīs atšķirsies. Latvijā būs jauns Personas datu apstrādes likums, un tajā būs regulēti jautājumi par personas datu aizsardzības speciālista statusu, soda naudām valsts amatpersonām, Datu valsts inspekcijas statusu un videonovērošanu. Burkevics vēl informēja par to, kā Regula ietekmēs darbinieku datu apstrādi, par administratīvo atbildību tās pārkāpšanas gadījumā un kā sagatavoties Regulai attiecībā uz darbinieku datu apstrādi.

Māris Badovskis, Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors, izteica pateicību LBAS par šādas nozīmīgas diskusijas organizēšanu. Viņš uzsvēra, ka vienmēr jāvērtē, kā digitalizācijas procesi ietekmē darba veidus, darba aizsardzību un kādus riskus rada. Viņš informēja, ka atsevišķas lietas leģislatīvā līmenī Latvijā ir sāktas risināt, piemēram, tiek izstrādāti grozījumi Darba aizsardzības likumā. Taču Badovskis norādīja, ka normatīvo aktu grozījumi ir pēdējais, kam jāķeras klāt, vienmēr jāizvērtē, vai jautājumi nav risināmi ar kādu noteikumu vai vadlīniju izstrādi, vai ar tiesu prakses palīdzību. Par darba tiesību jomu Labklājības ministrijas pārstāvis norādīja, ka vēl jādiskutē, ko gribam un vai ir nepieciešams ko mainīt.

LBAS jurists Kaspars Rācenājs norādīja, ka digitalizācija ir radījusi darba un ģimenes dzīves saplūšanu, ko ir grūti nošķirt un kas nebūt nav tik pozitīvs rādītājs, - darbs ir ienācis ģimenē, bet ne otrādi. Turklāt digitalizācija rada blaknes – saistībā ar darbinieku veselību, kas pamatā saistās ar redzes un mugurkaula hroniskajām slimībām un ergonomikas jautājumiem. Rācenājs norādīja, ka darba drošība un veselības aizsardzība ir koplīgumu jautājums, kam arodbiedrībām jāpievērš liela uzmanība.

Šī bija pirmā LBAS diskusija par digitalizāciju, bet šo aktuālo tēmu LBAS turpinās apspriest arī turpmāk.

Raksts tapis sadarbībā ar Friedrich-Ebert-Stiftung E.V. ārvalstu pārstāvniecību.

Vairāk par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību lasiet: www.arodbiedribas.lv