*Reklāmraksti 2017 - 7808
Foto: K. Rācenājs

26. oktobrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LBAS sadarbībā ar F. Eberta fonda pārstāvniecību Baltijas valstīs organizēja augsta līmeņa ekspertu diskusiju par digitalizācijas ietekmi uz nodarbinātību: darba tiesisko attiecību izmaiņām, jaunu nodarbinātības formu rašanos, darbu platformās, robotizāciju, automatizāciju un mākslīgā intelekta ietekmi uz uzņēmējdarbības un ražošanas procesiem.

Diskusiju atklāja LBAS priekšsēdētāja vietniece Dr.iur. Irēna Liepiņa, uzstājoties par tēmu "Sociālais dialogs mainīgajā darba pasaulē" (attēlā). Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iestājas par cienīgu darbu šodien un nākotnē. I. Liepiņa uzsvēra, ka šobrīd notiek straujas ekonomiskas pārmaiņas, kas paātrina pieprasījumu pēc jaunām iemaņām. Darbinieki saskaras ar ievērojamu darba pārstrukturēšanu un vajadzību attīstīt jaunas iemaņas īsā laika posmā. Digitalizēta ekonomika pieprasa darbiniekus ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iemaņām, valodu zināšanām, sociālajām un komunikācijas iemaņām un jaunām iemaņu kombinācijām. I. Liepiņa akcentēja, ka ir sagaidāms, ka bieža iemaņu atjaunināšana un mūžizglītība iegūs pienākuma raksturu. Vairākās valstīs jau darbojas dažādi prasmju fondi, kas palīdz darbiniekiem attīstīt jaunas iemaņas. 2018. gada 4. oktobrī ir parakstīts pirmais memorands starp VARAM un LBAS dalīborganizāciju – Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrību (LSAB) - par prasmju fondu veidošanu digitālo prasmju pilnveidei.Ir vērojama lielāka nodarbinātības elastība caur izmaiņām darba laikā un vietās: pieaugošs darbinieku skaits strādā pusslodzes darbu, vai tiem ir elastīgs darba laiks, piemērojoties darbinieka vai darba devēja vajadzībām. Turklāt teledarbs, kas veikts ārpus darba devēja nodrošinātajām telpām, parasti no mājām vai ceļojot, kļūst arvien biežāks. Jaunās nodarbinātības formas sagādā gan izaicinājumus, gan iespējas darba devējiem un arodbiedrībām. Tas, ko uzsver arodbiedrības, ir – drošība, jo svarīgs ir balanss elastībā un drošībā arī algoritmu laikmetā. Līdz šim kapitāla intereses ņem virsroku un darbaspēks paliek otrajā plānā. Arī Eiropas arodbiedrību konfederācija ETUC ir uzsvērusi taisnīgas pārejas nepieciešamību uz digitālo ekonomiku. LBAS priekšsēdētāja vietniece atgādināja, ka sociālais dialogs, proti, dialogs starp arodbiedrībām un darba devējiem nozīmē augstāku dzīves kvalitāti, kas savukārt nozīmē lielākus ienākumus, produktivitātes pieaugumu, lielākus uzkrājumus un arī lielākas investīcijas. Arodbiedrība vienmēr iestājas par taisnīgu darba samaksu un sociālajām garantijām strādājošajiem, un tieši šobrīd LBAS strādā pie vairāku ģenerālvienošanos nozarēs attīstības, - ir svarīgi, lai nozare pati varētu vienoties par pamata noteikumiem nodarbinātības attiecībās, ņemot vērā nozares specifiku. Pastāvīgs pilna laika darbs var kļūt mazāk svarīgs nākotnē, tomēr - nestandarta darbs var samazināt apmierinātību ar darbu un būt kritisks darbinieka finansiālajam stāvoklim. Turklāt šodienas sociālās apdrošināšanas dizains ir joprojām piemērots standarta nodarbinātībai. Šī pieaugošā daudzveidība padara grūtāku darbinieku un darba devēju interešu aizstāvību sociālajiem partneriem, un darbinieku organizēšana ir īpaši sarežģīta nestandarta nodarbinātības situācijās. Tomēr pieaugoša sabiedrības uzticība arodbiedrībām ir novērojama dažās Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstīs un arī Latvijā.

Par darbu tiešsaistes platformās: kopdarba veidiem digitālajās platformās pastāstīja Mārtiņš Svirskis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts tautsaimniecības jautājumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!