Pieaug to cilvēku skaits, kas atzīst, – sociālos tīklos viņi ir daļēji vai pilnībā atšķirīgi no reālās dzīves, turklāt būtiskākās atšķirības ir attieksmē pret notikumiem, vizuālajā izskatā un viedoklī, liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) Ekonomikas un uzņēmējdarbības institūta pētnieces Ilzes Jankovskas veikta pētījuma rezultāti.
Pētījuma rezultāti liecina, – 2023. gada martā 23% respondentu atzīmēja, ka sociālajos tīklos viņi daļēji vai pilnībā atšķiras no reālās dzīvēs, bet jau pēc gada, 2024. gada martā, šo cilvēks skaits pieaudzis, un jau 32% respondentu atzīst, ka ir citādāki sociālos tīklos.
Galvenās visbiežāk minētās atšķirības dzīvē un sociālajos tīklos pagājušajā gadā bija uzdrīkstēšanās (25% aptaujāto atzina, ka uzdrīkstēšanās sociālajos tīklos un reālajā dzīvē ir atšķirīga), vizuālais izskats (24%), attieksme pret notikumiem (22%), dzīvesstils (21%) un paustais viedoklis (19%).
Pētījuma gaitā atklājās, ka jau šogad, 2024. gadā, respondenti norādīja citas būtiskākās lietas, kur viņi ir daļēji vai pilnībā atšķirīgi reālajā dzīvē un sociālajos tīklos: 27% norādīja, ka atšķiras attieksme pret notikumiem, 23% – ka atšķiras vizuālais izskats, 18% atšķiras viedoklis, 15% – dzīvesstils, bet šogad tikai 14% – uzdrīkstēšanās, liecina Jankovskas apkopotie dati.
Pētījums arī apliecina to, ko daudzi jau nojauš – absolūti lielākā daļa jeb 70% cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem vairāk nekā vienu stundu dienā pavada sociālajos tīklos. Turklāt pieaudzis ir to cilvēku skaits, kuri sociālajos tīklos pavada ļoti ievērojamu laiku – vairāk nekā piecas stundas dienā – 2023. gadā tie bija 7%, bet 2024. gadā jau katrs desmitais jeb 10%. Viena gada laikā to jaunu cilvēku (18–29 gadu vecumā) skaits, kas sociālajos tīklos pavada vairāk nekā piecas stundas dienā, ir dubultojies – no 15% pērn līdz 30% šogad.
"Mūsdienu patērētājs arvien vairāk laika pavada virtuālajā vidē – jo jaunāks cilvēks, jo ilgāks tajā pavadītais laiks, turklāt katrs ceturtais respondents apstiprina, ka virtuālajā dzīvē ir citādāks. Tas nozīmē, – arī uzņēmumiem, organizācijām utt. patērētāju atpazīšana pēc demogrāfiskajiem parametriem jeb tiem, kas piemīt reālajam "es", ir novecojusi pieeja, bet svarīgāks kļūst virtuālais "es"," secina pētījuma autore.
Liela nozīme tam, ka virtuālā dzīve ir kļuvusi arvien nozīmīgāka pēdējo gadu laikā, ir bijusi arī Covid-19 pandēmijai.
Jankovska stāsta, ka Covid-19 pandēmijas dēļ patērētāju dzīve lielākoties pārcēlās uz virtuālo pasauli, un visi bija spiesti skatīties uz sevi un redzēt sevi ekrānā kā spogulī, piemēram, piedaloties sapulcēs un tikšanās, izmantojot "Zoom", "MS Teams" un citas saziņas platformas ar video. Skatoties uz sevi ekrānā, patērētāji sāka "patērēt paši sevi", kas secīgi radīja pieprasījumu pašam pēc jauna, virtuāla "es".
"Virtuālā dzīve piedāvā plašas iespējas būt par to, ko vēlies, arī ja tas neatbilst saviem fiziskās (reālās, īstās) dzīves parametriem. Covid-19 pandēmijas laikā, saplūstot virtuālajai un fiziskajai realitātei, mainījās arī pats patērētājs. Dzīve pēc kļuva virtuāla gandrīz visiem, neatkarīgi no vecuma. Pandēmijas laikā arī pazuda nošķīrums starp reālo jeb autentisko un sintētisko jeb virtuālo dzīvi," stāsta Jankovska.
Pētījuma rezultāti tika prezentēti RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes organizētā un pētnieces Jankovskas vadītā seminārā par mūsdienu patērētāja transformācijām virtuālās vides ietekmē "Patērētāja dubultā dzīve". Seminārā uzmanība tika pievērsta virtuālās vides ietekmei uz izmaiņām mūsdienu patērētāja profilā.
Jankovska šogad aizstāvēja promocijas darbu RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē. Viņas promocijas darba "Krīžu un virtuālās vides ietekme uz mūsdienu patērētāju" pētījums veltīts mūsdienu patērētāja transformācijām virtuālās vides ietekmē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
