Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Kā izveidot virtuālo treneri golfam, ja neviens uzņēmumā nekad iepriekš nav turējis rokās golfa nūju? Latvieši Atis Hermanis, Reinholds Pīrāgs un Juris Breicis to atklāja, meklējot sporta veidu, kurā kustību mērījumi sportistiem varētu palīdzēt uzlabot rezultātus un uzņēmējiem – nopelnīt. Viņiem tas izdevās tik labi, ka viņu sporta tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Hackmotion" ar sensoriem aprīkoto aproci, kas sniedz personalizētus ieteikumus, izmanto arī golfa superzvaigžņu treneri.

"Hackmotion" klienti ir vairāk nekā 60 valstīs, un uzņēmums šogad plāno pārdot vairāk nekā 25 000 ierīču. Taču sākums nebūt nebija tik daudzsološs. Uzņēmuma dibinātāji un vadītāji intervijā "Delfi Bizness" stāsta, kā viņiem izdevās radīt produktu, ko iekāro gan profesionāļi, gan amatieri.

No snovborda līdz golfam

"Hackmotion" ir izstrādājis golfa spēlētājiem paredzētu aproci, kas aprīkota ar sensoriem un mēra rokas kustības sitiena izdarīšanas brīdī. Savukārt ar mērierīci savienota mobilā lietotne analizē iegūtos datus un sniedz personalizētus ieteikumus, kā uzlabot sitienu.

Taču ceļš līdz golfa virtuālā trenera izveidošanai ne tuvu nebija gluds. Ideja par kustību mērīšanu kā biznesa iespēju radās līdzdibinātājam Jānim Lindem, kurš vairs nav uzņēmuma sastāvā, stāsta Breicis. Abi līdzdibinātāji uzzināja, ka Latvijā ir Elektronikas un datorzinātņu institūts, kurš nodarbojas ar kustību mērīšanu. Tur viņi iepazinās ar Ati Hermani, kas bija vadošais pētnieks šajā jomā. Pāris mēnešu vēlāk viņiem radās ideja par ķermeņa kustību mērīšanu ar sensoriem un virtuālā trenera izveidi snovbordā.

Kāpēc izvēlēts tieši snovbords, līdzdibinātājiem atbildes atšķiras. Jo "braucām visi", saka Breicis. Savukārt Hermanis norāda, ka snovbordam bija atbilstoša auditorija. "Pamatā jaunāka gadagājuma cilvēki, kuri ar tehnoloģijām ir vairāk uz "tu". Attiecīgi likās, ka tas viņiem būtu piemērotāks," skaidro Hermanis. "Vienlaikus sporta veids ir ļoti dinamisks, tajā ļoti daudz var iemācīties."

Tobrīd snovbordam radītu tehnoloģiju tirgū gandrīz nav bijis. Hermanis atzīst, ka tikai tagad saprot, ka tas nebija labi, jo konkurence patiesībā rāda, vai konkrētajā nišā ir kas vajadzīgs.

Linde un Hermanis devās uz snovborda nometni, kurā trenējās Somijas olimpiskā izlase. Atpakaļ abi atbrauca ar skaidru pārliecību, ka ir jāmaina sporta veids viņu iecerētajam virtuālajam trenerim, jo snovbordā pēc tā nebūs pieprasījuma. "Ja otra lielākā snovborda valsts – tās olimpiskā izlase – ir gatava nopirkt divus gabalus, tad tirgus un biznesa īsti nav," stāsta Breicis.

Uzņēmēji nemeta plinti krūmos un meklēja citu nišu. Golfs gan nebija arī otrā izvēle.

"Mēs izmetām tādu palielu apli. Tur bija cilvēku mērīšana gan vēja tunelī, gan jāšanas sportā, gan akadēmiskajā šaušanā," stāsta Breicis. Ar katru iterāciju uzņēmums samazināja kustību mērītājā esošo sensoru skaitu. Ja snovborda kustību mērītājā bija 13 sensori, šaušanā – jau tikai četri.

Meklējot to īsto nišu, daži "Hackmotion" dibinātāji jau bija minējuši golfu kā nozari, kur šādas ierīces varētu būt interesantas. Šajā sportā jau bija diezgan daudz instrumentu, ar kuriem tika mērīts sitiens. "Tā arī radās [ideja], ka šo nozari būtu vērts apskatīt. Līdz tam neviens uzņēmumā nebija turējis rokā golfa nūju," atklāj Breicis.

Iepriekš iegūtā pieredze snovbordā parādīja – lai arī var izmērīt daudz datu, tas nenozīmē, ka tie būs lietderīgi un veidos labu produktu. "Industrijā kopumā ir tāda problēma, ka nevis grūti ir dabūt tos datus, bet nav skaidrs, ko ar tiem iesākt," stāsta Hermanis. Tas ļāva uzņēmumam pāriet no ļoti sarežģīta risinājuma ar padsmit sensoriem uz iespējami vienkāršāku risinājumu.

Galvenais bija atrast kādu konkrētu mērījumu, kurš varētu klientam palīdzēt, saka Hermanis. Breicis viņu papildina, norādot, ka uzņēmums koncentrējās uz rokas locītavas kustības mērīšanu. Golfā tā ir viena no svarīgākajām daļām, jo kontrolē nūjas lāpstiņu. Jau pirmajos gados viņi guva pierādījumus tam, ka vienkāršāks un šaurs pielietojums ir panākumu atslēga, to apstiprināja arī sarunas ar treneriem.

Padomdevējos – pasaulslaveni treneri

Sākumā uzņēmums fokusējās uz produkta izstrādi profesionāļiem, jo viņiem vajadzība pēc palīgiem bija lielāka. "Hackmotion" strādāja ar treneriem, kuriem interesē biomehānika – nišu pēc nišas, stāsta Breicis. Tomēr tā bija arī priekšrocība, jo treneriem bija nepieciešami specifiski mērījumi, un tādējādi uzņēmums no viņiem ieguva atgriezenisko saiti, kas ļāva būtiski uzlabot produktu.

Hermanis norāda, ka sadarbība ar treneriem bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumam izdevās radīt veiksmīgu produktu, lai gan pašiem produkta radītājiem nebija daudz zināšanu par golfu. "Mēs uzmanīgi ieklausījāmies treneru vajadzībās un interesēs, radījām risinājumu un novērojām, kā viņi to izmanto," stāsta Hermanis.

Uzņēmums automatizēja treneru lēmumus. "Ja viņš [treneris – red.] iesaka, ka vēziena augšā rokai jābūt ar konkrētu izliekumu, tad mēs varam iebūvēt šo paternu produktā, " stāsta Hermanis. Tādā veidā arī cilvēks, kam nav teorētisku zināšanu, var veiksmīgi lietot "Hackmotion" aproci un ieklausīties virtuālā trenera ieteikumos.

Daudz laika sarunās ar treneriem pavadīja Reinholds Pīrāgs, kurš uzņēmumam pievienojās 2018. gadā. Viņš stāsta, ka uzrunāt pasaulslavenus trenerus bijis pārsteidzoši vienkārši. "Brīdī, kad viņi redz, ka daži treneri jau ir sākuši lietot ["Hackmotion"], viņi jau negrib būt neziņā, pat paši ir gatavi runāt ar tevi un radīt saturu par to produktu pilnīgi par brīvu, jo viņi grib būt tie zinošākie treneri. Daudzos semināros mēs dabūjām pasaules labākos trenerus, kuriem tik ļoti interesēja mūsu produkts un tas, ko mēs darām, ka viņi bija gatavi par brīvu to darīt [sniegt padomus – red.]," stāsta Pīrāgs.

Strauji augošs klientu skaits

Redzot, ka pēc virtuālā trenera ir pieprasījums starp profesionāļiem, "Hackmotion" nolēma pievērsties arī amatieru tirgum. Tomēr sākotnēji tika uzskatīts, ka profesionāļiem un amatieriem jābūt atšķirīgiem produktiem, bija izstrādātas pat divas dažādas lietotnes. Šobrīd ir radīta viena aplikācija, kas ir piemērota abiem tirgiem. Galvenais, lai cilvēkam ir pamatzināšanas, kā izmantot datus, saka Hermanis.

Uzņēmums pakāpeniski uzlabo produktu tā, lai to varētu lietot arvien plašāka auditorija. Ja treneriem pietika ar datiem, tad amatieriem bija nepieciešams arī padoms, ko ar datiem tālāk darīt. Tāpēc "Hackmotion" pilnveidoja programmatūru, pievienojot arī vingrinājumu programmas.

Viņuprāt, produkts šobrīd ir piemērots 1–2% golferu amatieru, lielākā daļa "Hackmotion" klientu pašlaik esot tieši viņi. Klientu skaits strauji pieaug, un uzņēmums saredz vēl lielākas izaugsmes iespējas, jo pat pāris procentu pasaules golferu veido ap miljonu potenciālo klientu.

"Mēs katru gadu izsūtām tikpat [ierīču], cik iepriekšējos gados kopumā. Pirmo produktu izlaidām 2018. gadā. Ja pirmajā gadā dienā viena pārdota vienība bija jau lielas svinības, tad tagad, ja mēs simt vienības dienā nepārdodam, tā nemaz nav izcila diena," atklāj Hermanis. Šogad uzņēmums plāno pārdot 25 tūkstošus ierīču, un tā apgrozījums būs trīs reizes lielāks nekā pērn.

Latvijā – maz zināmi

"Hackmotion" ir pilnībā eksportējošs uzņēmums. Hermanis atklāj, ka astoņu gadu laikā Latvijā pārdotas tikai trīs aproces. Uzņēmumā vairs neskaita, uz cik valstīm tas aizsūtījis savu preci, bet katru gadu tās ir aptuveni 60. Turklāt lielākā daļa eksporta – 70–80% – ir ārpus Eiropas Savienības.

Hermanis stāsta, ka viņu radītais produkts un mārketinga materiāli ir angļu valodā, līdz ar to vislabāk virtuālajam trenerim klājas angliski runājošajos tirgos. "Par laimi, tie ir arī lielākie golfa tirgi," saka Hermanis.

Taču, lai paātrinātu izaugsmes tempus, uzņēmumam vajadzētu piemērot produktu arī Centrāleiropas vai Āzijas valstu valodām.

Pīrāgs atklāj, ka interese par "Hackmotion" virtuālo golfa treneri ir Vācijas, Francijas un Spānijas iedzīvotājiem. "Bieži vien klienti raksta mums savā valodā un vēlas materiālus. Tos, kuri runā angliski, mēs sasniedzam, bet vajag lokalizāciju. Tas pats Korejā vai Japānā, kur angliski cilvēki nepatērē to materiālu," saka Pīrāgs.

Lai gan vairāk nekā puse no "Hakcmotion" pārdotajām aprocēm nonāk ASV, uzņēmums vēlas saglabāt ražošanu Latvijā. Viens no tā partneriem, elektronisko sistēmu un to komponenšu ražotājs "HansaMatrix" Ventspilī, nodrošina iekārtu montāžu. Breicis skaidro, ka, saglabājot ražošanu relatīvi tuvu, kolēģi var ātri reaģēt uz problēmām, ja tās rodas, divarpus stundu laikā nokļūt Ventspilī, lai pārbaudītu montāžas procesu vai veiktu izmaiņas. Ja ražošana notiktu tālāk, uzņēmums zaudētu spēju ātri reaģēt.

Turklāt Hermanis norāda, ka Latvija atrodas loģistikas ziņā ērtā vietā, no kurienes dažu dienu laikā var nogādāt sūtījumu uz Klusā okeāna salām un citur.

Kā reaģējat uz propagandas naratīviem par Latviju kā neizdevušos valsti?

Atis Hermanis: "Pirmkārt, droši vien pasmaidām. Saprotam, ka burbuļi ir dažādi. Mums un apkārtējiem šādas sarunas parasti nenotiek. Es nenācu no biznesa vides, pirms tam strādāju zinātnē. Man nebija nekādu priekšstatu, kā veidot biznesu, kāds varētu būt valsts atbalsts uzņēmējdarbībai. Liela daļa no tiem 100 tūkstošiem eiro [sākotnējā kapitāla – red.] nāca no publiskā finansējuma. [Mēs], burtiski pāris cilvēku, šeit Latvijā dzimuši un auguši, vairumā gadījumu mācījušies, varējām saņemt grantu, par kuru attīstīt biznesu. Tā ir fantastiska situācija, un par ko tur vispār sūdzēties, īpaši jau ņemot vērā, ka tie nosacījumi, lai saņemtu naudu, ir atvērti. Jebkurš, kurš iedziļinās un mērķtiecīgi cenšas tikt tur klāt, var tikt tur klāt. Varbūt ne visas programmas valstij ir perfekti izdevušās, bet mūsu pieredze rāda, ka valsts atbalsts bija izšķirošs. Nezinām, vai būtu atraduši citu finansējumu tajā brīdī, – varbūt būtu, varbūt nebūtu. Skatoties arī uz nākotni, mums ir izdevies noturēt to, ka visa kompānija joprojām pieder dibinātājiem, latviešiem, un, cerams, arī tā vērtība paliks šeit uz vietas."

Reinholds Pīrāgs: "Ja mēs runājam par dezinformāciju, viens ir viltus ziņas, kas vienkārši jāatspēko. Bet, ja cilvēks norāda uz kaut kādām problēmām, par kuru eksistenci Latvijā mēs zinām, tad tā ir attieksmes maiņa. Daudziem ir sajūta, ka mēs nonāksim brīdī, kur problēmu nebūs, – "Latvija 2030 – vieta bez problēmām". Uzņēmumā ir tāpat, tu ceri, ka nākamgad tev problēmu nebūs, bet tas ir nepareizs domāšanas veids, jo tu pieņem, ka problēmas vienmēr parādīsies. Jo tu vairāk gribēsi izdarīt un dzīvot labāk, jo tev būs vairāk to problēmu. Visas problēmas ir risināmas ar zināšanām un attieksmi. Cilvēkiem, kas nonāk tajā dezinformācijā, varētu teikt, ka, protams, ja tu teiksi, ka Luksemburgā vai Šveicē ir augstāki ienākumi, tur atspēkot neko nevar. Vai ir kāds iemesls, kāpēc mēs nevarētu attīstīties? Būtībā nav. Tas ir mūsu gribasspēka un zināšanu jautājums. Mēs katru gadu attīstāmies, iekšzemes kopprodukts aug. Protams, mēs gribētu, lai tas aug straujāk, bet tā ir problēma, kura ir jārisina, tāpat kā uzņēmumā. Tiem cilvēkiem es rekomendētu pamainīt attieksmi. Problēmas ir nenovēršamas, bet tās ir risināmas."

Juris Breicis: "Pirmkārt, burbuļi ir dažādi. Manā burbulī ļoti reti ir saruna par neizdevušos valsti, pārsvarā ir par to, ka viss ir labi. Objektīvi apskatāmies: 1992.–1994. gadā Rīgas ielas pēc pelējuma smirdēja, bija pārplūduši visi pagrabi, odi bija Rīgas centrā, jo viņiem apakšā bija mājas. 30 gadus vēlāk mums ir normāla Eiropas valsts. Šeit varētu būt viena no labākajām vietām, kur taisīt biznesu. Pirmkārt, ir pieejams milzīgs atvērts tirgus, ir sasniedzama visa pasaule. Ja salīdzina ar biznesa uzsākšanu Vācijā, tur ir papīrs uz papīra, atļauja uz atļaujas, lai kaut ko darītu. Šeit lielāko daļu lietu uzsākt ir krietni vienkāršāk. Mums ir fantastiski noteikumi kapitāla ieguldīšanai un tā atdevei. Man liekas, ka mēs ar Igauniju esam vienīgās valstis, kur reinvestētā peļņa netiek aplikta ar ienākuma nodokli, tam būtu jāveicina tas, ka kapitāls paliek šeit pat, uzņēmumos. Mums ir arī fantastiski nosacījumi, lai iesaistītu darbiniekus tālākā attīstībā."

Lai gan uzņēmums fokusējas tikai uz golfu, tas neuzskata sevi par golfa, bet gan virtuālā trenera, kustību mērīšanas kompāniju. "Līdz ar to mēs noteikti plānojam iet arī uz citiem sporta veidiem," saka Hermanis.

"Hackmotion" jau izstrādājis tehnoloģiju beisbolam, kas pašlaik atrodas tajā attīstības stadijā, kurā golfa tehnoloģija bija pirms 5–6 gadiem, stāsta Hermanis. Viņš norāda, ka beisbols, visticamāk, būs nākamais tirgus, kurā uzņēmums ienāks. Tajā regulāri notiek iekšējas diskusijas par to, kad tas būtu jādara, taču pagaidām vēl "Hackmotion" pieturas pie golfa. "Redzam, ka golfā no katra eiro, katras stundas, kuru mēs investējam, ir lielāka atdeve," saka Hermanis.

Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gadā ietvaros. Par saturu atbild AS "Delfi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit