Jūrmalas pašvaldība, ņemot vērā iedzīvotāju viedokļus un normatīvo aktu prasības, neļaus būvēt mobilo sakaru torni Valteros, informēja pašvaldībā.
Domes Pilsētplānošanas pārvaldē skaidro, ka, apkopojot publiskās apspriešanas rezultātus un ņemot vērā būvniecības normatīvo aktu prasības, pieņemts lēmums par atteikumu izdot būvatļauju elektronisko sakaru tīkla torņa "ValteriT" būvniecībai nekustamajā īpašumā Melleņu ielā 2, Jūrmalā.
Pašvaldības publiskotais pārskats par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem liecina, ka kopā no iedzīvotājiem saņemtas 198 aptaujas lapas, no kurām 33 pausts atbalsts sakaru tornim, bet 161 iedzīvotājs bijis pret. Četras anketas atzītas par nederīgām. No iesniegtām 194 derīgām aptaujas lapām komentārus un viedokli sniedza 173 iedzīvotāji.
Iedzīvotāji, kas ir pret mobilo sakaru torņa būvniecību, lielākoties pauž, ka objekts iecerēts pārāk tuvu dzīvojamajām mājām. Vairākās anketās arī norādīts, ka tornis iecerēts pie aktiera Eduarda Pāvula dzimtas mājām, kas ir jāsargā.
Jūrmalā tika rīkota publiskā apspriešana par SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) ieceri būvēt telekomunikāciju sakaru torni Melleņu ielā.
Mobilo sakaru bāzes stacijas izvietojums esot izvēlēts, lai uzlabotu mobilo sakaru pārklājuma kvalitāti šajā pilsētas zonā.
Paziņojumā par publiskās apspriešanas sākšanu pausts, ka, turpinot mobilo sakaru infrastruktūras attīstību, LMT plāno jaunu mobilo sakaru bāzes stacijas būvniecību. Vieta jaunai bāzes stacijai tiek izvēlēta tā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes telekomunikāciju pakalpojumus - balss sakarus, ātrgaitas mobilo internetu, kā arī mājas viedtelevīziju esošajiem un potenciālajiem LMT klientiem.
LMT norāda, ka nekaitīgums cilvēka veselībai un apkārtējai videi tiek nodrošināts ar sertificētu iekārtu un materiālu izmantošanu. Elektromagnētiskā lauka kontroles mērījumi tiek fiksēti Veselības inspekcijas protokolos un slēdzienos. Turklāt, kā pausts dokumentā, līdz šim nav zinātnisku pierādījumu par elektromagnētiskā lauka ietekmi uz veselību, ko būtu izraisījušas mobilo sakaru bāzes stacijas un bezvadu raidītāji.
LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro.
LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas "Telia Company" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", pa 23% akciju pieder SIA "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
