"Re:Baltica" pēta: Kā Daugavpils uzņēmuma īpašnieki palīdz apgādāt karojošo Krieviju ar mikroshēmām

Mikroshēmu ražotājs "SMD Baltic" ir viens no uzņēmumiem, kuru Latgales braucienos apmeklē Latvijas ministri. Un ne velti. Pirms septiņiem gadiem dibinātais uzņēmums ir nozīmīgs spēlētājs Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. Uzņēmumā strādā gandrīz 150 cilvēku, un pēdējā gada apgrozījums bija tuvu 20 miljoniem eiro.

Apmēram 300 kilometru no Daugavpils Baltkrievijas pusē atrodas kopā ar Ķīnu izveidotais industriālais parks "Lielais akmens", kas paredzēts augsto tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu attīstībai. 2021. gadā par tā rezidentu kļuva uzņēmums "SMD Bai" (СМД Бай), kas plānoja ražot elektroniskās plates.

"Produkciju piegādāsim Eirāzijas ekonomiskajai savienībai," teikts paziņojumā presei. Tajā ietilpst Armēnija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Krievija.

Uzņēmumu īpašniekiem – trim baltkrieviem un diviem Latvijas pilsoņiem – bija izdevies iegūt gan Latvijas nodokļu atlaides un ES finansējumu produktu izstrādei, gandrīz pusi produkcijas eksportējot uz Krieviju, gan Baltkrievijas zonas īpašos labumus bijušo PSRS valstu apgādāšanai.

Taču tad sākās Krievijas lielais iebrukums Ukrainā. Latvijas uzņēmums paziņoja, ka to nosoda un ar Krievijas un Baltkrievijas klientiem vairs nesadarbosies.

Baltkrievijas pusē saistītais bizness turpināja strādāt, tikai pēkšņi pārdēvējās par "Mikromaunt" (Микромаунт). 2022. gada rudenī tas sāka piegādāt elektrotehniku Krievijai.

"SMD Baltic" 2017. gadā dibināja trīs Baltkrievijas pilsoņi Sergejs Hvaļko (Siarhei Khvalko), Maksims Bugošs (Maksim Bohush), Sergejs Sajavecs (Siarhei Sayavets) un Latvijas pilsonis Dmitrijs Radkevičs. "Mikromaunt" pieder Hvaļko, Bogušam un Radkevičam, kā arī Latvijas rūpnīcas pārdošanas menedžerim Pāvelam Levinam.

Kopš pērnā gada par svarīgu "Mikromaunt" klientu ir kļuvusi Pēterburgas uzņēmumu grupa "Geoskan", kas ražo dronus. 10% uzņēmuma pieder fondam, kuru vada Krievijas prezidenta meita Katrīna Tihonova. Uzņēmums ir pakļauts ASV un Ukrainas sankcijām kā dronu ražotājs, jo tos izmanto uzbrukumiem Ukrainai, raksta "Re:Baltica".

"Buro Media" iegūtie muitas dati rāda, ka no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada jūlijam "Mikromaunt" Krievijas partnerim piegādājis elektroniskās komponentes 1,2 miljonu ASV dolāru vērtībā. Starp tām ir programmējami kontrolieri ar atmiņas funkciju, kas ir vajadzīgi militārajai industrijai, tāpēc to eksportu uz Krieviju ASV un ES valstis ir aizliegušas.

"Mikromaunt" piegādājis elektroniku arī Jekaterinburgas firmai "Reglab" (Реглаб), kas ietilpst uzņēmumu grupā, kura jau pirms kara cieši sadarbojās ar lielu Krievijas tanku ražotni "Uralvagonzavod" (Уралвагонзавод).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kad "Re:Baltica" viņam īsumā ieskicēja izpētīto, metās skatīties, vai "SMD Baltic" ir organizācijas biedrs. Pārliecinājās, ka nav, tomēr uzsvēra, ka, viņaprāt, ja izpētītais ir patiess, tad šādas darbības ir krimināli sodāmas un tas ir darbs likumsargiem.

Tikmēr Latgales SEZ rakstiskās atbildēs norādīja, ka ne firma, ne tās īpašnieki nav iekļauti Latvijai saistošo sankciju sarakstos, līdz ar to no komentāriem atturēšoties. Finanšu izlūkošanas dienests (FID), kas Latvijā ir galvenais atbildīgais par sankciju ievērošanu, "Re:Baltica" paziņoja, ka "nesniedz informāciju personām, kurām normatīvie akti neparedz to sniegt" par tā izmeklēšanās iegūtiem datiem vai lēmumiem.

Aprakstītie nav vienīgie "SMD Baltic" īpašnieku "sasniegumi". Viņi ir arī autori apjomīgai shēmai, kā, apejot sankcijas, apgādāt Krieviju ar amerikāņu mikroshēmām.

Līdz Krievijas lielajam iebrukumam Ukrainā "SMD Baltic" uz Krieviju eksportēja gandrīz pusi produkcijas. Tā, piemēram, 2020. gadā tie bija 12 tūkstoši mikroshēmu 188 tūkstošu ASV dolāru vērtībā, 2021. gadā – 66 000 vienības jau 1,16 miljonu USD vērtē. Vienīgais saņēmējs bija Smoļenskā reģistrētais starpnieks "Novaja elektronnaja kompanija", kuru tobrīd kontrolēja tie paši baltkrievi, kam pieder Daugavpils ražotne.

Taču līdz ar kara sākumu ASV un ES mikroshēmu piegādi Krievijai aizliedza. Tās iekļāva īpašā preču kategorijā, kuras ir pakļautas paaugstinātam sankciju apiešanas riskam, jo vajadzīgas Krievijas kara mašīnas darbināšanai.

Tiešās piegādes no Daugavpils rūpnīcas uz Krieviju beidzās 2022. gada rudenī. Taču sankciju ieviešanas brīdī NEK jau bija atstrādājusi jaunas piegāžu ķēdes, lai kritiski svarīgās komponentes Krievijā nonāktu, apejot ierobežojumus.

NEK pirka mikroshēmas caur uzņēmumiem Kazahstānā, Turcijā, Ķīnā un Honkongā – valstīs, kuras bieži izmanto sankciju apiešanai. 2023. gadā NEK Krievijā importēja vairāk nekā 300 000 mikroshēmu 1,3 miljonu dolāru vērtībā. Kā čipu ražotāji norādītas lielas amerikāņu firmas "Intel", "Texas Instruments", "Analog Devices", bet kā izcelsmes valstis lielākoties Ķīna, Malaizija, Filipīnas un Taizeme.

"Buro Media" un "Re:Baltica" par to uzdeva jautājumus visiem pieminētajiem ražotājiem. Atsaucās "Texas Instruments" un "Analog Devices" un paziņoja, ka ar pētījumā pieminētajām kompānijām, kuras piegādāja mikroshēmas Krievijai, tām nav bijis darījumu.

No 2016. līdz 2023. gadam NEK piederēja Baltkrievijas biznesmeņiem Hvaļko, Bogušam un Sajevecam, bet tad tas pārgāja Krievijas pilsoņa Vitālija Privoļņeva rokās. Viņš pirms tam vadīja uzņēmuma ikdienas darbu. Pēc būtības trio ir nodevis īpašumtiesības uzticības personai.

Sazvanīti Bogušs un Sajevecs no komentāriem atteicās. Hvaļko paziņoja, ka viņam un partneriem šobrīd piederošās firmas nestrādā ne ar dronu ražotāju "Geoskan", ne ar komunikāciju aprīkojuma izstrādātājiem.

"Mēs ar karu nenodarbojamies. Tā ir mūsu principiāla nostāja," viņš teica. Taču viņš atkratījās no jautājuma, vai ar Krievijas ražotājiem ir sadarbojušies iepriekš. "Saprotu, ka jums ir vajadzīga sensācija, bet te ir runa par cilvēku likteņiem. Pieņemsim, ka mums tur [Daugavpilī – "Re:Baltica"] rūpnīca aizvērsies, bet tur mums meitene strādā. Viņas vīrs betona ražotnē. Viņiem ir trīs bērni. Kur viņi liksies? Mēs to visu ļoti labi saprotam. Ir noteiktas morāles kategorijas."

Pēc "Buro" datiem, par amerikāņu čipu piegādi Krievijai, apejot sankcijas, Hvaļko un partneri ir apgrozījuši vairāk nekā 2,5 miljonus dolāru. 1,2 miljoni ienākuši no piegādēm lielajam dronu ražotājam. Netīrie darījumi palīdzējuši Baltkrievijā reģistrētajam uzņēmumam pērn palielināt apgrozījumu 12 reižu – līdz 14 miljoniem dolāru.

Nopelnīto biznesmeņi tagad varēs tērēt ceļojumiem pa Eiropu. Spriežot pēc attēliem sociālajos tīklos, Hvaļko ģimene mīl atpūsties Itālijā, Francijā un Grieķijā, bet Boguši jau sen dzīvo Portugālē.