Pagājušonedēļ Krievijas sakaru un masu komunikācijas ministrijā tikās ministrs Nikolajs Nikiforovs ar Somijas kompānijas "Jolla" darbiniekiem un Krievijas IT industrijas pārstāvjiem, vēstīja "RBK".

Sanākušās puses pārrunāja nacionālās mobilās operētājsistēmas izstrādi, kura varētu aizstāt "Android" un "iOS" un līdz 2025. gadam iegūt pusi Krievijas tirgus. "TechLife" skaidro, ko tas viss varētu nozīmēt.

Vismaz sākotnēji šāda iniciatīva atgādina jau apklusušo "Čeburašku" (Krievijas slēgtā interneta projekts) un ideju radīt krievu alternatīvu "Windows" operētājsistēmai – nacionālo programmnodrošinājuma platformu, ar kuru jau no 2014. gada trešā ceturkšņa vajadzēja sākt strādāt ierēdņiem.

"Čeburaškas" projekts ir utopija. Savukārt nacionālās operētājsistēmas projekts apstājās vēl tehniskās specifikācijas izstrādes stadijā un tam arī netika piešķirti finanšu līdzekļi. Ideja par Krievijas nacionālo operētājsistēmu radās 2011. gadā, kad vēl nebija atsācies aukstais karš, nebija sankciju, ne arī modernās idejas aizstāt importu.

Šobrīd Krievijas varai ir pastiprinātā motivācija atrast aizstājēju amerikāņu "Google Android" un "Apple iOS". Turklāt šajā projektā piedalītos Somijas partneris, kuru veido no kādreizējā telekomunikāciju tehnoloģiju giganta "Nokia" aizgājušie darbinieki, kuri radīja uzņēmumu "Jolla". Turklāt "Jolla" ir spējusi radīt gatavus produktus – ne tikai operētājsistēmu, bet arī viedtālruni un planšetdatoru. Varbūt šoreiz Krievijai iecere izdosies?

Kā ‘Jolla’ atdalījās no ‘Nokia’ un kas no tā visa sanāca

Somijas kompāniju "Jolla" radīja "Nokia" inženieri, kuri savulaik strādāja pie "MeeGo" operētājsistēmas (tika izmantota, piemēram, "Nokia N9" viedtālrunī). No telekomunikāciju giganta viņi aizgāja 2011. gadā, pašā krīzes pīķī, kas skāra "Nokia", kura "nogulēja" "iPhone" ierašanos tirgū un sāka būtiski samazināt izdevumus. Budžeta griešana skāra arī "MeeGo", kā komerciālo perspektīvu "Nokia" vadība nesaskatīja.

"MeeGo" savā būtībā bija hibrīds starp divām citām vēl agrīnākām operētājsistēmām – "Intel Moblin" un "Nokia Maemo". Abas bija izgatavotas uz "Linux" kodola un pamatā "draudzējās" ar "Intel" procesoriem. Starp citu, "Intel" arī šodien ir lielākais "Jolla" partneris.

Pašreiz šīs kompānijas operētājsistēma, kas apvieno "MeeGo" un "Linux", ir ar "Sailfish" nosaukumu. Turklāt tā nav pilnībā atvērtā koda operētājsistēma. Tālāk redzamajā grafikā var redzēt trešās puses izstrādātājiem atvērtās un slēgtās "Sailfish" daļas:

Kā redzams, atvērts kods ir tikai pašam "Sailfish" kodolam un atsevišķām tās komponentēm. Tomēr "gardākais", kas piešķir sistēmas pievilcību lietotāja acīs, ir slēgts jeb komerciāls. Tās ir pašas "Jolla" izstrādātās aplikācijas un atsevišķas "Silicia" komponentes, kas atbild par lietotāju saskarni (t.s. interfeisu). Tomēr nekā īpaši slepena tajā nav – pēc tāda paša principa darbojas arī "Google Android".

Kā jau minējām, "Jolla" jau ir izstrādājusi savu viedtālruni un planšetdatoru. Tomēr to tirgus daļa pasaules tirgū ir 0,5% – mazāk nekā "Windows Phone" un "BlackBerry". Tātad, neskatoties uz visu to, ka "Jolla" rīcībā ir reāli eksistējoša operētājsistēma un ierīces, uz kurām tā darbojas, pasaules mērogā šī kompānija būtībā ir nekas. Pagaidām tā visnotaļ nav "somu Nokia"... precīzāk "jaunā somu Nokia". Iespējams, sadarbību ar Krieviju somi redz kā iespēju izsisties.

Arī kontakti ar Krievijas kompānijām tai nav nekāds jaunums – 2013. gadā "Jolla" un "Yandex" ("Яндекс") vienojās, ka somi saviem viedtālruņiem izmantos "Yandex" aplikāciju veikalu (kā alternatīvu "Google Play Store").

Kā nauda ir aiz ‘Jolla’

Somu kompānijas "Jolla" finanšu vēsture, iespējams, ir pat interesantāka nekā tehniskā. No vienas puses, precīza tās struktūra nav zināma, tomēr, kā vēsta "RBK", 2013. gadā 6,25% tās akciju par miljonu eiro iegādājies Ķīnas holdings "China Fortune", kā rezultātā "Jolla" tika novērtēta 16 miljonu eiro vērtībā.

2014. gadā pūļa finansējuma piesaistes programmā "Indiegogo" kompānija ieguva 1,8 miljonus eiro no vairāk nekā 13 tūkstošiem cilvēku. Tā paša gada beigās "Jolla" veica vēl vienu investīciju piesaistes raundu – šoreiz 10 miljonu eiro apmērā. "Jolla" neatklāj šo investoru identitāti, zināms vien tas, ka daļa līdzekļu ieplūda no Eiropas investoriem, bet vēl daļa no Āzijas.

Krievijas medijiem izdevies uzzināt, ka 2014. gada beigās "Jolla" piesaistījusi finansējumu arī no krieviem – "ESN" grupas īpašnieka Grigorija Berezkina, kā turība, pēc žurnāla "Forbes" aprēķiniem, tiek lēsta 0,6 miljardu ASV dolāru apmērā (140. vieta Krievijas bagātāko uzņēmēju reitingā). Lai arī Berezkina uzņēmējdarbība pamatā nav saistīta ar IT, viņš, piemēram, ir investējis piecus miljonus dolāru Krievijas mobilo maksājumu sistēmas izstrādātājā "2Can".

Kā tieši Krievija veidos konkurenci ‘Android’ un ‘iOS’

Loģiski pieņemot, ka Krievijas valdība, ja tā patiešām vēlas ieviest pati savu mobilo operētājsistēmu, varētu vienkārši vienoties ar somiem, nodrošināties ar "Yandex" atbalstu un... Varbūt kādam tas arī šķiet loģiski, bet ne Krievijas ierēdņiem...

Pēc Krievijas sakaru un masu komunikācijas ministrijas ieceres, nacionālā operētājsistēma būtu jāizstrādā no nulles, jo nedrīkst taču tā vienkārši paņemt un izmantot "Nokia" bijušo inženieru izstrādājumus. Turklāt to izgatavotu ne tikai somu speciālisti. "Jauno mobilo operētājsistēmu "Sailfish" radīs somu, krievu un ķīniešu kopuzņēmums. Gaidām pievienojamies arī Indiju, Brazīliju un Dienvidāfrikas Republiku," rakstīts ministrijas paziņojumā.

Vēl ministrija pieļauj, ka dažādu IT kompāniju speciālisti nacionālajam projektam veltīs vienu darba dienu nedēļā, bet pārējās dienas nodarbosies ar savu pamatdarbu. Šo "vienu dienu" apmaksāšot valsts. Tāpat ministram ir plāns, kā palielināt aplikāciju skaitu jaunajā platformā – izsniegt grantus izstrādātājiem, kuri savas "Android" un "iOS" aplikācijas pārnesīs uz "Sailfish" un "Tizen".


Pēc valdības ieceres, nacionālās operētājsistēmas viedtālruņus varētu izgatavot kompānija "Yota", kurai jau ir pieredze viedierīču izstrādē. Tomēr šī Krievijas uzņēmuma tirgus daļa ir līdzīga kā "Jolla"... Paši "Yota" pārstāvji šo ideju nav komentējuši. Skaidras atbildes uz to, kāpēc pati "Jolla" nevarētu izstrādāt viedtālruņus ar Krievijai paredzēto operētājsistēmu,– nav.

Lai pilnīgāk iezīmētu kopainu, jāatzīmē, ka arī Ķīna jau sen virmo doma par "kapitālistu" mobilo operētājsistēmu aizstāšanu. Pērn Ķīna pat prezentēja plānu mobilās operētājsistēmas "China Operating System" izstrādei... neviens par to vairs nekā nav dzirdējis. Tomēr ikviens tehnoloģiju interesents būs dzirdējis par Ķīnas kompāniju "Xiaomi", kura veiksmīgi ražo lētus viedtālruņus ar "Android" operētājsistēmu, kurus realizē vairāk nekā divos miljonos vienību katru dienu.

Izkonkurēs vai izplēnēs

Ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju, nevar precīzi pateikt, kādu likteni piedzīvos Krievijas projekts "Android" un "iOS" operētājsistēmas izkonkurēšanā. Piemēram, nekas nav zināms par iespējamo budžetu. Tomēr kritisku argumentu netrūkst:

  • ne pašā Krievijā, ne arī kādā citā pasaules valstī līdz šim nav radīts tāds produkts, kas izspiestu veiksmīgu komerciālo risinājumu;
  • Krievijas valdība uzstāj uz operētājsistēmas izstrādi no nulles, kaut arī "Jolla" ir jau reāli darbojošies risinājumi;
  • pārvilināt aplikāciju izstrādātājus uz jaunu mobilo platformu būs grūti (piemēram, "Microsoft" to cenšas darīt, bet sokas ne visai veiksmīgi), vai arī izstrādātāji nealkst valdības grantu, bet gan peļņu no dalības brīvajā tirgū;
  • ideja par "vienu darba dienu nedēļā valsts labā" ir utopiska, jo pat starp "Linux" izstrādātājiem 86% ir lielu korporāciju darbinieki, kuriem tā ir nevis "haltūra" no darba brīvajā laikā, bet gan pamatdarbs;
  • patērētāji mūsdienās balso ar eiro, dolāriem, rubļiem un juaņām, nevis izvēlas viedtālruni patriotisku jūtu vadīti. Ja tas tā būtu, tad krievu "Yota" jau sen būtu pārņēmusi Krievijas tirgu, bet "Yandex" būtu pārtraucis savus projektus uz "Android" platformas. Pat Ķīnai nav izdevies savus iedzīvotājus atturēt no "aifoniem" un pašu izstrādātājiem lētajiem viedtālruņiem ar "Android" operētājsistēmu.

Beigu beigās, uz jautājumu – izkonkurēs vai izplēnēs – var atbildēt katrs pats sev, argumentu ir pietiekoši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!