Vienkārši par sarežģīto. Kas jāzina par svarīgu dokumentu glabāšanu 'mākoņos'  (20)

Kāpēc tos sauc par "mākoņiem"

Šāda veida datu glabāšanu tā sauc tādēļ, ka dati atrodas "kaut kur tur – mākoņos". Ja nopietni – tā ir vienkāršāk atcerēties. Mākoņservisa būtība ir tā, ka jūsu datu fiziskā kopija atrodas tālu no jums. Atkarībā no pakalpojuma sniedzēja šie dati atrodas serveros kādā no pasaules malām – Rīgā, Helsinkos, Maskavā, Hamburgā vai kur citur.

Kāpēc man datus glabāt tālu no sevis

Tāpēc ka mūsdienu datoros datus ir ļoti viegli pazaudēt. Datora cietais disks ir viena no visvieglāk lūstošajām komponentēm. Viedtālruni vai planšetdatoru ir viegli nozaudēt. Tehniku zog. Ja datu kopija atrodas tālu, "mākonī" – jūs varat būt pārliecināts, ka lai kas arī notiktu, dati saglabāsies.

Bet es kopijas rakstu kompaktdiskos uz zibatmiņās!

Lieliski! Jūs jau šobrīd rīkojaties prātīgāk par tiem, kuri vispār neveido datu kopijas. Vēl var ierīkot arī mājas serveri vai nopirkt NAS datu glabātuvi (speciāls cietais disks) un iekopēt datus arī tur. Bet atbildiet paši sev – ja nu kāda dabas katastrofa? Ja nu mājokli apzog? "Mākonis" ideāli pasargā šādā gadījumā – dati kopija ir tālu, jo tā ir fiziski pārnesta no jūsu datora vai viedierīces.

Bet ja nu pašam "mākoņservisam" avārija

Pirmkārt, vairumā gadījumu, pat ja dati glabājas "mākonī", tie tik un tā ir arī jūsu datorā vai viedierīcē – jūs nezaudējat kontroli pār tiem ne uz mirkli. Otrkārt, jūsu informācija arī "mākonī" ir dublēta vairākās kopijās.

Pēdējās desmitgades tehnoloģiju vēsturē nav zināms neviens gadījums, kad lielam mākoņservisa pakalpojumu sniedzējam būtu pazuduši lietotāju dati. Tomēr vēsturē ir miljoniem gadījumu, kad datoru cieti diski ir pārstājuši darboties, viedtālruņi ir nozaudēti, klēpjdatori ir salauzti, mājas nodegušas un notikušas citas briesmīgas lietas, kuru rezultātā cilvēki ir zaudējuši vērtīgu informāciju, piemēram, diplomdarbus, pie kuriem strādājuši mēnešiem vai pat gadiem, ģimenes albumu fotogrāfijas, uzņēmuma grāmatvedības datubāzes utt.

Labi, datu kopijām... bet kam vēl vajadzīgi "mākoņi"

Piemēram, kopīgam darbam. Tā vietā, lai cits citam pārsūtītu datus vai ierakstītu tos kompaktdiskā un nodotu tikšanās laikā, var vienkārši tos izvietot "mākonī" un piešķirt citiem piekļuvi caur internetu. Tāpat, ja dati atrodas "mākonī", jūs tiem varam piekļūt no jebkura datora jebkurā pasaules vietā. Piemēram, no viedtālruņa vai klēpjdatora konferencē. Nevajag datus sev pārsūtīt uz e-pastu vai nēsāt līdzi zibatmiņas.

Kuri ir populārākie "mākoņservisa" pakalpojumu sniedzēji

Tādu ir desmitiem. Piemēram, interneta enciklopēdijā "Wikipedia" ir apjomīga tabula ar pasaules lielāko pakalpojumu sniedzēju uzskaiti un salīdzinājumu, tomēr šajā sarakstā nav vietējā "Lattelecom eDati". No ārvalstu populārākajiem servisiem var atzīmēt amerikāņu "Dropbox", "Google Drive", "Microsoft OneDrive", "SugarSync", "Box", franču "hubiC" un krievu "Yandex.Disk".

Kā darboties ar "mākoņservisiem"

Ieejiet to mājaslapā, reģistrējieties, uzmanīgi izlasiet visu, ko jums piedāvā. Mūsdienu standarts – uz datora vai mobilās ierīces tiek uzstādīta pakalpojuma sniedzēja programma, ar kuras palīdzību varat rīkoties ar servisu. Viss, kas jums būs nepieciešams – zināt tikai savu lietotājvārdu un paroli, ar kādu reģistrējāties pie pakalpojumu sniedzēja. Zināt kaut ko par tehniku vai kā tā veidota – par to nav pat jādomā. Mūsdienās "mākoņservisi" paredzēti arī vienkāršiem lietotājiem, tie ir maksimāli vienkāršoti, kaut arī kādreiz tas bija tikai profesionāls rīks.

Kādas ir "mākoņservisu" būtiskākās atšķirības

Pirmkārt, izcelsmes valsts. Vēlaties vietējo, latviešu? Vēlaties eiropiešu servisu? Varbūt uzticaties tikai ASV vai Krievijas servisiem? Tirgū ir risinājumi lai kādas valsts vai reģiona patriots jūs būtu.

Otrkārt, cena. Praktiski visi "mākoņservisa" pakalpojumu sniedzēji piedāvā noteiktu datu glabāšanas apjomu par velti. Šodien tie ir divi līdz 25 gigabaiti. Bet par papildus apjomu ir jāmaksā ikmēneša maksa.

Vienotas standarta cenas nav un atšķirību diapazons ir diezgan plašs. Piemēram, "Dropbox" piedāvā vienu terabaitu par 10 eiro mēnesī. Savukārt "hubiC" piedāvā 100 gigabaitus par vienu eiro mēnesī. It kā, rēķinot uz vienu gigabaitu, cena ir vienāda, bet nē – servisiem ir stingri tarifu plāni, un "Dropbox", piemēram, nepiedāvā izvēlēties 650 GB par 6,5 eiro mēnesī. Arī šis faktors jāņem vērā, izvēloties pakalpojumu sniedzēju.

Treškārt, funkcijas. "Mākoņserviss" var piedāvāt aplikācijas visām mobilajām platformām un datoru operētājsistēmām, augšupielādēt praktiski neierobežota izmēra datnes (failus), iespēju glabāt izdzēstos datus (ja no datora izdzēsi netīšām, varēs atjaunot no "mākoņa"), izvēlēties noteiktas datu mapes sinhronizācijai ar "mākoni", rediģēt pašā "mākonī" dažāda formāta dokumentus utt. Parasti vairums paplašinātu funkciju pieejamas tikai maskas abonentiem, tomēr vienota standarta arī šajā ziņā starp pakalpojumu sniedzējiem nav.

Ceturtkārt, saskarnes valoda. Ne visi "mākoņservisa" pakalpojumu sniedzēji piedāvā latviešu vai krievu valodu. Piemēram, "hubiC" pat rēķinus izsūta tikai franču valodā...

Piektkārt, izstrādātājs. Ja uzticaties tikai "Google" vai "Microsoft", vai "Lattelecom", vai "Yandex" – varat izvēlēties tieši kādu no šiem servisu sniedzējiem. Izvēle šajā ziņā ir ļoti plaša, jo "mākoņservisu" pakalpojumu sniedzēju tirgū nevalda monopols kā, piemēram, mobilo operētājsistēmu tirgū, kur dominē "Apple" un "Google".

Kādas problēmas var rasties, izmantojot "mākoņus"

Būtiskākās problēmas vai drīzāk sarežģījumi var būt divi. Pirmkārt, darbības ātrums un nepieciešamība pēc interneta pieslēguma. "Mākoņiem" ir nepieciešams internets, tāpēc, ja jums, piemēram, ir ierobežots interneta datu apjoms mobilajā tīklā, izmantot "mākoni" viedtālrunī, iespējams, nav prātīgākā doma. Nemaz nerunājot par to, ka vissliktākā ideja – izmantot "mākoņservisus" ar mobilo datu viesabonēšanu ārvalstīs. Tas jūs var pat finansiāli izputināt.

Otrkārt, tā ir datu konfidencialitāte. "Mākoņos" nedrīkst glabāt datus, kuri varētu radīt trešo pušu lielu interesi. Nedrīkst attālinātajos serveros glabāt uzņēmuma konfidenciālo informāciju bez darbadevēja atļaujas. Jā, visiem lielākajiem "mākoņservisa" pakalpojumu sniedzējiem ir pat atsevišķas programmas uzņēmumiem, kas speciālām metodēm pasargā arī no datu zādzības.

Nezinu, tas viss man ir kas jauns un biedējošs...

Saprotam, bet tas, visticamāk, jums nebūs nekāds jaunums. Ja jau šobrīd lietojat "Facebook", "Gmail", "Inbox", "Flickr"... jā, praktiski jebkuru web-servisu, tad patiesībā jau šobrīd izmantojat "mākoņus"! Vienkārši to nezinājāt, jo tos burtiski tā nedēvē. Informācija taču glabājas nevis pie jums (vai katrā ziņā ne tikai pie jums), bet arī kaut kur tur, tālu – mākoņos.