'Lattelecom' savieno pasaules daļas. Intervija ar uzņēmuma komercdirektori Kerli Gabriloviču  (33)

"Lattelecom" Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadu. Kā pa šiem gadiem ir mainījies uzņēmums?

Pirms 20 gadiem apmēram 80% "Lattelecom" ieņēmumu veidoja fiksētie telefonu sakaru pakalpojumi, šodien tie ir apmēram 20%. Tas nozīmē, ka četras reizes lielāki ieņēmumi ir no citiem pakalpojumiem – pamatā no interneta un televīzijas.

Turklāt tagad mēs darbojamies pavisam cita veida tirgū. Deviņdesmito gadu sākumā "Lattelecom" bija daudz mazāk konkurentu, taču šobrīd mēs konkurējam ar vairāk nekā 300 elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā ar mobilo sakaru operatoriem.

Uzņēmuma veiksmīgā attīstība, manuprāt, balstīta uz spēju šādā pārmaiņu laikā piedāvāt klientiem arvien jaunus un mūsdienīgus pakalpojumus, kā arī kvalitatīvu klientu servisu. Piemēram, pirms 20 gadiem "Lattelecom" nebija ne zvanu centra, ne pašapkalpošanās sistēmas. Turpretī šodien daudzus jautājumus var atrisināt attālināti – "Mans Lattelecom" platforma un mājas lapa ir kļuvuši par lielākajiem kontaktu kanāliem ar klientiem.

Būtiski mainījušies arī lietotāju paradumi, pieprasot arvien lielāku interneta ātrumu. Interneta patēriņš praktiski divkāršojas katru gadu, un domāju, ka šī tendence saglabāsies.

Pirms 20 gadiem, kad tika būvēti pirmie lielākie optikas pieslēgumi maģistrālajā tīklā un optiskais vēl tīkls negāja līdz pašam klientam, šķita, ka ar šī tīkla ātrumu un caurlaidību pietiks ļoti ilgam laikam, toreiz vēl rēķinājām aptuveno telefonu sarunu biežumu.

Tagad cilvēkiem ir pilnīgi citas vajadzības – piemēram, tie arvien mazāk pērk DVD un par videokasešu nomu vispār ir aizmirsuši, tā vietā izmantojot mākoņrisinājumus, kas nodrošina virtuālu piekļuvi plašai filmu bibliotēkai, izvairoties no filmu ierakstu krāšanas mājās. Tas ir piemērs tam, ka tehnoloģijas ir mainījušās ļoti strauji.

Lūdzu, pastāstiet, ar kādiem pakalpojumiem "Lattelecom" izceļas Baltijas valstīs?

Baltijas mērogā noteikti jāizceļ "Lattelecom" interaktīvā televīzija. Mēs bijām pirmie, kas ieviesa nākamās paaudzes TV pakalpojumu un joprojām esam saglabājuši modernākās televīzijas statusu.

Tā ir gudra televīzija, kas seko savam skatītājam, proti, televīzijas skatītāji var raidījumus attīt, iepauzēt, ierakstīt un noskatīties tos vēlāk. Tāpat tie var izmantot video nomas pakalpojumus – interaktīvajā televīzijā ir plašākā filmu izvēle Latvijā.

Unikāla ir arī satura daudzveidība un kanālu skaits, turklāt šo saturu var skatīties uz visiem ekrāniem, t.i., televizora, datora, viedtālruņa vai planšetes. Īpaši lepojos, ka jau vairākus gadus dāvinām skatītājiem oriģinālus televīzijas kanālus, kas radīti, atzīmējot Latvijai un tās iedzīvotājiem vērtīgus notikumus, piemēram, Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai vai "Lattelecom" Rīgas maratonam īpaši izveidotus "pop-up" kanālus.

Kā ievērojamu sasniegumu visas valsts mērogā varu minēt interneta ātrumu. Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā ar augstāko īpaši ātra interneta (virs 100 Mbit/s) pieslēgumu skaitu. Esam to sasnieguši, pateicoties "Lattelecom" investīcijām optiskā tīkla izveidē. Jau 60% Latvijas mājsaimniecību ir pieejams optiskais internets, kas ir salīdzinoši ļoti liela izplatība.

Turklāt Latvija ir viena no līderēm, ja vērtē interneta ātrumu ārpus pilsētām. Daudzi noteikti atceras, ka pirms desmit gadiem labs interneta ātrums bija 200-500 kilobiti sekundē, taču tagad varam piedāvāt līdz pat pieciem tūkstošiem reižu lielāku ātrumu – 1 gigabitu sekundē! Arī vara tīkls jeb DSL internets ir kļuvis krietni ātrāks.

Salīdzinājumā ar mobilo internetu, kur 4G ātrums ir apmēram 100 megabiti sekundē uz vienu torni un tiek dalīts uz tiem lietotājiem, kas ir reizē tam pieslēgušies, fiksētais internets garantē konkrētu ātrumu uz vienu klientu. Līdz ar to šī atšķirība ir ļoti būtiska.

"Lattelecom" ir uzbūvējis unikālu datu centru "Dattum", kas ieguvis "TIER 3" sertifikāciju. Tas ir drošākais Baltijā un arī Ziemeļeiropas valstīs, pieejams 99,982% laika un tam ir divi neatkarīgi elektrības piekļuves vadi. Drošībai tajos ir arī vairāki dīzeļģeneratori, kas, starp citu, ir lielākie Latvijā. Šis datu centrs savā ziņā ir "Lattelecom" kvalitātes garantija, jo apstiprina mūsu spēju šādu centru uzbūvēt, to atbilstoši sertificēt un apkalpot.

Tāpat esam izveidojuši datu maģistrāli "TransBaltic Gateway" – tas ir īsākais datu pārraides ceļš no Rietumiem uz Austrumiem (no Frankfurtes Vācijā caur Maskavu uz Ķīnu). Šo risinājumu izveidojām kopā ar partneriem "Deutsche Telekom" un "Megafon". Maģistrāle ir svarīga uzņēmumiem, kuriem ir vairākas filiāles, mobilo sakaru operatoriem, bankām, valūtu, akciju tirdzniecības platformām un citiem, jo datu pārraide ir ātrāka nekā, izmantojot parasto internetu.

Vai mēs Latvijā izmantojam tās iespējas, ko sniedz ātrais internets?

Tas ir ļoti atkarīgs no katra individuālajām vajadzībām. Kad mēs būvējām tīklus ar 100, 200 megabitu sekundē ātrumu, citu operatoru vidū Eiropā valdīja viedoklis, ka cilvēkiem nemaz nevajag internetu ar ātrumu, kas lielāks par 10-20 megabitiem sekundē.

Šodien tas tā vairs nav, jo lielai daļai Latvijas mājsaimniecību ir iekārtas, kas tiek pieslēgtas internetam. Piemēram, mēs mājās esam četri cilvēki, un internetam ir pieslēgtas 12 iekārtas –  gan televizori, gan datori, gan planšetes, arī viedtālruņi. Katra no tām patērē internetu, un tādai aktīvai mājsaimniecībai 20 megabiti sekundē jau ir par maz.

Savukārt uzņēmumiem svarīga ir drošība un mākoņrisinājumi. Bieži vien tie glabā datus uz serveriem, bet jebkurai fiziskai iekārtai ir savs kalpošanas laiks. Tas ir līdzīgi kā ar apdrošināšanu, proti, kamēr negadījums nav noticis, par to nedomā. Taču vienmēr pienāk reize, kad iekārta saplīst. Jautājums ir – kad?

Tāpat arī arvien aktuālāka kļūst cilvēku mobilitāte, kad ir nepieciešams iegūt datus, arī esot prom no biroja. Un piekļūt pie datiem var tad, ja tie ir mākonī. Tāpēc pieslēgumu skaits mākoņu platformām turpinās augt, un šajā ziņā Latvijā ir potenciālas attīstības iespējas, it īpaši runājot par drošības risinājumiem.

Cik klienti izmanto DSL un optisko pieslēgumu? Kāda ir dinamika?

Šobrīd "Lattelecom" klienti dod priekšroku optiskajam pieslēgumam, lai arī aptuveni pirms gada vairāk bija DSL pieslēgumu. Šobrīd apmēram 70% klientu ir pieslēgti optiskajiem risinājumiem. Eiropā par optisko pieslēgumu uzskata arī VDSL paaudzes pieslēgumus, un ieverot tos, kopumā Latvijā jau 670 tūkstošiem mājsaimniecību ir pieejams optiskais pieslēgums.

Kā attīstās "Lattelecom" Wi-Fi pakalpojums?

Visā Latvijā jau ir vairāk nekā 4500 "Lattelecom" bezmaksas bezvadu interneta piekļuves punktu, tostarp 1000 no tiem Rīgā, ļaujot pilsētai lepoties Eiropas Wi-Fi galvaspilsētas titulu. Piemēram, Helsinkos ir apmēram desmit reižu mazāk Wi-Fi punktu uz vienu iedzīvotāju. Tas ir vērtīgs salīdzinājums, jo tieši skandināvi tiek uzskatīti par līderiem daudzās digitālās jomās.

Šobrīd esam sasnieguši vienu miljonu Wi-Fi tīkla lietotāju, kas nozīmē, ka katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir bijis pieslēdzies mūsu bezmaksas tīklam. Visvairāk, protams, šo pakalpojumu izmanto viedtālruņu lietotāji.

"Lattelecom" Wi-Fi lietotāju skaits turpinās augt, taču pieauguma griesti ir atkarīgi no iedzīvotāju skaita valstī. Arī lietošanas biežums pieaugs. Pirms diviem gadiem, kad prezentējām šo projektu, lietotāju skaits bija apmēram 100 tūkstoši, tagad – jau miljons.

Izvēloties atvērt jaunus punktus, mēs dodam priekšroku vietām, kur iedzīvotājiem tas ir nepieciešams visvairāk. Piemēram, Wi-Fi punktus izvietojam tirdzniecības centros, stacijās, poliklīnikās, slimnīcās, kur bieži vien ir jāstāv rindās vai jāgaida. Tā ir iespēja izmantot savu laiku lietderīgi. Šobrīd Wi-Fi punktu skaits ir samērā optimāls un turpmāk varētu saglabāties nemainīgs.

Kam sākumā tika izmantota Wi-Fi pieeja un kam to izmanto tagad?

Wi-Fi patēriņš mainījies līdz ar interneta patēriņu kopumā. Būtiskākās izmaiņas ir informācijas apjoms, kas tiek patērēts, un iekārtas, ar kurām lietotāji pieslēdzas internetam.

Tagad Wi-Fi internetu visvairāk izmanto viedtālrunī, agrāk tas bija portatīvais dators. Kādreiz cilvēki atnāca, piemēram, uz kafejnīcu, pastrādāja portatīvajā datorā un nosūtīja paveikto pa e-pastu, bet tagad tie ik pēc 5-10 minūtēm pieslēdzas internetam, lasa "Twitter" vai "Facebook" ierakstus, veic ar darbu saistītus uzdevumus, izmantojot mākoņpakalpojumus. Wi-Fi pamatā tiek lietots, ja ir nepieciešams stabils ātrgaitas interneta pieslēgums bez papildus samaksas par patērēto apjomu.

Pirms dažiem gadiem praktiski visā Latvijā pārgāja uz ciparu televīziju. Vai var runāt par kādām jaunām tendencēm ciparu televīzijas skatīšanās kontekstā?

Apmēram 77% "Lattelecom" klientu izmanto dažādas interaktivitātes iespējas, tas ir augsts rādītājs. Interesanti, ka "Lattelecom" interaktīvās televīzijas skatītāji televīziju skatās vairāk nekā citi. Tas liecina, ka cilvēki vēlas vairāk patērēt TV saturu, ja raidījumu var skatīties tajā mirklī, kad viņiem ir ērti to darīt.

Nākotnē lielāka loma būs HD jeb augstākas izšķirtspējas televīzijai. Populārāks kļūs video saturs, arī portālos un citur. Tas savukārt nozīmē, ka turpinās pieaugt interneta patēriņš. Iekārtas arvien biežāk pildīs vairākas funkcijas vienlaikus, piemēram, tuvākajā laikā mājās pults vietā būs planšete, un ar to būs daudz ērtāk vadīt arī televizoru.

Tehnoloģiju attīstība ir cieši saistīta ar drošības riskiem. Kā "Lattelecom" risina šos jautājumus? Kādas priekšrocības ir lietotājiem, izmantojot "eDatus" salīdzinājumā ar "Dropbox", "Google Drive", "Yandeks.Disk" u.c.?

Cilvēkiem savi saglabātie dati ir ļoti svarīgi. Kā rāda aptaujas, lielākoties tās ir fotogrāfijas. Pavisam noteikti varu teikt, ka datu centri par tām un arī jebkuriem citiem datiem ļaus justies drošāk, jo, lai kā arī mēs censtos, uz ārējiem diskiem vai izdrukātā veidā glabāti dati ir pakļauti krietni vairāk riskiem.

Pasaulē ir pieejami dažādi mākoņpakalpojumu servisi, un katrs no tiem sevi pozicionē mazliet savādāk. "eDati" ir risinājums, kurš, pirmkārt, ļauj veikt datu rezerves kopēšanu no visām klienta ierīcēm ar dažādām operētājsistēmām (PC, Mac, iOS, Android) bez iekārtu skaita ierobežojuma.

Otrkārt, risinājumā īpaša uzmanība pievērsta attēlu saglabāšanai, jo, kā jau minēju, tieši fotogrāfijām ir ārkārtīgi būtiska nozīme. "eDatos" saglabātās fotogrāfijas var grupēt galerijās, veidot interaktīvus albumus un nosūtīt tos draugiem un ģimenes locekļiem, kas atvieglo attēlu apskatīšanu saņēmējam.

Treškārt, pēdējo gadu laikā svarīga ir kļuvusi datu glabāšanas vieta un valsts, kuras jurisdikcijā atrodas risinājuma dati. Mūsu pakalpojums atrodas Latvijā, un ne viens kilobits datu nenonāk ārpus valsts robežām. Citi risinājumi pakļaujas citu valstu jurisdikcijai, tajās esošajiem likumiem un valsts struktūru likumiskajām prasībām.

Kādi klienti šobrīd izmanto "Lattelecom" telemetriju?

Telemetrija ir attālināts veids, kā automātiski nolasīt dažādus skaitītāju un sensoru rādījumus, ļaujot ieekonomēt laiku rādījumu savākšanai un apkopošanai. Tie var būt gan ūdens, gan siltuma, gan elektrības skaitītāji. Rādītāju nolasīšanu var veikt vienlaicīgi, kā arī preventīvi noteikt bojājumus komunālo pakalpojumu sistēmās.

Piemēram, rēķinos redzam tādu pozīciju kā ūdens zudums. Tas nereti veidojas, jo ir negodprātīgi kaimiņi, kas nodod nepatiesus skaitītāju rādījumus vai nenodod tos laikus. Telemetrijas pakalpojums ļauj mazināt šādus riskus. Un tā kā telemetrija ir pieejama nepārtraukti, tad šādā veidā var arī noteikt, ja ūdensvadā ir notikusi avārija, jo sistēma nekavējoties ziņos, ka ir strauji palielinājies patēriņš. Mēs arī strādājam pie risinājumiem, lai šādos gadījumos sistēma pati būtu spējīga noslēgt noplūdes vietu.

Šobrīd telemetriju izmanto dažādu Latvijas nozaru un lielumu uzņēmumi – pakalpojums tiek piedāvāts pārsvarā komunālo pakalpojumu sniedzējiem, namu apsaimniekošanas uzņēmumiem, biznesa vai tirdzniecības centriem un ražotnēm. Mūsu klientu vidū ir Rīgas siltums, Grobiņas siltums, Jelgavas ūdens, vairāki namu apsaimniekotāji Rīgā un Liepājā.