Kā izvēlēties savu nākamo klēpjdatoru – četri vienkārši kritēriji  (113)

Izvēloties klēpjdatoru, visu pirms vajadzētu tikt skaidrībā, ar kādu operētājsistēmu strādāsiet. Jums ir četras ar pusi opcijas, kaut arī "pusīti", ar ko šeit domājam "Linux", var atmest uzreiz. "Linux" nav iesācējiem. Tātad – pārējās četras izvēles.

"Apple" operētājsistēma "OS X" pilnvērtīgi darbojas tikai uz paša "Apple" ražotajiem datoriem. Tomēr "Apple" ir dārgākais datoru tirgus segments. Ja līdz šim nekad neesat darbojušies ar "OS X" un jums pa rokai nav kāds, kurš varētu palīdzēt ar pirmajiem soļiem, tad varētu būt sarežģījumi tās lietošanā.

Pasaulē populārākā operētājsistēma "Windows". Šeit visam būtu jābūt skaidram, ja kaut reizi esat strādājuši ar datoru. Uz "Windows" darbosies jebkura programma, nebūs jāmeklē tās alternatīvas, ja izvēlaties citu operētājsistēmu. Turklāt šobrīd nav obligāti jāgaida "Windows 10" debija jūlija beigās, jo arī datori ar "Windows 7" un "8" operētājsistēmu bez maksas būs legāli atjaunināmi uz "Windows 10".

"Google Chrome OS" – mūsu valstī eksotiska operētājsistēma, bet ja no datora nevajag neko vairāk kā tikai interneta pārlūku un "Google" servisus, tad kāpēc neizskatīt arī šādu variantu? Šāds klēpjdators būs arī lētāks par "Windows" paredzēto.

Visbeidzot, ceturtais variants ir klēpjdators vispār bez operētājsistēmas jeb precīzāk – ar "MS DOS". Šis variants ir lētāks par tādu pašu klēpjdatora modeli ar jau uzstādītu "Windows". Šāda izvēle būs piemērota tiem, kuri paši uzstāda kādu no "Linux" daudzajām distribūcijām vai arī labprātāk izvēlas "Windows" uzstādīt pašrocīgi.

Nākamais būtiskākais izvēles kritērijs klēpjdatoram ir ekrāna izmērs jeb, pareizāk sakot, tā diagonāle collās. Izdarot izvēli, ir jāsaprot, kādam nolūkam šis dators tiks izmantots.

Ja klēpjdatoru ikdienā pārnēsāsiet, tad viss, kas lielāks par 13 collām, būs pārlieku liels, smags un neērts. Ja klēpjdators vairumu laika stāv uz galda vai arī to no darba uz mājām pārvadājat automobilī, tad droši izvēlieties ar 15 vai vairāk collu ekrānu. Jo lielāks ekrāns, jo smagāks pats klēpjdators.

Tāpat svarīgi pievērst uzmanību ekrāna pārklājuma tipam – atspīdošais vai matētais. Atspīdošais apgaismojumā būs kā spogulis (sk. attēlu ievadā), bet ekrānā ar matēto pārklājumu attēls būs saskatāms pat tiešos saules staros.

Klēpjdatori ar matēto ekrāna pārklājumu vienmēr būs nedaudz dārgāki. Tomēr uzcenojums šajā ziņā ir tā vērts – uz klēpjdatora ekrānu taču skatīsieties 100% tā lietošanas laiku, tādēļ labāk, ja uz tā neveidojas atspīdumi.

Ekrāna izšķirtspēja pikseļos klēpjdatora izvēlē nav būtiskākais kritērijs, ja vien to neizvēlaties darbam ar grafiku vai arī esat raduši uz viena ekrāna turēt blakus atvērtas, piemēram, divas programmas. Tādā gadījumā jāizvēlas vismaz "Full HD" izšķirtspēja (1920 reiz 1080 pikseļi). Šobrīd var nopirkt klēpjdatorus pat ar 4K izšķirtspēju (3840 reiz 2160 pikseļi).

Salīdzināt mūsdienu klēpjdatoru tehniskos raksturlielumus ir ļoti grūti, bet vairumā gadījumu – arī nevajadzīgi. Lūk, kas jums jāzina par šo sarežģīto sfēru!

Datu procesora (CPU) gadījumā viss ir vienkārši – jo lielāka takts frekvence gigahercos un jo vairāk procesora kodolu, jo tas būs ātrdarbīgāks, dārgāks un darba spējīgāks ilgākā termiņā (tā būs taisnība 95% gadījumu).

Tomēr arī takts frekvencei un kodolu skaitam nozīmē ir tikai tad, ja plānojat nodarboties ar foto vai video apstrādi vai arī spēlēt datorspēles. Visiem pārējiem gadījumiem, arī augstas izšķirtspējas filmu skatīšanai pietiks ar jebkuru vienkārši jaunākās paaudzes procesoru.

Operatīvā atmiņa (RAM) mūsdienu klēpjdatoros ir no 2 līdz 16 gigabaitiem, bet retajam pat 32 GB. Vairāk nekā 8 GB vajag tikai tiem, kuri nodarbosies ar video apstrādi, modernām datorspēlēm vai ko tikpat resursus prasīgu. Tomēr mazāk par 4 GB nebūtu ieteicams, pat tiem, kuri pamatā izmanto tikai interneta pārlūku.

Brīvā vieta cietajā diskā tiek mērīta gigabaitos vai pat terabaitos. Ja neaizraujaties ar filmu kolekcionēšanu vai video montāžu, tad viens terabaits (1000 GB) būs atliku likām. Mazāk par 500 GB nebūtu ieteicams, ja šo klēpjdatoru izmantojat kā savu galveno datoru. Ņemiet vērā, ka dārgākie klēpjdatori izmanto nevis mehānisko cieto disku – ar diskiem un lasāmo adatiņu – bet gan zibatmiņas (SSD vai M.2 atkarībā no specifikācijas). Ar zibatmiņu mehāniskā cietā diska vietā dators darbojas jūtami žiglāk.

Atšķirībā no stacionārajiem datoriem atsevišķa videokarte klēpjdatorā ne vienmēr ir vai ir vajadzīga. Pamatā visiem mūsdienu klēpjdatoriem – vai tas ir lētā, vai dārgā gala – ir jau datu procesorā iebūvētais grafiskais procesors. Atsevišķa videokarte ir tikai dārgajiem klēpjdatoriem (no 1000 eiro), kuri pozicionēti datorspēļu cienītājiem.

Ja jums svarīga ir mobilitāte un akumulatora nodrošinātais darbības laiks bez atkārtotas uzlādes, tad pievērsiet uzmanību arī šim parametram. Ieteicams tomēr neticēt ražotāju norādītājam darbības laikam (līdzīgi kā autoražotājiem par degvielas patēriņu), bet gan pameklēt internetā un palasīt neatkarīgus apskatus konkrētajam modelim.

Ja plānojat klēpjdatoru slēgt pie ārējā monitora, tad pārliecinieties, ka tam ir atbilstošas ligzdas. Ja nepieciešama pilnvērtīga klaviatūra – ar atsevišķu ciparu bloku labajā pusē –, pārliecinieties par tā esamību, jo tādu mūsdienās uzstāda pat ne katram 15 collu ekrāna klēpjdatoram.

Veikalā pārliecinieties, ka jums ir ērti rakstīt ar attiecīgo klaviatūru. Ja mēdzat rakstīt arī krievu valodā, tad pārliecinieties, vai uz klaviatūras paralēli latīņu burtiem ir uzdrukāta arī kirilica.

Ja nepieciešams noteikts USB ligzdu skaits, interneta kabeļa ligzda vai kādas citas "ekstras", pārliecinieties par to paši veikalā vai arī ražotāja mājaslapā, neticiet uz vārda pārdevējam vai interneta veikala norādītajai specifikācijai – tajās bieži mēdz būt kļūdas.

Klēpjdatora svaram arī ir būtiska nozīme – ja to nēsāsiet līdzi, pievērsiet uzmanību arī šim parametram. Domāt, ka visi 13 collu klēpjdatori "sver aptuveni vienādi", ir tipiska kļūda.

Un, visbeidzot, cena. Protams, tai ir milzīga nozīme, tomēr neiesakām, izvēloties klēpjdatoru, žmiegties ar 10, 50 vai pat 100 eiro starpību it kā "aptuveni līdzīgu" modeļu gadījumā. Lai arī klēpjdators nav tik personāla ierīce kā viedtālrunis, tik un tā izvēlei jāpieiet atbildīgi. Kļūdīga lēmuma gadījumā vairākus gadus mocīsieties, piemēram, ar atspīdošu ekrānu vai nepietiekami lielu cieto disku (lai arī to pēc tam var nomainīt, bet tās ir papildus izmaksas).

Kā jebkuras tehnikas gadījumā, neizvēlieties to tikai pēc ārējā izskata! Tā nav bižutērija vai spēļmantiņa, bet gan darba instruments. "Stulbs" vai "nekam nederīgs" klēpjdators ir tikai tiem, kuri izvēli izdarījuši bezatbildīgi.