Kā Eiropa vēlas izmainīt digitālo tirgu un neliks VID jūs traucēt par sīkumiem  (6)

VID tajā saskatīja aizdomīgu biznesu, kaut gan patiesībā cilvēki pašu spēkiem mēģināja risināt problēmu, ar kuru šodien cīnās Eiropas Komisija (EK) un Eiroparlaments. Eiropas Savienībā (ES) nav fizisku robežu, bet internetā un elektroniskajā komercijā īpaši ES joprojām ir sadrumstalotība un reizēm pat nepārvaramas barjeras. Katrs, kurš vēlas ko iegādāties ārvalstīs, saskaras ar virkni problēmu: vai veikals piegādā preci uz Latviju? Visas vai tikai dažas? Cik tas maksās?

Statistika apstiprina: problēma patiešām pastāv. Tikai 15% pirkumu internetā ES teritorijā notiek ārvalstu interneta veikalos, bet 52% potenciālo pasūtījumu paliek pirkuma noformēšanas stadijā – izrādās, ka veikals nestrādā ar valsti, kurā atrodas pircējs. Eiropiešiem vieglāk ir iepirkties ASV (54%) nekā veikalos, kas atrodas kaimiņvalstī (4%). Un tikai 7% mazu un vidēju uzņēmumu Eiropā apkalpo ārvalstu klientus: ieeja citas valsts tirgū tiem ir pārāk sarežģīta un dārga. Ekonomikas zaudējumi un neērtības ir acīmredzamas, bet kā risināt šo problēmu? Un kā risināt virkni citu "digitālo" problēmu, kas traucē ES efektīvi konkurēt ar ASV, Ķīnu un citiem lieliem un monolītiem tirgiem?

Izlīdzināšana, barjeru atcelšana un vienotu standartu ieviešana – un šeit nebūt nav runa par leģendārajiem gurķiem, kuru izliekumu it kā regulē speciāls ES dokuments. Daudz uzskatāmāks piemērs ir vienādi spēles noteikumi Eiropā mobilo sakaru viesabonēšanas piemaksām, kuras EK nolēma ar laiku atcelt vispār. Vēl viens milzīgs solis, ko vēlas spert Briselē – programma ar nosaukumu "Digital Single Market" (DSM) jeb "Vienots digitālais tirgus". Šo plānu mērķis ir arī audzēt Eiropas spēku un ietekmi globālā mērogā, un, lai to paveiktu, svarīgi veidot spēcīgus uzņēmumus, kas ir konkurētspējīgi Eiropas un pasaules līmenī.

Šī stratēģija paredz radikāli pārveidot digitālo industriju Eiropā. Plāns radīt DSM izskanēja vēl 2013. gadā, un tika uzskatīts, ka šo divu gadu laikā tas tikšot arī realizēts. Tomēr procesa virzība tika uzsākta tikai tagad – 26. jūnijā ES valstu līderi atbalstīja DSM stratēģiju, un eirokomisārs Andruss Ansips paziņoja, ka beidzot ir sākts reāls darbs pie tās.

DSM stratēģija paredz darbu pie trim virzieniem:

Aiz šiem vispārīgajiem mērķiem slēpjas vēl 16 virzieni, kuros grasās strādāt EK (pilns saraksts ar argumentāciju un statistikas datiem pieejams šeit). Uzskaitīsim tikai acīmredzamākās izmaiņas, kuras varētu skart ikvienu no mums.

Pirkumi internetā. EK vēlas ieviest kārtību starptautiskajā interneta tirdzniecībā neatkarīgi no tā, kas tiek tirgots – apģērbs vai, piemēram, grāmatas vai mūzikas ieraksti. Pircējiem būs daudz plašāka piedāvājuma izvēle, bet pārdevējiem būs vieglāk paplašināt klientu loku.

Preču piegāde. Pētījumu rezultāti liecina, ka piegādes izmaksas 57% gadījumu ir iemesls darījuma atcelšanai. ES šajā jomā ir pilnīga nekārtība. Vienkāršs piemērs: līdz divu kilogramu smaga sūtījuma piegāde no Beļģijas uz Austriju maksā 32,40 eiro. Beļģijas iekšienē tādu pašu sūtījumu var saņemt par 6,40 eiro. Savukārt no Austrijas uz Beļģiju līdz 2 kg smaga sūtījuma piegāde maksās 14,40 eiro, bet Austrijas iekšienē – 4,50 eiro. Jāatzīmē, ka EK neplāno noteikt fiksētus tarifus.

Aizliegums ignorēt kādu valsti (geo-blocking). EK uzskata par diskrimināciju praksi, kad potenciālajam klientam, ņemot vērā viņa ģeogrāfisko atrašanās vietu, ir uzlikts liegums apmeklēt konkrētu mājaslapu vai arī viņu pārsūta uz vietējā veikala mājaslapu, kurā prece jau ir par citu cenu. Praksē tas nozīmē, ka prece vai pakalpojums (piemēram, auto noma vai aviobiļešu iegāde) maksās vienādi – neatkarīgi no tā, kur tobrīd atrodas interneta vietnes apmeklētājs.

Legālas izcelsmes filmas, grāmatas, mūzika – bez robežām. Digitālā satura autortiesību sistēma būtiski apgrūtina patērētāju dzīvi. EK vēlas panākt, lai jebkurš pirkums, kas izdarīts kādā no ES valstīm, būtu pilnībā likumīgs arī citā ES valstī. Situācijai, kad mājās kaut ko nopērkat, bet jau citā ES valstī tas nedarbojas vai skaitās pirātisks, nevajadzētu būt.

Pieeja ātram interneta pieslēgumam. Pagaidām tikai 59% Eiropas iedzīvotāju var izmantot 4G internetu, bet ātru interneta pieslēgumu (vairāk nekā 30 megabitu sekundē) izmanto tikai 22,5% eiropiešu. Starp citu, Latvija uz pārējo ES valstu fonu šajā ziņā izskatās visai labi – ātrs internets šeit pieejams 92% mājsaimniecību (vidēji ES – 62%).

Cīņa ar pirātiskas izcelsmes saturu. Nē, stratēģija neizvirza tiešu uzdevumu bloķēt torentu servisus utt. Tomēr tēma no dienaskārtības netiek noņemta – tiks meklēti efektīvākie risinājumi, un pie šī darba tiks piesaistīti lielākie tiešsaistes servisi (meklēšanas rīku uzturētāji, sociālie tīkli utt.).

Jauni noteikumi telekomunikāciju operatoriem. Šis uzdevums tiek risināts ne pirmo gadu. Ambiciozais plāns piedāvā radīt patiešām vienotu digitālo tirgu (piemēram, darbu pie likumu "defragmentēšanas"), jaunus noteikumus apraides frekvenču piešķiršanā, infrastruktūras investīcijās u.tml.

"Big data", "mākoņi" un "lietu internets". Šie ir pēdējo gadu trīs "modīgākie" digitālās industrijas attīstības virzieni. Milzīgi datu apjomi, kuri šodien praktiski nekādi netiek izmantoti, būtu pieejami visiem. Runa ir par, piemēram, klimata zonžu datiem, satelīta fotogrāfijām, GPS signāliem, digitālajiem attēliem un citu informāciju, kura tiek ģenerēta automātiski un nogulst nacionālajos arhīvos. Datu mākoņservisa tehnoloģijas no EK iegūtu vispasaules atbalstu. Savukārt "lietu internetam" (piemēram, internets pulkstenim, ledusskapim, automobilim utt.) tiks izstrādāti vienoti standarti.

Atvieglināta PVN nomaksa digitālajā vidē. Šobrīd uzņēmumi, kuri pārdod preci klientiem no citas valsts, saskaras ar problēmām: dažādas pievienotās vērtības nodokļa likmes apgrūtina darījumu vai arī vispār padara to nerentablu. EK vēlas atvieglināt sistēmu un padarīt to daudz izdevīgāku mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Kad tas viss tiks realizēts?

Kopumā DSM ir daļa no tā saucamās "Stratēģija 2020". Tātad varam cerēt, ka vismaz daļa no tā, kas iecerēts, tiks realizēta tuvāko piecu gadu laikā. EK sola prezentēt detalizētu darbību plānu līdz 2016. gada beigām. EK pieļauj, ka pilnā apmērā strādājošs DSM Eiropas Savienības ekonomijai pienesīs ap 415 miljardus eiro gadā un ļaus radīt simtiem tūkstošu jaunu darbavietu.

Latvijas telekomunikāciju, e-komercijas un citiem industrijas uzņēmumiem DSM nozīmēs lielākas iespējas darboties ne tikai mazajā, ierobežotajā Latvijas tirgū, bet uzreiz strādāt visā Eiropā. Veiksmīgiem, inovatīviem produktiem un pakalpojumiem tas nozīmē plašākas iespējas un uzņēmumiem straujāku izaugsmi. Taču arī Latvijas tirgus kļūs pieejamāks citu Eiropas valstu uzņēmumiem un konkurence kļūs arvien asāka un globālāka. Šajā ziņā Latvijai ir laikus jāgatavojas jaunajiem spēles noteikumiem, kur viesabonēšanas tarifu atcelšana, tīkla neitralitātes noteikumi un DSM reformas, daudziem vietējiem uzņēmumiem prasīs pielāgoties un konsolidēt resursus, lai saglabātu un audzētu konkurētspēju.