Šāgada pavasarī daži sieviešu foruma "kkm.lv" lietotāji saņēma vēstuli no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Nodokļu inspektorus ieinteresēja kolektīvie pirkumi – shēma, kurā vairāki Latvijas iedzīvotāji izveidoja kopīgu pasūtījumu un ar starpnieku organizēja pirkumu kādā no Eiropas interneta veikaliem. Tas ļāva viņiem ieekonomēt uz piegādi un arī iegādāties preces, kuras Latvijā vispār nav pieejamas.
VID tajā saskatīja aizdomīgu biznesu, kaut gan patiesībā cilvēki pašu spēkiem mēģināja risināt problēmu, ar kuru šodien cīnās Eiropas Komisija (EK) un Eiroparlaments. Eiropas Savienībā (ES) nav fizisku robežu, bet internetā un elektroniskajā komercijā īpaši ES joprojām ir sadrumstalotība un reizēm pat nepārvaramas barjeras. Katrs, kurš vēlas ko iegādāties ārvalstīs, saskaras ar virkni problēmu: vai veikals piegādā preci uz Latviju? Visas vai tikai dažas? Cik tas maksās?
Statistika apstiprina: problēma patiešām pastāv. Tikai 15% pirkumu internetā ES teritorijā notiek ārvalstu interneta veikalos, bet 52% potenciālo pasūtījumu paliek pirkuma noformēšanas stadijā – izrādās, ka veikals nestrādā ar valsti, kurā atrodas pircējs. Eiropiešiem vieglāk ir iepirkties ASV (54%) nekā veikalos, kas atrodas kaimiņvalstī (4%). Un tikai 7% mazu un vidēju uzņēmumu Eiropā apkalpo ārvalstu klientus: ieeja citas valsts tirgū tiem ir pārāk sarežģīta un dārga. Ekonomikas zaudējumi un neērtības ir acīmredzamas, bet kā risināt šo problēmu? Un kā risināt virkni citu "digitālo" problēmu, kas traucē ES efektīvi konkurēt ar ASV, Ķīnu un citiem lieliem un monolītiem tirgiem?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!