Lai kārtīgi pārliecinātos par pieslēguma kvalitāti, un, galvenais, izvēlētos vispusīgi labāko, ir nepieciešams kaut nedaudz zināt un saprast arī citus raksturlielumus. Jebkuram interneta pieslēgumam ir nevis viens, bet gan veseli četri raksturlielumi – datu pārraides ātrums, aizture, datu pakešu zuduma koeficients un trīce (jitter – angļu val.).
Datu pārraides ātrums
Datu pārraides ātrums liecina, kādu datu apjomu attiecīgais pieslēgums spēj nogādāt noteiktā laika vienībā. To mūsdienās mēra megabaitos sekundē (MB/s) vai megabitos sekundē (Mb/s). Neskatoties uz to, ka šīs mērvienības izskatās un izklausās līdzīgi, starp tām ir būtiska atšķirība – vienā baitā ir astoņi biti, tādējādi 8 Mb/s ir 1 MB/s. Vienmēr precizējiet pie interneta pakalpojuma sniedzēja vai sakaru operatora, kādā raksturlielumā viņi mēra ātrumu, un ziniet starpību!
Datu pārraides ātrums ir no svara, lejupielādējot vai augšupielādējot lielas datnes (failus), kā arī skatoties straumēto video, piemēram, "YouTube". Tiešsaistes datorspēlēm un standarta darbam ar e-pastu, interneta mājaslapu pārlūkošanai un sociālajiem tīkliem šis raksturlielums ir mazāk svarīgs, jo datu apjoms, kas tiek pārraidīts šādā gadījumā, ir samērā neliels. Interneta telefonijas (VoIP) gadījumā, piemēram, "Skype", datu pārraides ātrums ir svarīgs tad, ja izmantojat videokonferences režīmu.
Tradicionālie fiksētie interneta pieslēgumi ievērojami pārsniedz ātrumu, kādu piedāvā mobilie operatori. Ja mērām tikai un vienīgi ātrumu, tad jāatzīst, ka 4G jau ir panācis tradicionālo interneta pieslēgumu ātrumu. Neatkarīgi no viena vai otra gadījuma, optiskā pieslēguma interneta ātrumu mobilajiem operatoriem sasniegt tik drīz neizdosies.
Aizture (jeb "ping")
Visi dati internetā tiek pārsūtīti pakotnēs – tādas kā maziņās "vēstulēs" ar informācijas druskām. Lai nokļūtu no attālināta servera uz jūsu datora, šīs pakotnes veic attālumu, kādā jūsu māja ir no servera atrašanās vietas.
Šo attālumu datu pakotnes veic pa kabeļiem. Pat ja izmantojat viedtālruni – līdz bāzes stacijai, kas var būt pat vairāku kilometru attālumā no jūsu atrašanās vietas, signāls sākotnēji tāpat iet pa optiskajiem kabeļiem ar gaismas ātrumu.
Precīzāk, ne gluži ar gaismas ātrumu. Reālais informācijas plūsmas ātrums tipiskā optiskajā kabelī ir 200 tūkstoš kilometru stundā. Pieņemsim, ka serveris atrodas Hamburgā, kas no Rīgas ir 1400 kilometru attālumā. Tādā gadījumā datu pakotnei fiziskai šī attāluma pārvarēšanai nepieciešamas septiņas milisekundes (1400 km / 200000 km/h). Tas ir kā likums fizikā – ātrāk par septiņām milisekundēm šī datu pakotne no Hamburgas uz Rīgu nespēj nokļūt.
Tomēr ceļā datu pakotne ne tikai no punkta A līdz punktam Z ceļo pa optisko kabeli, pa ceļam ir arī dažādas telekomunikācijas iekārtas, kuras, lai cik jaudīgas nebūtu, ar gaismas ātrumu nedarbojas. Tādēļ iegūto skaitli varam droši pareizināt ar divi un iegūstam, ka reālā aizture jeb "ping" no Hamburgas servera ir 14 milisekundes. Tikmēr Latvijas teritorijā – datoram komunikācijā ar vietējo serveri – šai aizturei nevajadzētu pārsniegt divas vai trīs milisekundes. Bet tas ir, neņemot vērā faktu, ka mobilo sakaru tīklos signāla pārraide "pa gaisu" ir vairākkārt lēnāka.
Tas ir daudz vai maz? Pat 14 milisekundes ir lielisks rezultāts praktiski jebkuros interneta datu sakaros (izņemot varbūt finanšu biržās). Jūtamas problēmas sākas, kad "ping" ievērojami pārsniedz 50 milisekundes – to visupirms ievēros tie, kuri spēlē tiešsaistes datorspēles. Aizturi, kas pārsniedz 150 milisekudnes, pamanīs arī tie, kuri izmanto "Skype" balss sakariem un videokonferencēm, bet "ping" virs 300 ms jebkuros tiešsaistes sakaros radīs diskomfortu.
Aizture mobilajos tīklos vienmēr būs augstāka nekā fiksētajos, kaut vai tikai tā iemesla dēļ, ka datu pārraides ātrums "pa gaisu" ir lēnāks nekā tradicionālajā kabelī, nemaz nerunājot par optiku. Neskatoties uz to, ka mobilo sakaru tehnoloģijas pilnveidojas, fizikas likumus tās joprojām nespēj mainīt.
Datu pakotņu zuduma koeficients
Iepriekš jau minējām par datu pakotnēm, kurās tiek pārsūtīta informācija. Bet datu pakotņu zuduma koeficients ir raksturlielums, kas norāda, kāds daudzums šo pakotņu tiek "pazaudēts" pārraides laikā uz lietotāja ierīci (vai arī nosūtīšanā no tās). Tas nav svarīgs, piemēram, e-pastu pārsūtīšanā vai interneta mājaslapu pārlūkošanā – vēstule tik un tā tiks nosūtīta, kaut arī vēlāk, un arī interneta mājaslapa agrāk vai vēlāk ielādēsies. Tomēr tiešsaistes datorspēlēm, balss telefonijā un pat video straumēšanā šis parametrs ir kritiski svarīgs. Tipisko "kurkstēšanu", "raustīšanos" un pastāvīgu video apstāšanos var pamanīt jau pie 5% datu pakotņu zuduma, bet dažkārt tas ir ievērojams pat pie 1–2%.
Par laimi, mūsdienu telekomunikācijas – vai tās ir mobilās, vai fiksētās – spēj lieliski tikt galā ar datu zudumiem. Šodien labi darbojošās fiksētā interneta pieslēguma datu zuduma koeficienta norma ir 0%, bet mobilajā tīklā – 1 līdz 1,5% robežās. Izņēmums ir vienīgi jau novecojušais DSL un 2G pieslēgums kaut kur Dieva un operatoru aizmirstos Latvijas nostūros. Protams, līgumā ar interneta pakalpojuma sniedzēju var būt rakstīts citādi, tomēr jebkurš lietotājs ir tiesīgs sagaidīt zudumu tuvu nullei – mūsdienās šis raksturlielums ir viegli sasniedzams.
Trīce (jeb "jitter")
Trīce jeb "džiters" – visnoslēpumainākais (un tāpēc arī bieži nepieminēts) raksturlielums vienkāršam un pat pieredzējušam lietotājam raksturlielums. Tas reprezentē izkliedi starp maksimālo un minimālo laiku no datu pārraides vidējā. Vienkāršāk sakot, tie ir pārrāvumi sakaros, kad viss it kā darbojas, un sarunu biedrs ir labi dzirdams, bet pēkšņi uz kādu sekundi viņš sāk "raustīt valodu" un sakari kļūst "slikti". "Džiters" ir kritisks visos uzdevumos, kuri ir tiešsaistē – balss vai video sakari, straumēti multimediji un datorspēles.
Tradicionāli slikts "džitera" raksturlielums ir mobilajos tīklos, pat 4G, īpaši, ja bāzes stacija darbojas ar lielu slodzi pīķa stundā. Šādos apstākļos panākt vienmērīgu datu plūsmu, kas ir vienlīdz svarīga interneta telefonijai (VoIP) un tiešsaistes spēlēm, praktiski nav iespējams. Fiksēta interneta pieslēguma gadījumā šādu problēmu parasti nav, bet, ja ir – tas liecina par kļūmi kādā ierīcē. Jo perfekti strādājošā telekomunikāciju aprīkojumā "džiters" ir tuvs nullei. Nereti tieši šī iemesla dēļ šo raksturlielumu ignorē, jo tas tiek pieņemts kā maznozīmīgs.
Ātrs, stabils un bez "raustīšanās" – pie šāda interneta jau esam sākuši pierast un uztvert to kā pašsaprotamu kā ūdenī krānā vai elektrību rozetē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
