Septiņi aizspriedumi par tehnoloģiju ieviešanu biznesā  (3)

Spītīgi turēties pie papīra mapes – tāda ir vēl daudzu uzņēmumu nostāja. "Nereti uzņēmumu attieksme par tehnoloģiju ieviešanu biznesā ir konservatīva, lai gan zināms, ka tehnoloģiju ieviešana ļauj uzlabot biznesa efektivitāti vidēji par 30%. Ņemot vērā to, ka tuvākajos gados tehnoloģiju loma biznesā tikai pieaugs, uzņēmumiem, kuri tālāk par pusceļu nevirzās, pastāv draudi arī neizdzīvot," norāda viens no kustības "Loģiskā atlase" aizsācējiem, SIA "Datakom" valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.

Kustība, kuru dibinājusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija un vadošie nozares uzņēmumi, apkopojusi izplatītākos aizspriedumus par tehnoloģijām biznesā, aicinot uzņēmējus lauzt stereotipus un mainīties jau tagad.

1. Par digitālajiem risinājumiem domāsim, kad izaugsim

Realitātē ir tieši pretēji – mazajiem uzņēmumiem vajadzība pēc tehnoloģiju risinājumiem, kaut vienkāršākajiem, var būt pat svarīgāka nekā lielajiem. Piemēram, uzņēmumam, kas darbojas lauku tūrismā, ir būtiski būt pieejamam arī interneta vidē (sociālajos tīklos, sludinājumu un tūrisma portālos), kā arī sasniedzamam e-pastā.

2. Tehnoloģijas maksā tūkstošus

Tehnoloģiju ieviešana nereti ir lētāka, nekā sākotnēji domāts, it īpaši gadījumos, kad uzņēmumam pielāgo standarta risinājumus. Turklāt viena risinājuma ieviešana var atmaksāties arī pavisam īsā laikā, ja būtiskus uzlabojumus ļauj veikt uzreiz.

Piemēram, pāris mēnešu laikā iespējams optimizēt reklāmas budžetu un par 40% palielināt klientu zvanu skaitu ar tehnoloģiju rīku, kas maksā tikai nedaudz vairāk kā 150 eiro, liecina "RealWeb Latvia" dati. Tāpēc kustības "Loģiskā atlase" biedri uzsver – tehnoloģiju risinājumi ir jāuzlūko kā investīcijas, nevis izmaksu pozīcija.

3. Tehnoloģiju ieviešana – "gadsimta" projekts

Nē, tehnoloģiju ieviešana nav sarežģīta un laikietilpīga, ja to veic nozares profesionāļi. Piemēram, virtuāla servera izveide un konfigurācija ir paveicama pat dažu minūšu laikā, liecina "Telia Latvija" dati. Koncentrēties savam pamata biznesam nevis tehnoloģiju darbības principu pārzināšana uzņēmums varēs labāk, ja arī rūpes par digitālo biznesa risinājumu uzturēšanu uzticēs speciālistiem.

4. Datus glabāt atvilktnē ir drošāk

Gluži otrādi – fiziska uzņēmumu datu glabāšana ir riskanta, jo pastāv daudz iespēju dokumentiem pazust, nonākt nepareizajās rokās vai nejauši tikt mehāniski sabojātiem. Turēt datus digitālā formātā ir krietni drošāk, jo pakalpojuma sniedzējs tos kontrolē pēc augstākajiem kvalitātes standartiem. Turklāt Latvijā datu centri ir augstā līmenī – mums ir viens no Eiropā un pat pasaulē modernākajiem datu centriem, kam piešķirts pasaules līmeņa drošības standarts, norāda "Lattelecom". Tikmēr individuāli nodrošināt tik augstu datu drošību paša uzņēmuma iekšienē ir neiespējami.

5. Ja e-pasts jau ir – citi digitālie risinājumi nav nepieciešami

Uzņēmuma IT darbinieks ikdienā ir noslogots ar saviem tiešajiem pienākumiem, tāpēc ne vienmēr var sekot līdzi nozares tendencēm un būt zinošs par visiem biznesa tehnoloģiju risinājumiem – digitālā mārketinga, klientu attiecību pārvaldes, resursu vadības, algu aprēķina u.c. rīkiem. Turpretī digitālo pakalpojumu sniedzēji spēj atrast un ieteikt biznesam nepieciešamākās tehnoloģijas, jo kā reiz ir specializējušies klientu IT saimniecības pilnveidošanā un attīstīšanā ilgtermiņā.

6. Atrast uzticamu pakalpojuma sniedzēju – neiespējami

Tehnoloģiju nozarē ir daudz pieredzējušu uzņēmumu ar labu reputāciju, kas nozīmē, ka iespējas sameklēt uzticamu pakalpojuma sniedzēju ir plašas. Lai atrastu savam biznesam piemērotāko, kustība "Loģiskā atlase" iesaka, pirmkārt, vērsties IKT nozares asociācijā LIKTA, un, otrkārt, noskaidrot kolēģu pieredzi arī savas nozares asociācijā.

7. Tehnoloģijas strauji mainās, tās nepārtraukti jāatjauno

Esošās tehnoloģijas noveco un jaunas parādās nepārtraukti, tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumam savs tehnoloģiskais nodrošinājums būtu jāmaina visu laiku. Vienmēr ir jāizvērtē, kādus ieguvumus dos jaunāks digitālais pakalpojums, cik būtiski tas uzlabos biznesa rezultātus. Paši jaunākie tehnoloģiju risinājumi uzņēmumam uzreiz var nebūt nepieciešami, jo pārdomāti organizētu informācijas tehnoloģiju dzīves cikls ir aptuveni pieci gadi.