Eiropā mākoņpakalpojumus lieto 19% uzņēmumu, liecina "Eurostat" dati. Mūsu netālajās kaimiņvalstīs Dānijā – 38%; Zviedrijā – 39%; Somijā – pat 51%. Diemžēl Latvija šajā ziņā, par spīti izcili kvalitatīvam internetam, ir negatīvais līderis – ar 6% mākoņpakalpojumu lietotāju starp uzņēmumiem esam otrajā vietā no beigām visā ES. Mūs "apsteidz" tikai Rumānija (5%).
Tā ir neizmantota iespēja mūsu uzņēmumu konkurētspējai un straujākai attīstībai gan vietējā, gan eksporta tirgos. Pagājušā gada laikā "uz savas ādas" pārliecinājāmies, ka mākonī bāzēti biznesa produktivitātes rīki jeb, vienkāršāk sakot, – savu sistēmu un datorprogrammu pārnešana uz mākoni – mums ļāva samazināt IT izmaksas par 25%. 80 cilvēku uzņēmumā tā ir ievērojama summa!
Ņemot vērā mūsu pieredzi, atļaušos izteikt minējumu, kas Latvijas situācijai ir par iemeslu, un priekšlikumu, kā to risināt. Pirmais, galvenais un bieži vien vienīgais iemesls, kāpēc nepāriet uz mākoni, ir bailes. Bailes, ka informācija pazudīs, ka dati tiks nozagti, ka tiem jāatrodas aiz uzņēmuma slēgtajām durvīm, nevis kaut kur nezināmā mākonī. Bailes, ka kaut kas nestrādās. Bailes, ka tas būs sarežģīti. Arī mēs izgājām cauri visiem šiem jautājumiem un bažām, kad mūsu IT konsultants ieteica pāriet uz datorprogrammām mākonī. Ieteica un mācēja pārliecināt, ka viss būs kārtībā.
Tagad, pēc gada "mākonī", secinājumi ir šādi. Ir pierādījies, ka mākonis var būt drošāks nekā datu glabāšana pašiem. Konkrēts gadījums – pēc datora nozagšanas varējām, pirmkārt, nobloķēt pieeju visiem datiem attālināti, otrkārt, nekavējoties piekļūt nepieciešamajai informācijai no cita datora. Dati ne reizi nav pazuduši vai nav bijuši pieejami.
Palielinoties vai samazinoties darbinieku skaitam, varam tūlīt nomainīt programmas licenču skaitu. Darbinieki var piekļūt savai informācijai gan no darba, gan no mājām. Esam iemācījušies lietot videokonferences, kurās kopīgi strādājam ar prezentācijām un citiem materiāliem – viss vajadzīgais redzams sava datora ekrānā.
Ar "Office 365" vienmēr ir pieejamas visjaunākās programmu versijas – gan vīrusķērājiem, gan biroja darba programmām. Komandas pat var vienlaikus tiešsaistē strādāt ar vienu dokumentu, kas glabājas mākonī. Burtiski – viens papildina vienu dokumenta daļu; otrs – nākamo.
Katrs uzņēmums, kas gatavojis nopietna projekta dokumentāciju, zinās, ko nozīmē mobilizēt visus spēkus, to sagatavojot atvēlētajā termiņā. Kopīga vienlaikus darba iespēja ir izcils izgudrojums, kas ļauj izdarīt vairāk un labāk, nekā tas būtu iespējams jebkādā citā veidā. It kā sīkumi, bet kopējais ieguvums ir liels.
Tiesa, sākumā viss nebija tik rožaini – ne visi bija pārmaiņām, daudzi nemācēja izmantot jaunās iespējas, process "buksēja". Vienīgais risinājums bija īss, bet mērķtiecīgs apmācību kurss. Kopš tā laika lielu problēmu nav bijis. Nenoliegšu, arī mākonis nav "panaceja", kas atrisinās visu. Mums ir bijušas šādas tādas grūtības, piemēram, ar datu sinhronizēšanas aizkavēšanos, bet kopumā – biroja un menedžmenta darbinieki šobrīd strādā efektīvāk, ir ietaupījies arī mans un manu kolēģu, IT speciālistu, laiks.
Raugoties atpakaļ, ir viegli novērtēt, ka lēmums pāriet uz mākoņpakalpojumiem bija pareizs, bet kā pie tā nonākt? Te neliels akmens IT konsultantu dārziņā – tieši jūs esat tie, kuriem jāspēj klientiem izskaidrot, ko nozīmē mākonis, kāpēc tas ir droši (vai nav), vai ir kādi riski, kādi tie ir, kā tos novērst.
No savas puses varu iedrošināt, ka pāriet uz mākoni var ātri (mēs to pilnībā izdarījām divu nedēļu laikā), tas neprasa lielas investīcijas un nav neatgriezenisks process – ja nepatīk, vienmēr var atgriezties pie iepriekšējā risinājuma.
Ceru, ka man būs izdevies kādu uzņēmēju iedrošināt, jo valstī, kura ierindojas pasaules topos kvalitatīva interneta pakalpojumu ziņā, nelietot mākoņpakalpojumus biznesā ir tikpat kā kaisīt naudu vējā un šķiest savus spēkus tur, kur varam tos ietaupīt. Ne naudas, ne cilvēku mums nav tik daudz, lai ar šiem resursiem rīkotos neapdomīgi.