Tam, ka mājās pazūd vai palēninās internets, ne vienmēr vainīgs ir maršrutētājs (t.s. rūteris), kas pārraida Wi-Fi signālu – problēma var būt arī ārpus lietotāja dzīvokļa un var būt risināma tikai ar ilgām un nogurdinošām pārrunām ar interneta pakalpojuma sniedzēju (vai arī ātru un izlēmīgu tā nomaiņu). Tomēr visbiežāk mājas interneta ātruma samazinājumā pie vainas ir pats lietotājs, precīzāk – viņa rūteris. Kā risināt tā tipiskākās problēmas, par to arī šoreiz pastāstīsim.
Kā saprast, ka Wi-Fi ir lēns?
Protams, mēs visi spējam nojaust, ka internets sāk "bremzēt", tomēr precizēsim šo jēdzienu. Saskaņā ar vispārpieņemtām starptautiskajām norām "platjoslas" interneta pieslēgums ir tāds, kurš nodrošina datu plūsmas ātrumu ne mazāku par 25 Mbps (jeb aptuveni 4 MB/s). Vairums interneta pakalpojumu sniedzēju Latvijā privātajiem lietotājiem pat garantē šādu ātrumu. Ar tādu pietiek, lai pat vairāki lietotāji vienlaicīgi, kuri izmanto vienu un to pašu pieslēgumu, varētu komfortabli izmantot internetu.
Piemēram, augstas kvalitātes (izšķirtspējas) video straumēšanai nepieciešami 5 Mbps, bet normālam darbam internetā un e-pastam pietiek ar vienu vai diviem megabitiem sekundē, bet tiešsaistes datorspēlēm pietiek pat ar vēl mazāku datu plūsmas ātrumu. Ja tā padomā, tad vienīgā datorprogramma, kura viena pati var izmantot visu iespējamo interneta pieslēguma ātrumu, ir t.s. torenti (datu (piem., kinofilmu) apmaiņa starp vairākiem lietotājiem vienlaicīgi). Tātad, ja mājās neviens neko "nekačā", bet internets "bremzē", – ir īstais laiks sākt aizdomīgi skatīties uz kārbiņu, ar kuru mājās tiek nodrošināts Wi-Fi.
Lai noskaidrotu sava interneta pieslēguma ātrumu, var izmantot vietni The Global Broadband Speed Test. Ja tas apstiprina jūsu aizdomas un "viss ir slikti", laiks ķerties pie problēmas risināšanas. Lūk, četri veidi, kurus pašrocīgi var paveikts ikkatrs.
Pārvietojiet rūteri uz citu vietu
Wi-Fi rūteris darbojas 2,4 GHz un / vai 5 Ghz frekvencē. Praksē tas nozīmē, ka viļņi spēj pārvarēt būtiskus šķēršļus, piemēram, betona sienas un metāla konstrukcijas. Kritiski jānovērtē vieta, kurā atrodas ierīce un prātīgi jāizvērtē, kāds ceļš signālam jāsasniedz no avota līdz mērķim. Ideālā gadījumā Wi-Fi rūterim jāatrodas mājokļa centrā. Ieslēgt rūteri skapī vai likt uz grīdas – nav tā prātīgākā doma.
Aizstāt veco rūteri ar jaunu
Ja pat nespējat atcerēties, kad iegādājāties esošo Wi-Fi rūteri, iespējams, pienācis laiks iegādāties jaunu. Lieta tāda, ka Wi-Fi rūteris patiesībā ir mazs dators. Tāpat kā "lielie" datori, arī Wi-Fi ierīces ar katru nākamo paaudzi kļūst jaudīgākas un mūsdienīgākiem standartiem atbilstošākas. Tādēļ šodien nopirktais pat ne dārgākais rūteris būs ievērojami jaudīgāks par to, ko savulaik pirkāt, piemēram, 2010. gadā.
Nevajadzētu aizmirst arī par "metāla nogurumu" – daudzi pieredzējuši lietotāji zina, ka rūteris ar laiku var "piekust". Reti kurš šo ierīci pa nakti izslēdz, nabadziņš bez atelpas darbojas diennaktīm, mēnešiem un gadiem.
Var teikt, ja ierīcei ir vairāk nekā pieci gadi, ir piemērots laiks to laist pelnītā atpūtā un iegādāties jaunu. Tas maksās dažus desmitus eiro – "dārgā gala" rūteri mājas vajadzībām nav nepieciešami, bet arī lētāku par 15 eiro pirkt nebūtu ieteicams.
Pareizi noregulēt antenas
Antenas Wi-Fi rūterim nav tikai solīdam izskatam, bet tās arī ietekmē signāla stiprumu un virzienu. Ja antenas ērtības labad ir noskrūvētas, tās noteikti jāpieskrūvē atpakaļ. Antenas vislabāk novietot vienu otrai perpendikulāri, lai aptvertu pēc iesējas plašākus viļņu pārraides virzienus.
Pagājuši tie laiki, kad Wi-Fi tika izmantots pamatā tikai stacionārajiem un portatīvajiem datoriem. Tagad mājsaimniecībās biežāk kā Wi-Fi patērētāji tiek izmantoti viedtālruņi un planšetdatori, kurus cilvēki lieto visdažādākajās mājokļa vietās, kur līdz šim, piemēram, klēpjdatoru neizmantoja.
Izmainīt kanālu, kurā darbojas rūteris
Wi-Fi rūteri darbojas dažādos kanālos. Kanāli var būt "brīvi" un var būt arī "aizņemti". Jo vairāk vienā kanālā ierīču darbojas, jo aktīvāka tajā ir datu plūsma un attiecīgi ierīces viena otrai traucē. Tipiskā Rīgas daudzstāvu ēkā šodien vienlaicīgi darbojas desmitiem Wi-Fi tīklu, un ir saprotams, ka vairums no tiem darbojas vienā un tajā pašā kanālā (ražotāja pēc noklusējuma izvēlētajā), bet tas mazina to veiktspēju.
Ja viedierīce un dators atbalsta darbību 5 GHz – izmantojiet to! Šajā diapazonā pagaidām nav daudz ierīču, tāpēc šis kanāls ir gana brīvs. Ja tomēr nākas samierināties ar novecojušo 2.4 GHz (ierīces ar 5 GHz atbalstu ir nedaudz dārgākas), ir vērts viedtālrunī uzstādīt atbilstošu aplikāciju un paskatīties, kurš no kanāliem ir brīvākais, pēc kā atbilstoši izmainīt rūtera iestatījumus. "Android" operētājsistēmā rekomendējam "Wi-Fi Analyzer", bet "iOS" viedierīcēm – "Network Analyzer". Otrais ir jaudīgāks, bet pirmais ir bezmaksas.
Kā tikt rūtera iestatījumos
Mūsdienu ierīces jau no rūpnīcas ir aprīkotas ar ierindas lietotājam draudzīga vadības programmatūra. Tomēr jebkura rūtera iestatījumiem var piekļūt, interneta pārlūka adrešu logā ierakstot 192.168.1.1 (dažreiz 192.168.0.1). Sistēma pieprasīs lietotājvārdu un paroli (ražotāji pēc noklusējuma parasti uzstāda "admin / admin" vai "root / admin").
Iepriekš minētie iestatījumu (kanālu maiņa) parasti rūteru iestatījumos ir sadaļā "Wi-Fi" vai "Wireless".
Tomēr galvenais noteikums, "spēlējoties" ar rūtera iestatījumiem, ir neaiztikt neko, ja vien neesat atradis instrukciju, kurā atklāts, kā "nonullēt" visus iestatījumus gadījumā, ja kaut ko salaidīsiet grīstē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
