Ledus un uguns vai tomēr dabīgs process? 'Lattelecom' un LMT apvienošanās caur ES pieredzes prizmu  (14)

Interesanti, ka patiesībā ir virkne piemēru, ka konsolidācijas process globālā līmenī rit pilnā sparā –, un tas tikai iepazīstoties ar praktiskiem piemēriem šāgada pirmajos sešos mēnešos.

Saplūšanas un iekļaušanas

Jāsāk būtu ar to, ka gandrīz pirms gada noslēdzās Igaunijas EMT un "Elion" apvienošanas process – vadošajiem mobilo un fiksēto telekomunikāciju operatoriem šajā valstī. Abi zīmoli tika saglabāti, tomēr pati kompānija jau gandrīz gadu ir viens veselums.

Ja atgriežamies pie šāgada piemēriem, tad janvāra beigās Lielbritānijas tālrādes operators un fiksēto telekomunikāciju uzņēmums "Sky" paziņoja par vēlmi saviem klientiem piedāvāt arī mobilo sakaru pakalpojumus – caur "O2" operatoru.

Februārī "TeliaSonera" saņēma atļauju no Norvēģijas tirgus regulatora, lai iekļautu savā sastāvā meitasuzņēmumu "Tele2", kas "TeliaSonera" ļāva acumirklī 4G tīkla pārklājumu palielināt līdz 98% valsts teritorijas.

Praktiski tajā pašā laikā kļuva zināms, ka britu telekomunikāciju grupa BT iegādājās mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem sterliņu mārciņām, ko pozitīvi uztvēra investori (kompānijas akciju kurss pieauga par 4,5%, sasniedzot maksimumu kopš 2001. gada). EE pārdevēji bija "Deutsche Telekom" un "Orange", kuri par darījumu daļu saņēma naudā, daļu BT akcijās.

Vēlāk tajā pašā mēnesī operators "Telecom Italia" paziņoja par visu savu apakšnodaļu un meitasuzņēmumu konsolidāciju zem viena zīmola, lai arī tie sniedz dažādus pakalpojumus (tostarp mobilos sakarus). Tas ļāva kompānijai saviem klientiem piedāvāt vienotus komplektus no virknes dažādu telekomunikāciju pakalpojumu ar vienkāršotiem, bet virknē gadījumu – lētākiem tarifiem.

Šāgada aprīlī notika konsolidācija arī Beļģijas telekomunikāciju tirgū, kur "Telenet" iegādājās mobilo operatoru KPN par 1,33 miljardiem eiro. Interesanti, ka darījuma summa izrādījās augstāka, nekā analītiķi sākotnēji bija aplēsuši. Šī mobilā operatora iekļaušana ļāva "Telenet" atteikties no mobilo tīklu nomas no "Mobistar" operatora, kā akciju vērtība pamazām nokritās par 13,9%.

Maijā notika viens no "gada darījumiem" ASV tirgū – "Verizon" iegādājās AOL par 4,4 miljardiem dolāru. "Verizon" kompānijai tā nebija fiksēto un mobilo sakaru biznesa apvienošana, bet gan milzīgas "satura fabrikas" iegāde un reklāmas platforma AOL – 4G tīkla popularizēšanai.

Otrs, vēl lielāks darījums – "Charter Communications" iegādājās "Time Warner Cable" par 78,7 miljardiem ASV dolāru, kā rezultātā apvienojās otrs un trešais lielākais kabeļu operators ASV. Rezultātā kompānijai ir 23,9 miljonu apvienotā klientu bāze 41 ASV štatā.

Tajā pašā mēnesī krievu "VimpelCom" un Honkongas "Hutchison whampoa" uzsāka pārrunas par savu Itālijas mobilo aktīvu apvienošanu – attiecīgi "Wind Telecommunicazioni" un "3 Italia".

Tikmēr Spānijas tirgus regulators deva atļauju "Jazztel" iekļaušanai "Orange" sastāvā par 3,4 miljardiem eiro – nedēļu pirms tam darījumam zaļo gaismu deva arī Eiropas Komisija. Tādējādi mobilais operators ieguva pieeju fiksēto sakaru tirgū Spānijā.

Visbeidzot, pēdējais lielākais darījums maijā – "Deutsche Telekom" no Slovākijas valsts iegādājās pilnīgai kontrolei iztrūkstošo 49% akciju paketi "Slovak Telekom" uzņēmumā, kļūstot par vienīgo fiksēto sakaru operatora īpašnieku. Darījuma summa bija miljards eiro, turklāt vācu uzņēmums piemaksāja "premiju" pie šī darījuma – nosedza valsts parādus 250 miljonu eiro apmērā.

Jūnijs sākās ar to, ka operators "Orange" kā mērķi noskatīja "Telecom Italia", KPN un "Belga" kā iespējamos nākamos kandidātus iekļaušanai savā sastāvā. Analītiķi norāda, ka kompānijai, kura savā mītnes tirgū piedzīvo grūtības sīvās cenu konkurences dēļ, starptautiskā ekspansija ES ietvaros ir viens no dažiem veidiem, kā saglabāt rentabilitāti arvien straujākās Eiropas telekomunikāciju tirgus globalizācijas apstākļos.

Tajā pašā laikā Lielbritānijā "Vodafone" ieviesa pakalpojumu fiksētajam kabeļu tīklam ar ātrumu līdz 76 Mb/s, kas izveidots uz kompānijas "Cable & Wireless" optiskā tīkla bāzes, šo uzņēmumu iegādājoties vēl četrus gadus iepriekš. Tādējādi mobilo sakaru operators uzsāka tiešu konkurenci fiksēto sakaru segmentā ar tādu milzi kā BT.

Savukārt Francijā telekomunikāciju uzņēmums "Numericable", kas tikai gadu iepriekš iegādājās tobrīd lielāko mobilo operatoru SFR, uzsāka pārrunas par "Bouygues Telecom" iegādi par 10 miljardiem eiro. Starp citu, pagaidām Francijas tirgū ir četri mobilo sakaru operatori, un ceturtajam – "Bouygues Telecom" – diez ko labi neklājas, jo visiem klientu nepietiek un kompānijai, kura skaitās neatkarīgs lokālais spēlētājs, vienkārši trūkst līdzekļu tam, lai investētu sava tīkla attīstībā ar tādu pašu ātrumu, kā to dara "Orange" vai "Numericable-SFR".

Pavisam nesen, 6. oktobrī, tepat kaimiņos Lietuvā "TeliaSonera" paziņoja par telekomunikāciju fiksētā operatora "Teo" un mobilā operatora "Omnitel" apvienošanu, kopējā sinerģijā solot investēt papildu 10 miljonus eiro gadā. Turklāt Lietuvas Konkurences padome lēma, ka "Teo" un "Omnitel" apvienošanās darījumam atļauja nebūs vajadzīga, jo līdz tam abi uzņēmumi piederēja vienam īpašniekam ("TeliaSonera") un varēja sniegt kopīgus pakalpojumus, un arī pēc šā darījuma situācija būtiski nemainīšoties.

Līdz ar to Latvija starp Baltijas valstīm palikusi pēdējā, kur fiksētā un mobilā tīklu operatoru integrācija joprojām nav notikusi.

Ko tas viss nozīmē?

Kopumā ir acīmredzams, ka visā pasaulē, tostarp arī Eiropā, notiek intensīva telekomunikācijas uzņēmumu konsolidācija, īpaši mobilo sakaru un fiksēto līniju pakalpojumu sniedzēju apvienošanā.

Arī ES digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters Etingers paredz, ka Eiropas telekomunikācijas operatoru apvienošanās darījumi turpināsies, jo regulatori arvien vairāk izvērtēs tirgus globālajā un reģionālajā nevis nacionālajā līmenī. "Eiropā drīzāk ir pārāk daudz nevis pārāk maz [telekomunikācijas] uzņēmumu," konferencē Frankfurtē paziņoja Etingers.

Galvenais iemesls tam ir tāds, ka arvien straujāk nobrūk robežas starp fiksētajiem un mobilajiem sakariem. Bieži klienti vēlas iegūt visu pakalpojumu spektru no viena piegādātāja, maksājot vienkārši par "sakariem", bet konkrētās tehnoloģijas viņus uztrauc arvien mazāk un mazāk. Tāpēc arvien biežāk varam novērot, ka apvienošanās vai iekļaušanas darījumi notiek reizē ar atteikšanos no partnerības ar konkurentiem (fiksēto sakaru kompānija "A" īrē mobilā tīkla jaudu no operatora "B", bet atsakās no nomas pēc mobilā operatora "B" iegādes).

Cits būtisks iemesls, protams, ir "masas" problēma. Jo lielāks uzņēmums, jo vairāk tam ir naudas mārketinga aktivitātēm un attīstībai. Sakaru tehnoloģijas ir ļoti dārgas investīciju biznesa ziņā. Lai vienkārši spētu turēt vienā līmenī ar konkurentiem (nemaz nerunājot par to apsteigšanu) nepieciešams ieguldīt, ieguldīt un ieguldīt.

Spilgts pierādījums tam ir Francijas mobilo sakaru tirgus, kur (pagaidām) ir četri spēlētāji. "Bouygues Telecom" pēdējo gadu laikā sāk arvien vairāk un vairāk atpalikt no saviem konkurentiem –, tai nepietiek klientu bāzes un ienākumu, lai spētu nodrošināt tehnoloģiju līmeni un ietu kopsolī ar konkurentiem. Rezultātā operators zaudē arvien vairāk klientu, ienākumos saņem arvien mazāk naudas un tīkla attīstībā iegulda arvien mazāk līdzekļu.

Turklāt praktiski neviens Eiropā nebaidās no tā saucamo supermonopolu veidošanās – kompānijas, starp kurām potenciāli varētu ierindoties arī "Lattelecom-LMT" iespējamās apvienošanās rezultātā. Tādēļ pareizie jautājumi, kurus būtu jāuzdod sev, analizējot iespējamo "Lattelecom" un LMT apvienošanos:

Ja paskatāmies uz pasaules un Eiropas pieredzi pat tikai pirmā pusgada griezumā, tad iepriekšminētos jautājumus var uzskatīt pat par retoriskiem. Tomēr tiem, kuri ir pret "Lattelecom" un LMT apvienošanu, uz tiem tik un tā būs jāatbild.