Lūk, es esmu tavs tēvs
Foto: AFP/Scanpix

Līdz brīdim, kad varēsim skatīties fantastikas sāgas "Zvaigžņu kari" septīto daļu "Zvaigžņu kari: Spēks mostas" atlicis pavisam nedaudz, un, lai arī notikumi risinās "sensenos laikos, tāltālā galaktikā", dažas tehnoloģijas atradušas savu atspulgu arī reālajā dzīvē. Mēs noskaidrojām, kādi gadžeti lielākā vai mazākā mērā jau šodien pieejami katram no mums.

"Zvaigžņu karu" sēriju fani tiek lutināti ar neiedomājami daudz un dažādiem suvenīru produktiem, sākot no plakātiem un "Lego" konstruktoriem, līdz pat sarežģītākām figūrām ar neskaitāmām, smalkām detaļām. Vienu no labākajām mantiņām patiesiem faniem piedāvājusi kompānija "Sphero" (pagātnē - "Orbotix") - tas ir samazināts droīda BB-8 analogs, kuru skatītāji iemīlējuši jau kopš paša pirmā sāgas treilera.

Kompānija "Sphero" rada sfēriskus robotus, kas, pateicoties žiroskopiem, spēj noturēt līdzsvaru. Atšķirība no parastajām versijām slēpjas ierīces darbībā, kas vairāk atbilst BB-8, kā arī galvas esamībā, kas turas pateicoties jaudīgam magnētam. Droīdam ir vairākas interesantas funkcijas, piemēram, apkārtnes izpēte, pārvietošanās pa lietotāja iepriekš noteiktu maršrutu, video atskaņošana uz R2-D2. Ierīce tiek vadīta ar viedtālruņa palīdzību.

Sāgas sērijās visizplatītākie ir droīda R2-D2 raidītie hologrāfiskie ziņojumi, kuriem līdzīgi pašlaik tiek izmantoti arī reālajā dzīvē. Pateicoties hologrammu tehnoloģijām, tūkstošiem fanu varēja baudīt Maikla Džeksona, Tupaka Šakuras un Viktora Coja koncertus.

Radot tehnoloģijas masu kultūras produktiem, neiztikt bez entuziastiem. Vairāki izgudrotāji nespēj atturēties no kulta sāgas "Zvaigžņu kari" elementu atkārtošanas.

Tā, piemēram, 22 gadus vecais amerikāņu students Dreiks Entonijs radījis "blasteram" līdzīgu lāzera ieroci ar 40 vatu jaudu. Lai radītu ko tādu, Dreiks izmantoja piecu vatu lāzerus, kuru starus apvienoja ar lēcas palīdzību. Stars momentāli spēj uzspridzināt balonu vai aizdedzināt papīra strēmeli. Šis pats jaunietis 2014. gadā radījis arī "lāzera zobenu".

Lāzera ieročus izgatavo arī kompānija "Lockheed Martin" - ASV armijas vajadzībām. 2014. gada aprīlī uzņēmums parakstīja līgumu par 60 kilovatu lāzera izstrādi, ražošanu un izmēģināšanu.

Savukārt japāņu kompānijas jau labu laiku rada robotus-androīdus, kā arī palīgus. 2015. gada februārī pasaules tirgū drošiem soļiem ienāca robots "Pepper", kas ne tikai prot dažādus mājsaimniecības darbus, bet arī spēj izrādīt emocijas, iesaistīties sarunā, kā arī aprūpēt bērnus.

Vēl viens japāņu izgudrojums - robots "Honda Asimo", kas tika radīts vēl 2000. gadā, arī spēj palīdzēt mājas darbos, atpazīt žestus, komandas un sejas. Tāpēc varam droši apgalvot, ka vienkāršotie C-3PO analogi jau ir starp mums un ir gatavi nākt palīgā jebkurā brīdī.

Tiesa, lai gan roboti-palīgi jau sen ir pieejami praktiski jebkuram cilvēkam, taču kaujas droīdus gaidīt nāksies vēl ilgi, kas patiesībā, nav nemaz tik slikti.

Ceļu šajā virzienā sākusi "Google" piederošā amerikāņu kompānija "Boston Dynamics", kas pēc pasūtījuma radījusi DARPA robotus. Četrkājainās "BigDog", "CHEETAH" un "LittleDog" versijas atgādina samazināto gājēju AT-AT.

Ievērības cienīgāki ir divkājainie roboti, kas spēj pārvietoties arī pa apvidu. Antropomorfais robots "Atlas" var pārnēsāt uz rokām smagus priekšmetus vai arī rāpties vertikālos šķēršļos. Šobrīd visa šo robotu izstrāde tiek pielāgota militārām vajadzībām, transportējot kravas.

Tāpat aiz kalniem nav tas laiks, kad varēs izmantot protēzes, kas varētu izpildīt visas īstu ekstremitāšu funkcijas, kā arī just pieskārienus. DARPA izstrādā protēzi, kas tiek kontrolēta ar apziņas spēku. Ierīces prototips jau tagad ļauj izpildīt pietiekami precīzas darbības un kustināt roku, nemaz uz to neskatoties.

Protēze, kas ļauj sajust pieskārienus, cilvēkam tika uzstādīta 2015. gada rudenī. Turklāt bez protēzes vadības ar domu spēku, tagad pacients spēj apjaust objektus sev apkārt un sajust pieskārienus pie katra pirksta.

Galvenā tehnoloģija, bez kuras nebūtu ne galaktikas republiku, ne pirmās kosmiskās impērijas, ne tirgus federācijas, ir tā saucamais jonu dzinējs. Teorētiski jonu dzinējs ļauj šķērsot gaismas šķērsli, jo telpa pirms kosmosa kuģa saspiežas, bet aiz tā - izplešas, savukārt pats gaisa kuģis atrodas savdabīgā burbulī. Turklāt dzinējs neizmanto raķešu degvielu.

2014. gadā kļuva zināms, ka NASA testē jonu dzinēju, kas ļautu ceļot starp planētām. Tiesa, pēc kāda laika izrādījās, ka sociālie tīkli un plašsaziņas līdzekļi nepareizi interpretējuši caur aģentūras sienām "noplūdušo" informāciju. Patiesībā NASA veica mikroviļņu dzinēja izmēģinājumus vakuumā un fiksēja enerģijas izmešus. Analogus testus veic arī japāņu un ķīniešu zinātnieki.

Šāda dzinēja galvenais darbības princips ir elektromagnētisko viļņu fokusēšana koniskā sprauslā, kas ļauj radīt vilcējspēku. Potenciāli šī tehnoloģija spēj nogādāt gaisa kuģi līdz Mēnesim vien pāris stundās, savukārt uz Marsu - dažās dienās.

Šie pētījumi cilvēcei atklāj fantastiskas perspektīvas apgūt visu Saules sistēmu un gūt resursus no citām planētām.

Bez tam, 2015. gada novembrī "Amazon" radītāja Džefa Bezosa uzņēmums "Blue Origin" īstenoja veiksmīgu atkārtotās izmantošanas raķetes palaišanu un nosēdināšanu uz Zemes virsmas, kas varētu būtiski samazināt izmaksas sūtījumu nodošanai kosmosā un atklāj potenciālu iespēju būvēt vēl lielākus orbitālos kompleksus nekā Starptautiskā kosmosa stacija. Tas nozīmē, ka, iespējams, drīzumā mēs pieredzēsim kosmosa kreiserus un Nāves zvaigzni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!