Kā pirms Ziemassvētkiem droši iepirkties internetā  (1)

Izveidot šķietami īstu interneta veikalu, piedāvājot tajā kārdinošas Ziemassvētku dāvanas par neticami zemām cenām un ļoti ātru piegādi, ir vienkāršāk par vienkāršu. Patiesais šāda veikala mērķis gan ir cits – nozagt maksājumu kartes datus un citu informāciju brīdī, kad pircējs veic pirkumu. Tādēļ neuzticieties kuram katram "Google" meklētāja piedāvātajam veikalam un pārbaudiet, vai nav atrodama vēl kāda papildus informācija, lai pārliecinātos, ka tiešām šāds interneta veikals darbojas.

Piemēram, pirms iepirkties, jāpārbauda, vai interneta veikala e-pasta adreses un tālruņa numuri patiešām eksistē. Jāpārbauda arī, vai uzņēmums, kas uztur interneta veikalu un nodrošina preču tirdzniecību, tiešām eksistē un nav likvidēts, vai preču iegādes noteikumi ir skaidri saprotami.

Kā arī jāpārliecinās, vai veikals izmanto speciālu datu pārraides protokolu (SSL), lai maksājumi internetā būtu droši. To parasti norāda grafisks simbols adreses laukā un URL adrese sākas ar "https". Tāpat internetā iespējams pārbaudīt arī SSL sertifikāta derīgumu.

Vēl viens no veidiem, kā samazināt zaudējumu risku, ir izvēlēties vienu maksājumu karti, ko izmantot pirkumiem internetā, un šajā kartes kontā glabāt naudas līdzekļus tikai nelielā apmērā, jo šādā gadījumā nezaudēsiet vairāk par kartes kontā pieejamo atlikumu.

Kritiski izvērtējiet daiļrunīgās atsauksmes gan tirgotāju mājas lapās, gan dažādos citos portālos. Atcerieties, ka uzrakstīt izcilas atsauksmes pašiem par sevi, ātro piegādi un augstajiem kvalitātes standartiem ir ļoti viegli un ātri. Tai pašā laikā arī negatīvie komentāri var būt tik vien kā konkurentu roku darbs. Ar vēsu prātu novērtējiet visu lasīto un izsveriet, vai šādā saspringtā laikā nebūtu prātīgāk lieki neriskēt un uzticēties jau pārbaudītiem tirgotājiem.

Kafejnīca nav droša vieta, kur iepirkties internetā. Pieslēdzoties internetbankai vai ievadot maksājumu kartes numuru un citus datus, vienmēr izmantojiet drošu pieslēgumu. Par tādu uzskatāms ar paroli aizsargāts WiFi savienojums, kam var piekļūt ļoti ierobežots lietotāju skaits. Piemēram, WPA (WiFi Protected Access) standarta mājas pieslēgums, kura paroli zina tikai jūsu ģimene. Nekādā gadījumā neievadiet maksājumu kartes datus caur atvērtu WiFi savienojumu publiskās vietās! Pastāv liels risks, ka krāpnieki šos datus nozags, pirms tie būs aizceļojuši līdz interneta veikalam.

Joprojām viens no populārākajiem krāpšanas veidiem internetā ir "fišings", kad e-pastā it kā no bankas tiek saņemts lūgums atsūtīt bankas kartes datus vai citu tamlīdzīgu informāciju. Jāsaka, ka šī metode ir ļoti sena, bet tomēr darbojas, neskatoties uz banku paziņojumiem un brīdinājumiem. Atcerieties, ka neviena banka vai cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekad nelūgs šādu konfidenciālu informāciju sūtīt pa e-pastu vai nodot kādā citā nedrošā veidā. Esiet modri un uz šādiem pieprasījumiem neatbildiet!

Svētki ir laiks, kad saņemam e-pastos apsveikuma kartiņas. Diemžēl tajās var būt paslēpti dažādi interneta vīrusi, tādēļ patīkamu emociju vietā var nākties pārdzīvot par pavisam netīkamu dāvanu. Taču jāuzmanās ne tikai no apsveikuma kartiņām.

Uz e-pastiem pienāk vēstules arī no tik zināmiem zīmoliem kā "Amazon", "eBay" un "WalMart", kuras saņēmējs visdrīzāk atver bez jelkādām aizdomām, it sevišķi, ja ir reģistrējies šo tirgotāju interneta vietnēs. "Transact Pro" brīdina, ka bieži vien patiesais sūtītājs gan nav neviens cits kā krāpnieki, kas šādā veidā cenšas inficēt saņēmēja datoru, lai iegūtu informāciju vai pieprasītu naudu.

Tādēļ, saņemot e-pastā reklāmas vēstules, nesteidzieties tās uzreiz atvērt – dažreiz labāk, lai "karstākais piedāvājums" tomēr paliek neizlasīts. Turklāt, saņemot šādus sūtījumus, jūs vienmēr varat apmeklēt šo tirgotāju mājas lapas un paši sameklēt visu nepieciešamo informāciju.

Tai pašā laikā ikgadējā "Kaspersky" laboratorijas pētījuma rezultāti rāda, ka 31% interneta lietotāju ir gatavi ievadīt savus vai maksājuma kartes datus lapās, par kuru īstumu un drošumu nav pārliecināti.

Gluži vienkārši interneta lietotāji joprojām nespēj atpazīt potenciālos draudus, kad ar tiem saskaras, taču tas nav nekas neparasts – krāpnieku izmantotās metodes mainās, tehnika uzlabojas un, ja vien lietotājs jau iepriekš nav saskāries ar līdzīgu situāciju, dzirdējis, lasījis par to, ikdienas steigā un pat automātiski veicot dažādas darbības, ir viegli ko nepamanīt vai nepietiekami novērtēt riskus.

Turklāt piedāvājumi dažreiz ir tik vilinoši, ka drošības jautājumi tiek novirzīti otrā plānā. Tas nozīmē, ka vienmēr būs jāturpina strādāt divos virzienos – lietotāju izglītošanā un drošības sistēmu uzlabošanā.