Saprotami rakstīt par "CES-2016" izstādi ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāk. Jo biežāk parādās teholoģiskie risinājumi "parastajiem cilvēkiem", diemžēl "parastajiem cilvēkiem", kas dzīvo ASV vai Rietumeiropā, bet nekādā gadījumā "tehnoloģiski mirušajā" latvju zemē. Kāds labums no, piemēram, "Samsung" prezentētā "gudrā ledusskapja", kas palīdz noteikt produktu derīguma termiņus un jaunu iegādi, ja, nonākot pie mums, tas vienkārši nesapratīsies ar "mūsu" produktiem?
Pagājušajā gadā mēs nonācām līdz tam, ka daudzas lielas, Latvijā pārstāvētas kompānijas tā arī neuzsāka savu jaunāko produktu tirdzniecību šeit. Piemēram, tas pats "Samsung" nolēma nelaist apgrozībā viedtālruni ar irbuli "Galaxy Note 5", lai arī priekšteči bija pieejami. Serviss "Netflix", ienākot Latvijā, atnāca ar tādu filmu un seriālu bibliotēku, ka tas pat nav smieklīgi.
Un tie nav vienīgie pierādījumi tam, ka mēs dzīvojam digitālo tehnoloģiju attīstības trešajā pasaules valstī.
Lūk, vēl: mobilās apmaksas iespējas ASV kļuvušas par standartu, kā arī nonākušas Rietumeiropas lielākajās valstīs, bet absolūti nepazīstamas pie mums.
Digitālie asistenti "Apple Siri", "Microsoft Cortana" un "Google Now", kas pieejamas katrā no attiecīgo operētājsistēmu viedtālruņiem vai planšetdatoriem, Latvijā piedāvā labākajā gadījumā 10% no visām iespējām, kas pieejamas attīstītajās valstīs. Bēdīga situācija ir arī ar elektromobiļiem: mēs atpaliekam ne tikai no Rietumeiropas, bet arī no mūsu kaimiņiem igauņiem, kuru elektrouzlādes stacijas tiek skaitītas simtos.
Galvenā problēma ir tajā, ka jēdzieni "digitāls" vai "vieds" pamazām atsakās no pēdiņām - tās vienkārši vairs nelietos, jo viss "digitālais" un "viedais" kļūst par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu. Un jo tālāk, jo būtiskāk noteiks sadzīvi, līdz pat tam, ka atsevišķu servisu trūkums tiks uztverts par ļoti nopietnu sadzīvisku problēmu. "Ko nozīmē, pie jums nevar ar vienu pogas spiedienu uz ledusskapja pasūtīt mājās produktu grozu?! Pie mums ASV tāda funkcija parādījās vēl tālajā 2015. gadā!"
Tai paaudzei, kas vēl atceras PSRS un cīņu par izdzīvošanu skarbajos deviņdesmitajos, "digitālās mantiņas" var likties par greznību, bet mūsu bērni ir "uz tu" ar planšetdatoriem jau no piecu gadu vecuma, ar sociālajiem tīkliem no 13 un viedtālruņi tiem parādās ātrāk par pirmajām liecībām skolā. Bērni pieprasa tehnoloģijas, jo tās ir kļuvušas par ikdienu un pieprasīs arvien vairāk un vairāk.
Paceliet rokas tie, kuriem bērni uz Ziemassvētkiem lūguši dronu! Paldies, varat nolaist. Starp citu, uz nākamā gada svētkiem vai galējā gadījumā uz aiznākamā gada svētkiem viņi palūgs virtuālās realitātes brilles un ķiveres līdzīgi "Ocolus Rift", kuru tirdzniecība ASV sāksies jau šī gada pavasarī.
Ja šī katastrofālā situācija digitālajā nozarē Latvijā nemainīsies, tad "analogā" dzīves kvalitāte kurlajā provincē ar nosaukumu "Latvija" var kļūt par vienu no emigrācijas iemesliem. Varbūt pat par vienu no galvenajiem iemesliem.
Viss, kas nepieciešams mūsdienu straujajai, visnotaļ interesanto tehnoloģiju plūsmai, kas viennozīmīgi atvieglo sadzīvi, bet ir gandrīz bezjēdzīga mūsu valsts robežās - nopietns izrāviens, kas sadalīs dzīvi "pirms" un "pēc". Tagad, 2016. gada sākumā, šķiet, šādu izrāvienu var realizēt autonomās mašīnas - roboti, personalizēta medicīna ar augstajām tehnoloģijām, papildu realitāte vai 3D printeri.
Bet var arī nerealizēt. Palikt par mantiņām vai esošajām tehnoloģijām - paredzēt izrāvienus vai revolūcijas ir teju neiespējami, var vien censties tām gatavoties. Gatavoties "parasto lietotāju" līmenī - vairāk interesējoties par to, kas notiek tehnoloģiju pasaulē, un radot pieprasījumu mūsdienīgiem risinājumiem, tostarp valstiskā līmenī.
Atrunas par "nabadzību" un "grūto padomju pagātni" - tas nav attaisnojums. Kāpēc Igaunija uzbūvēja 350 uzlādes staijas, bet Latvija par to vēl tikai runā un "stimulē" elektromobiļu iegādi ar visnotaļ nožēlojamām izmaiņām Ceļu satiksmes noteikumos, kas atļauj to pārvietošanos sabiedriskā transporta joslās?
Digitālajā, XXI gadsimtā, jākustas un jāreaģē ātrāk! Pretējā gadījumā mūsu bērni nodokļus maksās citās valstīs, bet viņus pašus varēsim redzēt tikai "nākotnes telefonos", kas atainos trīsdimensionālas hologrammas - "telehologrāfos", kurus viņi mums atsūtīs uz Latviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
