63% interneta lietotāju ikdienā pakļauj savus personīgos datus drošības riskiem  (3)

Vispaviršākie pret interneta savienojumu drošību savās mobilajās ierīcēs ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, no kuriem neaizsargātus Wi-Fi tīklus lieto 87%.

Kopumā 44% interneta lietotāju vispār nav priekšstatu par to, kas nosaka publiskā Wi-Fi izmantošanas drošību. Līdz ar to nedrošos Wi-Fi tīklos tiek aktīvi sērfots internetā, tostarp izmantojot sociālos tīklus un lietotnes, kas ļaundariem var sniegt pieeju personīgai informācijai un parolēm.

Turklāt katrs piektais aptaujātais ar paroli neaizsargātā Wi-Fi tīklā veic arī norēķinus, piemēram, internetveikalos, tādējādi tiešā veidā pakļaujot riskam savas finanses. Jauniešu vidū šāda rīcība pat ir divkārt biežāka. Interesanti, ka neaizsargātu Wi-Fi tīklu lietošana biežāk raksturīga vīriešiem nekā sievietēm – attiecīgi 70% un 58% gadījumu.

Cert.lv vadītāja Baiba Kaškina norāda, ka personīgā informācija, izmantojot publiskos Wi-Fi, ir pakļauta virknei risku: "Jāatceras, ka bezmaksas Wi-Fi, kas daudzviet pieejams lielveikalos un kafejnīcās, ne vienmēr var būt uzskatāms par drošu. Lietotājs nevar zināt, kurš vēl tobrīd ir pieslēdzies tīklam un var mēģināt pārtvert datus, kas tiek sūtīti. Šādā veidā, "noklausoties" datu plūsmu, itin viegli iespējams pārtvert lietotāja paroles un citus datus."

Kā norāda Kaškina, pēdējā laikā ārvalstīs aktualizējas arī diskusijas par bezmaksas Wi-Fi plūsmas modificēšanu. Lietotāji, piekrītot savienojuma lietošanas noteikumiem, savās ierīcēs redz izmainītu interneta saturu, piemēram, ar papildu reklāmām. Šādi risinājumi var tikt izmantoti arī ļaunprātīgos nolūkos.

Arī Valsts policija (VP) uzsver, ka neaizsargātā Wi-Fi publiskā tīkla lietotājam ir jābūt uzmanīgam: "Šie tīkli nepieprasa autentifikāciju, tādēļ Wi-Fi publisko tīklu lietotāji var kļūt par noziedzības upuriem. Jāatceras, ka viens no ļaundaru mērķiem neaizsargātā Wi-Fi publiskā tīklā ir personu datu vākšana un analizēšana vai kaitīgu programmatūru izplatīšana. Ļaundari izmanto dažādas programmas, kas spēj nolasīt tīkla lietotāju datus, tādēļ būtiski saprast, ka veikt maksājumus publiskajā Wi-Fi tīklā ir īpaši bīstami, jo, iespējams, ka personiskie dati nokļūst ļaundara kontrolētā sistēmā. Tāpat publiskā Wi-Fi tīkla lietotājs nekad nevar būt pārliecināts par piekļuves punkta drošību, kā arī tā likumīgo īpašnieku. Šie punkti neuzglabā informāciju, tādēļ ļaundara noskaidrošana var būt apgrūtinoša," skaidro VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāvis Aleksandrs Bespalovs.

Situācijā, kad internetā apmaināmies ar nozīmīgiem personīgajiem datiem un veicam norēķinus, lietotājiem tomēr būtu jāorientējas vismaz galvenajos interneta savienojumu veidu drošības jautājumos.

Latvijas Mobilā Telefona Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš atzīmē, ka būtiskākā atšķirība ir tajā, cik daudz vērības pašam lietotājam jāvelta, izvēloties pieslēgumu: "Wi-Fi tīkla aizsardzība ir atkarīga no tīkla iestatījumiem un tā, cik publiska ir piekļuve tam. Savukārt, piemēram, mobilais internets jebkurā vietā nodrošina šifrētu datu pārraidi, ļaujot izvairīties no datu zādzības, būtiski ierobežojot datu zādzību un to ļaunprātīgas izmantošanas risku."

Aptauja veikta šī gada jūlijā un augustā sadarbībā ar mediju aģentūru "OMD Snapshots", aptaujājot 708 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

1. Atjauninājumi

Drošības stūrakmens ir regulāra programmatūras un operētājsistēmas atjaunināšana, kas jāveic, kad sistēma to pieprasa.

2. Drošības kods

Svarīgs aizsardzības veids, kas apgrūtina ļaunprātīgu lietotāju piekļuvi ierīcē esošajai informācijai, ir drošības kods ierīces ekrānam. Tā ir iespēja atbloķēt ekrānu ar skaitļu kombinācijas palīdzību. Lai gan daudzas ierīces piedāvā aizsargāt tajā esošo informāciju ar speciāla zīmējuma palīdzību, no drošības viedokļa labāk izvēlēties skaitļu kodu. Zīmējuma ievades kustības ir viegli noskatīties, turklāt, veidojot zīmējumu uz ekrāna, tiek atstāti pieskāriena nospiedumi, kas gadījumos, ja zīmējums ir vienkāršs, pat svešiniekam ļauj viegli atbloķēt ierīces ekrānu.

3. Antivīruss

Ieteicams uzstādīt antivīrusa programmatūru, kas pārbaudīs ierīcē ienākošos datus un programmas. Tā novērš lielāko daļu apdraudējumu, ievērojami samazinot iespēju, ka mobilajā ierīcē nonāks ļaundabīga programmatūra.

4. Bloķēt nozagtu vai nozaudētu tālruni

Gadījumā, ja ierīce tiek pazaudēta vai nozagta, nepieciešams operatīvi bloķēt SIM karti un ierīci, lai trešās personas nevarētu piekļūt ierīcē uzglabātajai informācijai. To var izdarīt, piezvanot savam mobilo sakaru operatoram un informējot, ka vēlaties telefonu nobloķēt. Tāpat lietotājam jābloķē savi bankas konti gadījumā, ja pazudusī ierīce ir saturējusi bankas pieejas datus, kā arī jāmaina pieejas dati sociālajiem tīkliem, e-pastam, ziņapmaiņas lietotnēm.

5. Drošāk lietot uzticamu internetu

Lai izvairītos no riskiem, kas apdraud ierīcē esošo personīgo informāciju, lieto drošu un uzticamu interneta savienojumu, izvēloties savām vajadzībām atbilstošu interneta veidu. Piemēram, mobilā interneta aizsardzību neietekmē tīkla iestatījumi, jo tas automātiski nodrošina šifrētu datu pārraidi, kas būtiski uzlabo datu drošību un samazina riskus.

6. Pārbaudītu lietotņu izmantošana

Svarīgs drošības aspekts mobilajā ierīcē ir drošu programmatūru izmantošana un to iegāde no uzticamiem avotiem. Lielākie lietotņu veikali, kam rūp savu klientu drošība, vairumā gadījumu paši pārbauda programmas, kuras tiek iesniegtas izplatīšanai. Savukārt, ja iegādes avots ir neskaidras izcelsmes vai arī tiek izmantota nelegāla programmatūra, šādā gadījumā var rasties risks ciest no ļaunatūras, kas var izsekot un pārtvert lietotāja datus.

7. Drošas paroles

Ļoti svarīgi, lai visiem internetā izmantotajiem pakalpojumiem būtu uzstādītas drošas paroles. Tām jābūt vismaz ar 8 un vairāk simboliem, turklāt dažādām. Lai novērstu situāciju, kad visas paroles ir vienādas vai arī īsas un viegli uzminamas, var izmantot speciālas paroļu pārvaldības lietotnes, kas piedāvā paroles saglabā šifrētā failā un ļauj ērti izmantot dažādiem pakalpojumiem. Jāņem vērā, ka arī paroļu pārvaldības programmai nepieciešama sava parole un tai jābūt drošai.