Neīstajā vietā, neīstajā laikā. Vai 'Imantas hakeris' izdarījis to, par ko ASV atzinies  (54)

Un nav jau tā, ka žurnālisti nav jautājuši. Deniss vienkārši izvairās no tiešas atbildes uz šo jautājumu. Viņš droši stāsta par ikdienu un vidusskolas diploma iegūšanu ASV cietumā, bet tas arī viss.

Saruna ar "Delfi" nekļuva par izņēmumu, tāpēc nolēmām, izmantojot tās informācijas kripatiņas, ko piedāvā Čalovskis, viņa advokāts un mediji, paši mēģināt noskaidrot atbildi. Galu galā – tas ir svarīgi.

Visa sāls slēpjas tajā, ka "Gozi" vīruss, kura radīšanā apsūdzēts Čalovskis, ierindojas to vīrusu sarakstā, kas nesuši vislielākos zaudējumus. Brīdī, kad tiesas priekšā stājas tāda vīrusa izgudrotājs, ziņa par viņa vārdu un uzvārdu ātri vien pārlido nacionālās robežas un parādās visos pasaules medjos. Nav grūti iedomāties, kāda loma šajā bijusi Denisam Čalovskim.

Pēc ASV prokuratūras versijas (diemžēl dokumenti pieejami vien no 2013. gada), ar "Gozi" vīrusu inficēti aptuveni miljons datoru, no kuriem 40 tūkstoši - ASV (tajā skaitā arī vairāki simti NASA datoru). Kopējie zaudējumi tiek lēsti vairāk nekā 50 miljonu ASV dolāru apmērā.

Šis vīruss, iemitinotieties lietotāja datorā, pārtvēra "saziņu" ar interneta bankām un citām finanšu struktūrām, dublēja formas mājaslapās un ievadīto konfidenciālo informāciju, piemēram, bankas karšu CVV kodus, apdrošināšanas numurus, piesavinājās šo informāciju un nosūtīja hakeriem - garnadžiem. Neiedziļināsimies detaļās, bet aiz "Gozi" stāvēja noziedzīgs grupējums - vīruss tika "izīrēts" un pielāgots katra "lietotāja" vajadzībām.

Neraugoties uz to, ka "Gozi" skāris salīdzinoši mazu amerikāņu datoru skaitu, galvenā loma izmeklēšanā ir tieši ASV. Šīs valsts tiesībsargi un speciālie dienesti vēlējās atrast trīs ar "Gozi" saistītās personas - bez Čalovska vēl Ņikitu Kuzminu (pilsonība nav norādīta) kā vīrusa autoru un Rumānijas pilsoni Mihailu Paunesku - viņu kā vīrusa tīkla infrastruktūras radītāju.

ASV specdienesti šajā lietā bija iesaistīti tik tālu, ka, pēc Čalovska portālam "Delfi" teiktā, 2012. gadā viņa aizturēšanā piedalījās pat divi ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) aģenti. Tieši viņiem bija galvenā loma kratīšanā.

Čavlovski ASV izdeva Valda Dombrovska ( V) vadītā valdība uzreiz pēc tam, kad Augstākā tiesa pieņēma attiecīgu lēmumu. Advokātu komandas darbs (dažādos posmos Čalovska lietā strādāja vairāk nekā pieci aizstāvji) nedeva vēlamo rezultātu. Visdrīzāk šajā jautājumā galvenais bija politiskais, nevis juridiskais aspekts.

2013. gadā ASV varasiestādes apsūdzēja Čalovski kā "inžekta" autoru - tā ir vīrusa daļa, kas aizvieto oriģinālo mājaslapu ar viltoto, jauno formu. Šajā formā (skat. ekrānuzņēmumu zemāk) lietotājam tiek piedāvāta iespēja ievadīt veselu lērumu konfidenciālās informācijas. Pēc ASV prokuratūras versijas, tieši Čalovska paveiktais šī vīrusa pilnveidē devis "tādu efektivitāti "Gozi" vīrusam".

Sarunā ar "Delfi" Čalovskis stāsta, ka līdz 2012. gadam viņš nodarbojies ar datoru remontu, kā arī web-lapu izstrādi. Viņš pat bijis neliela interneta veikala īpašnieks. Čalovskim ir augstākā izglītība IT un loģistikas jomā.

Jau sākotnēji tika ziņots, ka Čalovskim par darbu it kā tikuši piedāvāti 1000 ASV dolāru. Visbeidzot, viņam piederējis dators un bijusi iespēja piekļūt internetam. Bet, kā ir ar pierādījumiem? Līdz pat šai nedēļai mēs ļoti maz zinājām par lietas tehnisko pusi. Tagad zinām vairāk.

Vispirms gan jāpiezīmē, ka nav zināms, par ko īsti Čalovskis atzinās - visas šīs lietas detaļas ir konfidenciālas, turklāt pats Deniss atteicies komentēt jebko, kas saistīts ar viņa atzīšanos ASV. Lai arī viņš nenoliedz faktu, ka ir oficiāli atzinis sevi par vainīgu. Bet kādos nodarījumos viņš īsti atzinies?

Piespriesto sodu Čalovskis izcieta vēl izmeklēšanas laikā, tāpēc viņu teju uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas palaida mājās. Tagad Čalovskis ir pilnvērtīgs Latvijas sabiedrības loceklis.

Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš intervijā "MIX TV" sacīja, ka sākotnēji Denisu "apvainoja vīrusa radīšanā, bet pēcāk nonāca pie slēdziena, ka šī apsūdzība ir aplama", "tad ASV vairs netika runāts par to, vai Čalovskis ir radījis kaut ko". Advokāts arī sacīja, ka Čalovskis vienkārši nedrīkst runāt par savu atzīšanos, jo vairāk tāpēc, ka lieta vēl nav slēgta un materiāli par citām aizdomās turētajām personām joprojām ir aktuāli.

"Jums ir jāsaprot, ka viņa dalība lietā un atzīšanās ir absolūti niecīga," norādīja advokāts. Tam apliecinājums ir arī piespriestais sods - vien 21 mēnesis ieslodzījumā, lai gan draudēja 67 gadu cietumsods, turklāt arī tiesas piedzīto soda naudu veidoja tikai tiesas izmaksas ASV -1100 ASV dolāri. "Viņš nebija iejaukts tajā, par ko tika apvainots," pārliecību pauda advokāts.

No Čalovska advokāta sacītā var spriest, ka aizstāvībai situāciju ASV ļoti atviegloja Latvijas tiesībsargu paviršais darbs. ASV uz Latviju atsūtīja trīs IP adreses, no kurām hakeris "Miami" (kas it kā bijis Čalovskis) sazinājies ar saviem pasūtītājiem. Viena no tām bija automazgātavai (Čalovskim 2012. gadā bija savs auto), otra - kafejnīcai, bet trešā - Čalovska dzīvoklim. Līdz ar to Čalovskis, pateicoties savam IT darbības fonam, bija pietiekami "ērts" aizdomās turamais.

Tiesa, jau izmeklēšanas gaitā ASV atklājās, ka Čalovska dzīvokļa bezvadu tīkls bija atvērts (bez paroles). Tāpat noskaidrojās, ka šim tīklam vairāk nekā 40 gadījumos bija pieslēgušās dažādas neidentificētas ierīces. Tas nozīmē, ka tīri teorētiski, viņa WI-FI rūterim varēja pieslēgties jebkurš, kuram nebija slinkums, un darīt visu, ko "nelegālis" vēlējās, bet par to tika apsūdzēts Čalovskis. Arī no tehniskās puses - te nav nekādas fantastikas.

No advokāta teiktā var secināt, ka Denisam Čalovskim ASV bija divas izvēles - vai nu gaidīt cietumā līdz brīdim, kamēr tiks noskaidrots, kas tās bija par 40 ierīcēm, kas izmantoja viņa tīklu, vai arī atzīt savu vainu pēc prokuratūras nosacījumiem.

Uz "Delfi" jautājumu, vai Deniss Čalovskis ir izdarījis to, par ko atzinies ASV, vai atzinies, lai ātrāk atgieztos mājās, viņš atbildēja tā: "Iedomājieties, ka jūs atrodaties ASV tiesā un jūsu lieta skan apmēram tā - "tāds un tāds pret Amerikas Savienotajām Valstīm". Pret Ameriku ar visu iespaidīgo juridisko sistēmu, finanšu mehānismiem, visu politisko varu, jūras kājniekiem, kodolieročiem, FIB aģentiem un specdienestiem... Viss tas pret vienu cilvēku".

Jautāts, vai domā iesniegt apelācijas sūdzību un apstrīdēt apsūdzību, Čalovska advokāts atbildēja noliedzoši. "Ir kļūdas no abām pusēm, turklāt jebkurš tiesas process ir laika, naudas un nervu tērēšana," norādīja Vārpiņš.

Tīri tehniski - vai Deniss Čalovskis varēja izdarīt to, par ko 2013. gadā ASV viņam izvirzīja apsūdzību? Varēja. Varēja gluži tāpat kā simtiem citu Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir datori un attiecīgs zināšanu krājums. Lai izveidotu "inžektu", nav nepieciešamas pamatīgas programmēšanas zināšanas (kuru Denisam, pēc viņa vārdiem, arī nav), savukārt web-lapu izveide lielākā vai mazākā mērā bija saistīta ar Čalovska darbu.

Bet, ja reiz Čalovskis patiešām izrādītos hakeris Miami un "Gozi" autors, ideja par atvērta tīkla atstāšanu ir absolūti ģeniāla, jo spējusi nodrošināt perfektu alibi.

Protams, kādam tas viss var šķist pārspīlēti, jo mēs taču pat nezinām, kas ir tas, par ko viņš atzinies! Bet tāda ir dzīve: ja jūs pasaulei neizstāstāt savu notikuma versiju, pasaule neizbēgami jūsu vietā izsaka pieņēmumus un apgalvojumus. Kā jau minēts iepriekš, šāda mēroga lieta ir pārāk saasināta, lai varētu salikt visus punktus uz "i".

Uz "Delfi" jautājumu, vai Deniss varētu sniegt padomu jauniem cilvēkiem, kuri aizraujas ar IT, viņš atbildēja tā: "Aizsargāt savus pieslēgumus, datus, kā arī sekot tam, ar ko jūs kontaktējaties internetā".

Ja viņš pats būtu sekojis šādam padomam jau 2012. gadā, tad nekas tāds tā arī nebūtu noticis. Protams, ja vien Čalovskis nav tas, par ko viņu uzskata ASV tiesībsargi.