Novecojušas un aizstātas: astoņas profesijas Latvijā, kuras iznīcinājis internets  (23)

Ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iegūto informāciju, 2013. gadā ārzemju ceļojumos latvieši devušies 1,4 miljonus reižu, bet biznesa komandējumos - 371 tūkstoti reižu. Tajā pašā laikā Latvijas tūrisma kompānijas apkalpojušas vien 420 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Pārējie tikuši galā saviem spēkiem, un lai arī CSP nesaka kā - atbilde ir acīmredzama. Šodien iegādāties biļetes lidmašīnai, rezervēt viesnīcu vai noīrēt auto internetā nav nekāda problēma.

ASV un Rietumeiropā kabeļtelevīziju pamazām nogalina interneta servisi. Lai gan Latvijā "kabelis" pagaidām vēl jūtas diezgan ērti. Iemesli tam ir divi. Pirmkārt, pirātisma attīstība. Otrkārt, pat bagātais "Netflix" vēl nespēj tikt galā ar autortiesību problēmu un piedāvāt vērtīgāko alternatīvu.

Šie upuri ir acīmredzamākie. Vajadzība pēc "papīra" atkritusi līdz ar spējas "iegūglet" parādīšanos. Tiesa, "Wikipedia" publikācijas latviešu valodā piedāvā vēl samērā maz, ja salīdzina ar krājumu krievu vai angļu valodā.

Savukārt tas, kas attiecas uz bibliotēkām, to skaits Latvijā gadu no gada samazinās. Kā liecina CSP dati, trīs pēdējo gadu laikā to skaits samazinājies par 10 (no 1759-1749).

Nedrīkst aizmirst par lauku bibliotēkām, kurās jau labu laiku apmeklētāji ir manāmi lielākoties, lai izmantotu lasītavās pieejamos datorus. To netieši pierāda fakts, ka bibliotēku apmeklētāju skaits tikai pieaug - no 941 tūkstoša cilvēku 2012. gadā līdz 1210 tūkstošiem 2014. gadā, bet grāmatu un citas lasāmvielas izsniegšana samazinās - no 27,2 miljoniem līdz 22,9 miljoniem.

Vecie, labie "parastie" telefoni kļuvuši par biroju un konservatīvi noskaņoto lietotāju palīgrīkiem. Kā liecina "BuddeComm" statistika, fiksēto telefonsakaru lietotāju līmenis valstī bija 24%, bet mobilo sakaru - 124%.

Šķietami korektāk teikt, ka sākotnēji tā saucamie video saloni izkonkurēja kinoteātrus, bet pēcāk internets "izrēķinājās" ar uzvarētājiem. Diemžēl statistikas par video salonu klientu skaitu nav, ja vien nenostrādātu tas fakts, ka video saloni vispār kā tādi vairs nepastāv.

Tikai lielākie sliņķi nerunā par to, kā internets pamazām nogalina drukāto presi. Savukārt "Techlife" jums piedāvā uzskatāmu infografiku.

Statistiski, protams, to apstiprināt nav iespējams, tāpēc attiecīgās produkcijas patērētāji var mēģināt atcerēties, kad pēdējo reizi tika iegādāts kāds vietējais šāda veida izdevums. Turklāt mēs nerunājam par vienkāršiem vīriešu žurnāliem kā, piemēram, "Playboy", bet gan pornogrāfiska satura žurnāliem. Internets nogalina porno industriju visā pasaulē - Latvija nav nekāds izņēmums.

Latvijā joprojām pārdod plates, kasetes un CD diskus, bet no segmenta "uz katra stūra", "katrā lielveikalā" tie krasi pārgājuši retos melomānu veikaliņos. Muzikālie servisi un īpaši viegli pieejamā pirātiskā mūzika internetā tiem nav atstājusi variantus.

P.S. Kā jūsu profesionālā darbība cietusi interneta ietekmē? Vai nācies to mainīt? Uzrakstiet komentāros!