Pētijumā izmantoti 29 gadu laikā Austrālijā veikti statistiski novērojumi, kas norāda, cik cilvēkiem šajā laika posmā diagnosticēts smadzeņu audzējs. Atbilstoši Austrālijas likumiem katram ārstam, kas diagnosticē audzēju pacientam, nepieciešams viņu ierakstīt kopīgajā datu bāzē, tāpēc Sidnejas universitātes pētniekiem bija unikāla pieeja datiem.
Skaitļi neapstiprina
No 1982. līdz 2012. gadam Austrālijā smadzeņu audzējs atklāts 19 858 vīriešiem un 14 222 sievietēm.
Kā liecina vietējo mobilo operatoru statistika, mobilo telefonu lietotāju skaits Austrālijā pēdējo 29 gadu laikā izaudzis no 9 līdz 90%.
Tik straujš mobilo sakaru lietotāju skaita pieaugums būtu ietekmējis arī no audzēja sirgstošo skaitu, bet zinātnieki nav novērojuši neko tamlīdzīgu. Pēc viņu vārdiem smadzeņu audzēju diagnosticēšana pieaugusi gados vecākiem cilvēkiem (no 70 gadiem un vecāki), bet tas ir nenozīmīgi un visdrīzāk skaidrojams ar to, ka medicīna ir attīstījusies un iemācījusies uzmanīgāk diagnosticēt šo slimību - vecākiem cilvēkiem audzēja simptomus visbiežāk jauc ar citām, specifiskām viņu vecumam raksturīgākām slimībām.
Zinātnieki modelējuši divas prognozes. Atbildoši pirmajam modelim, ja mobilo telefonu starojums tik tiešām izraisītu smadzeņu audzēju, 2012. gadā ar šo slimību būtu sasirguši 1866 cilvēki.
Otrā hipotēze ir nedaudz sarežģītāka: pieņemsim, ka risks saslimt ar šo slimību palielinās tikai tiem, kas mobilos telefonus izmanto bieži un ilgi. Tādi, kā norāda mobilie operatori, ir ap 19 %. Ņemot vērā šos skaitļus, zinātnieki aprēķinājuši, ka, ja tas tā ir, 2012. gadā šo slimību diagnosticētu 2038 gadījumos. Tiesa, 2012. gadā saslima vien 1435 cilvēki, kas neatbilst ne pirmajam, ne otrajam modelim.
Mīts: mobilo telefonu starojums izraisa vēzi pamazām
Publikācijā žurnālā "Cancer Epidemology" un skaidrojumā "The Conversation" pētnieki kliedē mītu par to, ka telefonu radītais starojums audzēju izraisa nevis uzreiz, bet gan pamazām. Vairāki skeptiķi salīdzina mobilo telefonu radīto starojumu ar radiāciju - redz', apstaros mūs šodien, bet slimosim pēc gadiem divdesmit.
Tiesa, zinātnieki, ņemot vērā upuru statistikas rādījumus pēc Hirosimas un Nagasaki traģēdijas, norāda, ka cilvēkiem diagnosticēts audzējs dažādos viņu dzīves posmos. Tas nozīmē, ka nevar viennozīmīgi norādīt, ka visi saslimuši vienlaicīgi vai gluži otrādi - sekas parādīsies pēc gadu desmitiem.
Mīts: mēs pagaidām vienkārši maz zinām
Lai arī mobilie telefoni izdala elektromagnētisku enerģiju, kas tiek uzskatīta par elektromagnētiskās radiācijas formu, tā "nav tā" radiācija.
Elektromagnētiskā radiācija tiek iedalīta jonizējošā (kosmiskais starojums, radons, rentgens) un nejonizējošā (sakaru ierīces, sākot ar Wi-Fi līdz mobilajiem telefoniem un radiolokatoriem). Savukārt elektromagnētiskās radiāciju nosaka ar frekvenci. Jo tā ir augstāka, jo vairāk enerģijas. Jonizējošajai tā ir salīdzinoši augsta, bet nejonizējošajai attiecīgi zema.
Jonizējošā radiācija ar savu augsto enerģiju var ietekmēt cilvēka DNS - tā ir pietiekami stipra, lai "izsistu" elektronus no molekulu atomiem, neatgriežami izmainot šūnas, kas var kļūt par audzēja veidošanās iemeslu.
Nejonizējošā radiācija, kuru rada arī mobilie telefoni, nav pietiekami stipra, lai ietekmētu šūnas. Tā "uzsilda" elektronus, bet nespēj pietiekami ietekmēt atomus un molekulas, lai izraisītu šūnu neatgriežamus bojājumus.
Pētnieki jau sen zināja šo radiāciju ietekmju atšķirības teorētiski, bet tagad, papildinot teoriju ar 29 gadu laikā iegūtiem statistiskiem datiem, varam mierīgi uzelpot un nebaidīties no saviem mobilajiem telefoniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
