Latvijā reiz tiks radīta miljardiem eiro vērta kompānija, kas pavērs durvis jauno tehnoloģiju nozares attīstībai, sarunā ar "Delfi" pārliecināts ir bijušais "Skype" vadītājs Stens Tamkivi, kurš Igaunijas kompānijā nostrādāja astoņus gadus, bet nu vada pats savu uzņēmumu "Teleport", kas palīdz izvēlēties piemērotāko vietu dzīvošanai dažādās pasaulēs pilsētās.
Sarunā ar "Delfi" Tamkivi cerīgi vērtē Baltijas startapu vides attīstību un atklāj to, kas bija grūtākais, strādājot "Skype", kā arī atceras laiku, kad deva padomus valsts prezidentam Tomasam Hendrikam-Ilvesam.
Viņš pauž dzelžainu pārliecību, ka tehnoloģiju nozares joks, ka startaps ir kompānija, ko ik viens vēlas pēc iespējas ātrāk pārdot, ir mīts un ka veiksmīgākie industrijas cilvēki strādā ar misijas apziņu padarīt pasauli par labāku vietu.
"Veiksmīgākie startapu cilvēki, ko pazīstu, strādā ar misijas apziņu un vēlmi ne tikai nopelnīt, bet arī padarīt pasauli par labāku vietu, kur dzīvot. Arī es neattīstu "Teleport", lai to pārdotu, bet tāpēc, ka ticu, ka cilvēku globālā mobilitāte tikai palielināsies, augs nozīmība tam, cik ātri varam atrast sev piemērotas dzīvesvietas. Ja startaps ātri iziet pārdošanā, tas parasti nozīmē tikai divas lietas," skaidro Tamkivi.
"Pirmkārt, uzņēmējs nav spējis atrast finansējumu, lai turpinātu augt, otrkārt, tas apzinās, ka cena, kuru var iegūt šodien, rīt vairs nebūs iespējama. Diezgan daudz cilvēku pēc tam, kad pārdevuši startapus, kļūst nožēlojami – jā, sākumā ir iespēja tikt pie jahtām, mašīnām un dārgām ballītēm, bet vienā brīdī viņi saprot, ka turpina dzīvot bez savas misijas apziņas, tā ir atkal jāizdomā no jauna, un tas konkrētais brīdis ir nožēlojams," stāsta uzņēmējs.
Atbildot uz jautājumu par šobrīd veiksmīgākajiem startapiem Baltijā, viņš runā par igauņu "Transferwise", "Pipedrive" un lietuviešu "Vinted", bet nevienu jauno uzņēmumu no Latvijas nenosauc, taču norāda, ka, lai gan šobrīd Baltijā Igaunija izvirzījusies priekšgalā, Lietuva un Latvija, apvienojot spēkus, igauņu pozīcijām tuvojoties strauji.
"Esmu pārliecināts, ka arī Latvija radīs savas miljardiem vērtās kompānijas, pēc tam Latvijas piemēram sekos Lietuva, bet pēc tam vēl straujāk augs viss reģions. Tas pats notika Somijā ar "Nokia" un Zviedrijā ar "Ericsson", ir nepieciešams pirmais lielais uzņēmums, pēc tam attīstās visa nozare."
"Pirms desmit gadiem cilvēki smējās un teica, ka "Skype" Igaunijā bija negadījums, pirms pieciem gadiem jau sāka raukt uzacis un pētīt uzmanīgāk, bet tagad tic tehnoloģiju produktiem, kas tiek ražoti mūsu valstī," stāsta uzņēmējs, piebilzdams, ka liels nopelns vairāku Igaunijas startapu veiksmes stāstu radīšanā ir Igaunijas prezidentam.
"Runājot par Igaunijas prezidentu, labākā lieta ir tā, ka viņš ir viens no retajiem pasaules valstu līderiem, kuriem, sniedzot padomus, nav jāskaidro, kā strādā tehnoloģijas. Viņš to saprot, viņš sāka programmēt 13 gadu vecumā. Es, strādājot par padomnieku, drīzāk biju kā sparinga partneris – kad viņš atklāja kādu jaunumu, viņš vienkārši vēlējās par to ar kādu parunāt," atceras Tamkivi.
"Viņš ir ieinteresēts startapu vidē – daudzās valstīs valdības tai pievēršas tikai tad, kad kāds no uzņēmējiem piesaista naudu, Ilvess ir citādāks. Viņš savās ārzemju vizītēs citu valstu līderiem stāsta par maziem startapiem Igaunijā, par to idejām, viņš tām tic."
Atceroties laiku, kas pavadīts "Skype", Tamkivi piebilst, ka "Skype" mafija, kā viņi paši sevi dēvē, aizvien uztur ciešus kontaktus, tiekas Londonā un citās rietumu pilsētās, tāpat tā aktīvi investējot Igaunijas jaunajos uzņēmumos. "Skype" pārdošanu uzņēmējs nenožēlo, bet, runājot par lielākajiem izaicinājumiem, piemin "Skype" viedtālruņu platformu.
"Lūkojoties atpakaļ, skaidrs, ka "Skype" nogulēja laiku, kad vajadzēja ieguldīt mobilo ierīču jomā. Bet, es gribu precizēt, mēs nebijām vienkārši stulbi un neignorējām mobilos telefonus. Jāsaprot, ka tās lietas, kas 2003. gadā padarīja "Skype" par veiksmīgu produktu, nebija tik vienkārši un ātri pārnest uz viedtālruņiem," stāsta bijušais kompānijas vadītājs.
"Izveidot kodu, kas spētu tehniski labi darboties, bija ārkārtīgi sarežģīti. 2007. gadā, kad iznāca pirmais "iPhone", mēs bijām tam gatavi, taču uz tā rēķina bija krietni ilgāks ieslēgšanās laiks, parādījās koda kļūmes – tiem uzņēmējiem, kas sāka uzreiz ar produktu mobilajām ierīcēm, ar šādu problēmu nebija jāsaskaras. Daudz vieglāks ceļš būtu bijis, ja kompānija būtu attīstījusi jaunu produktu, nevis mēģinājusi pārnest esošo uz telefoniem," pieļauj Tamkivi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
