'Uber' uz Latviju dodas nesteidzīgi; uzsāk pārrunas ar politiķiem  (75)

Ziņots, ka Latvija ir palikusi pēdējā no Baltijas valstīm, kur pasaulē lielākā kopbraukšanas kompānija nepiedāvā savus pakalpojumus.

Igaunijā un Lietuvā "Uber" strādā jau aptuveni gadu – abās valstīs, kā to apgalvo kompānijas pārstāvji, esot simtiem autovadītāju, kas uzņēmuma servisu izvēlas kā pamatdarbu vai brīvajā laikā vienkārši piepelnās.

Uzņēmuma birojā Tallinā strādā trīs darbinieki, bet Lietuvā 20. Līdz gada beigām Viļņā plānots atrast vēl 20 speciālistus, kas lielākoties darbošoties IT jomā. Latvijā neviens oficiāls "Uber" pārstāvis pagaidām nestrādā.

Meklē dzirdīgas ausis

"Mēs viennozīmīgi vēlamies uzsākt šeit savu biznesu. Katru nedēļu Latvijā simtiem cilvēku lejupielādē "Uber" aplikāciju, pat ja kompānija šeit vēl nemaz nestrādā," sarunā ar portālu "Delfi" stāsta "Uber" Baltijas valstu nodaļas vadītājs Enns Metsars.

"Šobrīd varu teikt, ka pēdējo mēnešu laikā kompānija strādā, lai tiktos ar pēc iespējas vairāk politiķiem, domes un ministrijas pārstāvjiem un vēlas saprast, kāda politiskā līmenī ir attieksme pret uzņēmuma ienākšanu Latvijā. Meklējam legālos risinājumus, kā startēt Rīgā. Diemžēl, šobrīd ir ļoti grūti atbildēt, kad tas varētu notikt," sacīja Metsars.

Pēc sarunām ar politiķiem Metsars domā, ka "Uber" Latvijā ir gaidīts viesis.

Šķēršļus sola nelikt

Kompānijas pārstāvji tikušies ar Saeimas Tautsaimniecības un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāju Romānu Naudiņu (NA), kurš portālam "Delfi" apliecina, ka kompānijas ienākšanai Latvijas tirgū šķēršļi netikšot likti.

"Nav tā, ka mēs būtu noraidoši vai kāds sarkans krusts būtu novilkts pār "Uber" ienākšanu Latvijā," saka Naudiņš.

"Tā ir tāda inovatīva ideja, bet svarīgi, lai tā inovācija ietu roku rokā ar nodokļu nomaksu, lai tas bizness būtu legāls. Valstij ir svarīgi, lai jauns biznesa modelis netraucētu tautsaimniecībai, un, lai maksātu nodokļus. Jo lielāka konkurence, jo pozitīvāk," saka Naudiņš, piebilstot, ka Saeimas komisijā pagaidām kopbraukšanas iniciatīvas Latvijā nav apspriestas.

"Vispirms šis jautājums jāskata ministrijai, tad vēlāk, kad ministrijas ierēdņi būs sagatavojuši juridiskos argumentus, tālāk varēs par to domāt komisijā," norāda Naudiņš.

Bažas par nodokļu nomaksu

Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) sarunā ar portālu "Delfi" apliecina, ka "Uber" ienākšanai vietējā tirgū šķēršļi netiks likti. Viņš gan piebilst, ka pats uzņēmums pagaidām nav drošs, ka varētu sekmīgi veidot savu biznesu Latvijā.

"Kādu laiku atpakaļ man bija tikšanās ar "Uber" pārstāvjiem. Mums bija divas lietas, par ko diskutējām. Viens ir tas, ka tādu taksometru cenu līmeni, kāds izveidojies Latvijā, izkonkurēt ir praktiski neiespējami, jo iedomāties zemāku cenu līmeni, ņemot vērā, ka lielākā daļa nemaksā nodokļus, ir gūti. "Uber" atzina, ka nebūs viegli te kaut ko piedāvāt," sacīja ministrs.

"Otrs jautājums ir tas, ka vienīgie iebildumi, kas varētu būt ekonomikas ministrijai, ir, ka viņi neuzņēmās garantijas par to, ka pakalpojumu sniedzēji tomēr nomaksā nodokļus, un Latvijā tas ir diezgan sensitīvs jautājums. Tas ir viss par ko šobrīd esam diskutējuši," portālam "Delfi" skaidro ministrs.

Viņš norāda, ka ASV kompānija pagaidām nav pieprasījusi nekādu atbalstu vai risinājumus likumdošanas jomā. "Tas tagad ir atkarīgs no pašas kompānijas, nav būtisku traucējumu ienākšanai tirgū," skaidro Ašeradens.

Tikmēr Metsars ir pārliecināts, ka Latvijas taksometru pakalpojumu zemais cenu līmenis "Uber" no Rīgas neaizbaidīs.

"Jā, cenas ir ļoti zemas. "Uber" nav tikai par zemām cenām, bet ļoti lielā mērā par ērtumu lietotājiem – ir jāpiespiež podziņa telefonā un dažu minūšu laikā mašīna ir klāt. Tallinā vidējais gaidīšanas laiks uz mašīnu ir zem četrām minūtēm, Lietuvā zem piecām minūtēm," norāda "Uber" pārstāvis Baltijā.

""Uber" iestājas arī par augstu drošību – norēķins notiek ar aplikācijas palīdzību, nav jānēsā līdzi skaidra nauda, vai jāveic papildus darbības ar maksājumu kartēm. Pasūtot mašīnu, redzams mašīnas reģistrācijas numurs, redzams šofera vārds un fotogrāfija. Uzņēmums nodrošina šoferu dosjē pārbaudi, viņiem nevar būt iepriekšējā kriminālā sodāmība, mašīnas nevar būt vecākas par 10 gadiem," iemeslus, kāpēc cilvēki varētu aktīvi izmantot "Uber" pakalpojumus, skaidro Metsars.

Nozares pārstāvji noraizējušies

Arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Silionova sarunā ar "Delfi" pauž atbalstu "Uber" ienākšanai, taču vienlaikus piebilst, ka tas var notikt tikai tad, ja valstī tiek sakārtots nozares normatīvais regulējums.

""Uber" ir progresīvi un apsveicami, bet būtu labi, ja šoreiz, kaut ko šajā valstī ieviešot, varētu to izdarīt uz likumīgiem pamatiem, un taksometru vadītājiem nebūtu visu laiku jādomā, kā izlīst caur adatas aci, lai spētu izdzīvot," saka Silionova.

"Taksometru vadītāji nav zagļi, viņi ir ieinteresēti strādāt godīgi un maksāt nodokļus, bet šobrīd šis bizness ir spiests dzīvot tā, ka visu laiku ir kaut kā jāpiespiežas, kaut kas ne tā jādara, lai varētu izdzīvot. Es nerunāju par peļņu, bet par izdzīvošanu kā tādu," skaidro nozares pārstāve.

"Jāņem vērā citu valstu pieredze, piemēram, Igaunijas. Tur ir sakārtota sistēma – viņiem, "Uber" vadītājiem, ir iespēja stāties uzskaitē kā nodokļu maksātājam. Jāskatās, ka šī "Uber" maksa, kas tiek veikta par kilometru, būtu tāda, kas ļautu visiem vadītājiem nopelnīt. Problēma, ka viņi daudzās valstīs dempingo cenu. Iespējams, jāpieņem likums, ka cena nevar būt zemāka par kādu noteikto summu. Tad nerastos vajadzība meklēt dažādas alternatīvas izejas un neuzskaitīt visus ienākumus vai izejošos maksājumus," skaidro Silionova.

Vairāk par to, kas ir "Uber" un kā tas darbojas, iespējams lasīt šeit.