Mīts: elektroniskais paraksts - izgāzies projekts, līdzīgi kā "e-veselība" un "e-skola"
Atšķirībā no "e-veselības" un "e-skolas", "eParaksta" projekts ir veiksmīgi realizēts. Protams, var pārmest šim projektam izplatības mērogu, bet elektroniskais paraksts ir pilnīgā darba kārtībā.
Mīts: elektroniskais paraksts nav vajadzīgs, jo visi izmanto internetbankas
Pirmkārt, protams, ka interneta bankas patiešām ir izplatītas un, acīmredzami, ir populārākais veids, kā autorizēties valstisku e-pakalpojumu mājaslapās, piemēram, www.latvija.lv. Diemžēl dokumentu parakstīšanā internetbankas vairs nav tik parocīgas un izmantot tās neizdosies, tāpēc palīgā nāk e-paraksts.
Otrkārt, bankas, kas nodrošina autorizēšanās iespēju, ir privātas, turklāt lielākā daļa ārzemju. Bet e-paraksts ir apstiprināts likumā "Par elektronisko parakstu" un krietnā klāstā normatīvo dokumentu pašvaldībās un valsts iestādēs visā Latvijā.
Kas stratēģiski ir pareizāk: nodrošināt e-paraksta mehānismu pašu spēkiem vai atdot to ārpakalpojumiem - jautājums ir diskutējams. Skaidrs, ka abām pieejām ir savi piekritēji, bet pagaidām valdība izvēlas pirmo variantu.
Mīts: ir daudz dažādu elektronisko parakstu un daži no tiem ir ļoti dārgi
Drošs elektroniskais paraksts Latvijā ir tikai viens. "Daudz dažādu" - nevis parakstu, bet gan šī paraksta nesēju. Visbiežāk, lamājot e-parakstu, runā par eID-kartēm, kuras tiek uzskatītas arī par personapliecinošiem dokumentiem, aizstājot pasi. Bet tas ir tikai viens veids. Otrs - speciāla viedkarte. Trešais - virtuālais nesējs jeb e-paraksts pastāv tikai organizācijas serverī, kas to arī izsniedz (Latvijā e-parakstu izsniedz LVRTC). Un, lai cik tas arī dīvaini neliktos, bet visi šie nesēji atšķiras:
Mīts: virtuālais paraksts ir izdevīgāks par eID-kartēm, kāpēc valsts pārmaksā?
Strīdu par to, kāds nesējs ir izdevīgāks - eID-karte vai virtuālais paraksts, var turpināt bezgalīgi. Kādam ērtāks ir viens veids, citam otrs. Taču viens ir skaidrs noteikti: ja rīt kāds no veidiem pazudīs, ātri vien parādīsies neapmierinātie. Turklāt no tehniskās puses raugoties, e-paraksta pievienošana eID-kartei ir visai triviāla. Vairākās Eiropas valstīs, ieskaitot visu mīļoto Igauniju, tieši eID-kartes izmanto par elektroniskā paraksta nesēju (visbiežāk pat vienīgo nesēju).
Mīts: elektroniskais paraksts ir tikai vēl viens veids, kā kāds “iebāž naudu sev kabatā“
Elektroniskā paraksta operators Latvijā ir Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centrs (LVRTC), kas pakļauts Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai. Maksājot par e-parakstu, valdība naudu "pārliek no vienas kabatas citā", protams, atskaitot samaksu par darbu un tehnisko projekta atbalstu. Bet e-paraksts tādā vai citādā veidā Latvijā ir nepieciešams - tas aprakstīts likumā un nozīmē, ka izmaksas ir neizbēgamas.
Mīts: nē, e-parakstu tāpat neviens neizmanto un neizmantos!
Izvairoties no jautājuma, cik uzņēmumu izmanto e-parakstu savstarpējā komunikācijā (šādas statistikas un faktu diemžēl nav), atzīmēsim, ka vairāki uzņēmumi izstrādājuši risinājumus e-paraksta izmantošanai privātpersonām. Tas nozīmē, ka arī privātais bizness atradis motivāciju un pat iztērējis līdzekļus, lai ieviestu šo "bezjēdzīgo" risinājumu. Lai gan grūti strīdēties ar tiem, kuri apgalvo, ka saraksts nav visai iespaidīgs.
Atbilstoši "e-indekss Latvijā" pētījumu rezultātiem arī elektronisko dokumentu un attiecīgi e-paraksta izmantošana valsts iestādēs varētu sniegt krietni labākus rādītājus. Tikai vai problēma ir pašā e-paraksta tehnoloģijā?
Jebkurā gadījumā - lai arī ne tik aktīvi, cik vēlētos, bet elektronisko parakstu izmanto.
Mīts: mūsu mazajā valstī šāds risinājums nemaz nav vajadzīgs
Patiesībā, šo mītu mēs iekļāvām tikai tāpēc, lai skaisti noslēgtu rakstu. 2016. gadā šādām muļķībām ticēt jau būtu nepieklājīgi. Ja ņem vērā faktu, ka e-paraksts Latvijā jau ir ieviests, strādā un nekur arī nepazudīs, tad nākamie šī risinājuma oponentu argumenti izskan par finansiālo projekta pusi.
Tomēr paraudzīsimies, par ko tiek samaksāti nosacītie 0,40 eiro par elektronisko parakstu:
- nav jātērē nauda, lai nokļūtu uz tikšanos, kur dokumenti tiek parakstīti ar roku;
- nekas nav jādrukā, jāved un jāglabā papīra kaudzes;
- ar elektronisko parakstu apstiprinātais dokuments nevar tikt rediģēts vai viltots (e-paraksts "nesalūzīs");
- ņemot vērā "laika zīmoga" juridisko spēku - tas ir pierādījums, ka dokuments parakstīts noteiktā datumā un laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
