Pēdējo divu nedēļu laikā divi savstarpēji izslēdzoši pētījumi mums izstāstījuši: viedtālruņi neizraisa smadzeņu audzēju cilvēkiem; viedtālruņi izraisa audzēju attīstību smadzenēs un sirdī, tiesa - pelēm. Abi jaunumi ieinteresēja "Techlife" lasītājus, bet patiesība ir tajā, ka abi pētījumi nemaz nav tik būtiski, kā jums ir šķitis.
Stāsts nav par to, ka abu pētījumu rezultātus vēl nepieciešams pārbaudīt un apstiprināt citiem zinātniekiem, jo cik zināms, kļūdas un falsifikācijas zinātnē notiek. Stāsts ir par to, ka, pat ja mobilie telefoni izraisa audzēju, šī fakta apzināšanās, iespējams, padarīs par nelaimīgiem kāda no audzēja miruša cilvēka radiniekus, bet fundamentāli nekas nemainīsies. Pat ja zinātnieku kopiena nonāks līdz slēdzienam, ka mobilie sakari izraisa vēzi, tad viss beigsies ar to, ka ASV un Eiropas regulatori liks pārdevējiem un operatoriem rakstīt atbilstošus brīdinājumus uz iepakojumiem - tas arī viss. Tabakas industrijas mārketinga cilvēki ar prieku padalīsies ar šabloniem.
Striktu mobilo sakaru regulējumu nepieņems ne tāpēc, ka valdībai ir vienalga vai mobilais lobijs ir tam traucēklis. Patiesība ir tajā, ka cilvēki - gan masveidīgi, gan individuāli katrs šī raksta lasītājs - diez vai būs gatavi atteikties no mobilajiem pakalpojumiem kā tādiem, pat ja zinās, ka to izmantošana par dažiem procentiem palielina iespēju saslimt ar vēzi. "Trīs procenti? Mani diez vai tas skar!" tipiska atruna jebkurai destruktīvai attieksmei. Mobilie sakari ir pārāk stipri iesakņojušies mūsu dzīvēs, lai tos tik vienkārši ņemtu un izsvītrotu kaut kādu trīs procentu dēļ.
Turklāt mobilie telefoni paši par sevi nogalina ne sliktāk par jebkuru audzēja paveidu. Pats izplatītākais, masveidīgākais, drošākais un ātrākais - telefona izmantošana pie stūres. Pietiekami šokējoši skaitļi: 74% autovadītāju Latvijā neviļus novērš skatienu no ceļa, kad dzird telefona signālu, turklāt 50% to dara pēc pirmā signāla. Kā norāda eksperti, Latvijā vismaz 10% avāriju - tostarp arī ar letālu iznākumu - notiek mobilo ierīču izmantošanas rezultātā. Rietumos atainojas vēl pesimistiskāki skaitļi - 20% ceļu satiksmes negadījumu notiek, izmantojot telefonu pie stūres.
Dažkārt mobilie telefoni nogalina arī masveidīgi. 2013. gadā Santjago de Kompostelas vilciena traģēdijā gāja bojā 80 cilvēki. Katastrofas momentā mašīnists sarunājās pa telefonu un laicīgi nesamazināja vilciena ātrumu. Kā vēlāk noskaidrojās, mašīnists bieži pārkāpis ātruma ierobežojumus un ar to lielījies sociālajos tīklos.
Lielīšanās sociālajos tīklos, piemēram, ar selfiju palīdzību ir vēl viens nāves gadījumu iemesls. Pavisam nesen kāds Krievijas pilsonis gājis bojā, taisot selfiju uz 20. stāva balkona.
Selfijiem nav vajadzīgi mobilie sakari, bet, tieši pateicoties viedtālruņiem ar kamerām, selfiji kļuvuši bezgala populāri. Cik ļoti? Viena gada laikā "Google Photos" servisā reģistrējušies 200 miljoni cilvēku, kuri 365 dienu laikā augšupielādējuši vairāk nekā 24 miljardus selfiju.
Viedtālruņi nogalina lēni un "uzmanīgi", tā, ka parādīt ar pirkstu uz viņiem ir visai sarežģīti. Pirmkārt, telefons ir netīrākais priekšmets mūsu apkārtnē. 2011. gadā zinātnieki noskaidroja, ka uz katra sestā telefona pasaulē ir fekāliju masas pēdas (nemaz nerunājot par "banālajām" baktērijām). Par to ir vērts padomāt, aizņemoties viedtālruni, piemēram, no kolēģa - viņam vai viņai "personīgās baktērijas" nav bīstamas, bet, kā tās uzvedīsies citā organisma, to zina vienīgi Čārlza Dārvina gars.
Otrkārt, paradums "sēdēt telefonā" (un ne tikai - vienkārši mobilo telefonu ir vienkāršāk paņemt līdzi gultā) ietekmē miega kvalitāti, kas attiecīgi bojā apetīti, atmiņu, ādas veselību un, protams, reakciju.
Nevar aizmirst arī par neslikto veidu, kā saindēt viedtālruņu lietotāju dzīves - virtuālā realitāte. Nākamajā gadā mobilo telefonu pasaule drošiem soļiem iesoļos virtuālās realitātes laikmetā. Tāpēc var liegi apgalvot, ka mobilo aplikāciju veidi un skaits pār mums pārvelsies kā lavīna, un līdz ar šīm aplikācijām sagaidīsim arī cilvēkus, kuri virtuālās realitātes pārņemti stāvēs uz perona malām, māju jumtiem un citās nervus kutinošās vietās.
Protams, mēs nepiesaucam atteikties no viedtālruņiem - tas ir bezjēdzīgi, un arī mēs paši neesam gatavi iet uz tik radikālu soli. Bet, iespējams, ir vērts parunāt pašiem ar sevi un saprast, cik ļoti viedierīces mūs ietekmē un kā tās mūs nogalina. Galvenais atcerēties - vēzis jau sen, sen mobilajiem telefoniem nav vajadzīgs, lai mūs aizsūtītu aizsaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
