Arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu ievieš gudrās tehnoloģijas, un arī Latvijas parlamentā tiek vērtēta iespēja izmantot automatizācijas risinājumus. Saeimas Stenogrammu nodaļā tiek testēts Latvijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tilde" izstrādātais automatizētās transkribēšanas sistēmas prototips.
"Tildes" izveidotā latviešu valodas runas atpazīšanas tehnoloģija ļauj runāto pārvērst rakstītā tekstā. Pērn šīs tehnoloģijas kvalitāte sasniedza tādu līmeni, ka to var sākt ieviest praktiskos lietojumos, piemēram, sēžu vai sanāksmju protokolēšanā, intervijā portālam "Delfi" stāsta "Tildes" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.
Balss atpazīšanas tehnoloģijas var krietni atvieglot protokolētāju darbu - tehnoloģija pārvērš runu rakstītā tekstā, bet cilvēkam tikai jāpārskata gudrā rīka padarītais un jālabo neprecizitātes, jo mašīna var kļūdīties. "Tas ir daudz ātrāk, nekā visu rakstīt no jauna," saka Vasiļjevs.
"Tildes" izstrādātās tehnoloģijas ir eksperimentālas, un vēl tiek pārbaudītas to izmantošanas iespējas. Viens pilotprojekts rit Saeimā.
Saeimas audioierakstu atšifrēšanas speciālisti izmēģināja šo rīku, izanalizēja rezultātus un apkopoja ieteikumus, uz kuru bāzes izveidota prototipa papildinātā versija. Papildinātās versijas testēšanas rezultāti pašlaik tiek analizēti gan teksta atpazīšanas, gan formatēšanas ziņā, portālu "Delfi" informē Saeimas Preses dienestā.
Strādājot ar prototipu, Saeimas audioierakstu atšifrēšanas speciālistu uzdevums ir konstatēt problēmas, kuras vēl būtu jāatrisina, lai izveidotu Saeimas stenogrammu transkribēšanai piemērotu runas atpazīšanas rīku. Tāpēc runāt par šīs sistēmas ieviešanas lietderību Saeimas ikdienas darbā vēl ir pāragri, norāda parlamentā.
Savukārt "Tildes" valdes priekšsēdētājs, vaicāts par tehnoloģijas precizitāti, skaidro, ka tā ir atkarīga no runātāja un sarunas tēmas. Kvalitāte ir zemāka, ja ir specifiska tēma vai daudz uzvārdu, personvārdu, vietvārdu, ko pat cilvēkiem var būt grūti saprast.
Taču Saeimā kļūdu procents ir mazs - apmēram 7%. Vasiļjevs skaidro: Saeimā tehnoloģija var sasniegt labu rezultātu, jo ir kvalitatīvs ieraksts, deputāti tribīnē runā pa vienam.
Vaicāts, vai runas atpazīšanas tehnoloģiju varēs izmantot arī, piemēram, tiesās, Vasiļjevs skaidro, ka tiesās jau ir sarežģītāki apstākļi – katram runātājam nav savs individuāls mikrofons, kāds runā tuvāk mikrofonam, kāds – tālāk, kā arī cilvēki mēdz runāt cits caur citu.
Tikmēr arī citas iestādes un uzņēmumi testē "Tildes" radītās tehnoloģijas. Uzņēmumu reģistrs nupat paziņoja, ka kopā ar "Tildi" radījis robotu, kas Uzņēmumu reģistra mājaslapā sazināsies ar šīs iestādes klientiem. Tehnoloģija darbu varētu sākt nākamā gada pavasarī. Sākotnēji plānots apmācīt robotu atbildēt uz vienkāršākiem klientu jautājumiem, tādējādi darbinieku kompetencē būs sarežģītu situāciju risināšana.
Savukārt telekomunikāciju uzņēmums "Lattelecom" sadarbībā ar "Tilti" izveidojis lietotnē "Facebook Messenger" strādājošu klientu atbalsta robotu "Anete", kas runā latviešu valodā un spēj atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem. Ar mašīnmācīšanās palīdzību "Anete" kļūst arvien zinošāka un laika gaitā varēs atbildēt uz arvien vairāk jautājumiem.
"Tildes" valdes priekšsēdētājs skaidro, ka virtuālie asistenti ir iespēja cilvēkam operatīvi iegūt interesējošo informāciju. Pašlaik galvenais informācijas kanāls par uzņēmumiem un iestādēm ir mājaslapas un e-pakalpojumi, taču, ja informācijas ir daudz, cilvēkam var būt grūti atrast tieši viņam vajadzīgo. Savukārt sarunas veida saskarne ar virtuālo asistentu ir pieejama bez pārtraukuma, un, ja gudrajam robotam atbilde ir zināma, viņš uzreiz var atbildēt un atrisināt cilvēka vajadzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
