Ko mācīties – deviņas jomas IT nozarē, kur var labi nopelnīt  (36)

"Gartner" analītiskā atskaite ir nevis cipargalvām, bet gan solīdiem biznesmeņiem. Tieši tādēļ skaitļi šajā atskaitē ar vairākām nullēm aiz tiem rāda, kurās sfērās ir vērts šobrīd mesties iekšā.

Tas gan nenozīmē, ka IT nozarē gaida tikai programmētājus, norāda "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

"Informācijas tehnoloģijas ir plaša nozare, kas dod iespējas cilvēkiem attīstīt savas stiprās puses un labās īpašības apvienot ar IT zināšanām, tādējādi kļūstot par pieprasītiem speciālistiem. Diemžēl IT nozare nav izvairījusies no stereotipu lamatām, kurās sapinās daudzi. Piemēram, cilvēkiem liekas, ka visi ar IT nozari saistītie darbinieki programmē, taču tā nebūt nav. Nozarē pieprasīti ir arī testētāji, sistēmu vai datortīklu administratori, projektu vadītāji, konsultanti, projektētāji-arhitekti, drošības speciālisti, datu analītiķi, UX vai web dizaineri. Pēdējā laikā aktuāla tēma IT nozarē ir viss, kas ir saistīts ar automatizāciju, piemēram, programmatūras procesu automatizācija un biznesa procesu automatizācijas analītika," skaidro Jegorovs.

Ja aplūko "Gartner" atskaiti, tad redzams, ka finansiālā ziņā perspektīvākie ir deviņi IT attīstības virzieni. Ar tiem iepazīties ir noderīgi ne vien jauniešiem, kuri vēl tikai apsver savas karjeras iespējas, bet gan visiem, kuri meklē darbu un domā, kādā virzienā attīstīt karjeru. Šajās IT jomās jau ieplūst milzu nauda. Turklāt tās ir gana aizraujošas gan no tehnoloģiskā skatupunkta, gan arī tāpēc, ka tām ir potenciāls mainīt pasauli.

Bet vai tad ne tieši iespēju mainīt pasauli vēlas tie, kuri jau ar to pelna naudu?

2016. gads, šķiet, kļuva par pirmo, kad mākslīgais intelekts (AI) un mašīnmācīšanās no zinātnieku "spēļmantiņas" pārvērtās par nopietnu lietu, jo lielākās analītiskās kompānijas iekļāva to savās atskaitēs kā ļoti naudīgu IT virzienu. Un tam ir iemesls – "Google", "Microsoft" un "Salesforce" sāka AI ieviest savos mākoņservisos.

"Tradicionālos algoritmus nomaina daudz komplicētāka tehnika un ļauj radīt sistēmas, kuras saprot, mācās, prognozē, adaptējas un potenciāli darbosies pat autonomi," rakstīts "Gartner" atskaitē.

Saskaņā ar pētnieciskās kompānijas "Markets and Markets" vērtējumu mākslīgā intelekta risinājumu tirgus no 420 miljoniem ASV dolāru 2014. gadā pieaugs līdz pieciem miljardiem dolāru 2020. gadā.

Varētu teikt, ka šī nozare attiecas uz mākslīgā intelekta sfēru, tomēr analītiķi to izdala atsevišķi. Katram pazīstami viedierīču virtuālie asistenti "Apple Siri", "Microsoft Cortana" un "Google Now", tomēr tie nav vienīgie tirgus dalībnieki. Pietiek tikai "Apple" atvērt pieeju "Siri" asistentam arī neatkarīgajiem aplikāciju izstrādātājiem, un jau gada laikā uz tā bāzes "iOS" platformā būs virkne servisu arī citām aplikācijām, kurās līdz šim vajadzīgais bija jāieraksta ar pirkstiem, bet turpmāk to varēs izdarīt arī ar balsi un pat veidot dialogu.

Pēc "Grand View Research" analītiķu domām, 2024. gadā "inteliģento" virtuālo asistentu tirgus pieaugs līdz 12 miljardiem ASV dolāru.

"Gudrās ierīces" jeb lietu internets arī ir mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās sfēra. Daudzi jau būs dzirdējuši vismaz par gudro sadzīves tehniku, droniem un citām noderīgām lietām – no "inteliģentiem" ledusskapjiem līdz robotizētiem putekļsūcējiem un miniatūriem lidojošiem robotiem, kuri novēro laikapstākļus.

"Gartner" analītiķi pieļauj, ka nākotnē šajā nozarē gudrās lietas iemācīsies mijiedarboties viena ar otru. Kāpēc viedajai mājas atslēgai jums teikt, vai atcerējāties izslēgt gudro gludekli, ja tā var vienkārši "pateikt" pašam gludeklim, lai tas izslēdzas, jo neviena cilvēka mājās nav.

Un tas ir vienkāršs un sadzīvisks piemērs. Gudrās ierīces, beidzot spējot pilnvērtīgi mijiedarboties viena ar otru, spēs padarīt šo pasauli ērtāku un drošāku. Tomēr nodrošināt to darbību tik un tā vajadzēs cilvēkiem.

Pēc "Markets and Markets" aplēsēm, tamlīdzīgu ierīču tirgus piecu gadu laikā pieaugs četrkārtīgi – no 157 miljardiem ASV dolāru 2016. gadā līdz 662 miljardiem dolāru 2021. gadā.

Virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) brilles un ķiveres popularitāti sāka iemantot 2015. gadā, bet šobrīd tās var nopirkt gandrīz uz katra stūra. Tomēr pagaidām tā ir samērā ekskluzīva izklaide un VR risinājumus izmanto tikai kā dārgu spēļmantiņu.

Tomēr industrijas analītiķi paredz, ka jau drīz šādu risinājumu sāks izmantot arī uzņēmumi un rūpnīcas. "Microsoft" tirdzniecībā ieviesīs savu VR ķiveres versiju "HoloLens", un sākotnēji tā būs paredzēta akadēmiskajā un uzņēmējdarbības jomā. Savukārt "Facebook" strādā pie biznesa pielietojuma "Oculus Rift" ķiverei.

Pēc IDC aplēsēm, AR un VR risinājumu tirgus no "izklaidējošiem" 5,2 miljardiem ASV dolāru 2016. gadā pieaugs līdz "nopietniem" 162 miljardiem dolāru 2020. gadā.

Līdz šim digitālie dubultnieki – precīzas virtuālās kopijas reāliem priekšmetiem – bija izplatīti tikai tajās jomās, kur to radīšana bija ekonomiski attaisnota. Piemēram, autoražotāji jau vairāk nekā 10 gadus spēkratu drošības uzlabošanai trieciena testus veic ar virtuāliem prototipiem datorā, nevis ar īstiem auto pret betona sienu.

"Gartner" analītiķi tic, ka jau tuvākajos gados digitālo dubultnieku radīšanas process kļūs vienkāršāks un ātrāks, tādējādi visi to sāks izmantot savā darbā. Autoservisu darbinieki spēkrata diagnostiku veiks tā digitālajam dubultniekam, ņemot vērā tikai elektronisko bloku informāciju. Rūpnīcās strādnieki montāžu mācīsies ar virtuālām detaļām, pirms ķersies pie īstajām. Jebkurā nozarē var atrast scenāriju, kurā ātrāk un ērtāk ir darboties ar digitālo dubultnieku, nevis reālo.

"Gartner" nepauž konkrētas aplēses par šo nozari, tomēr apgalvo, ka jau tuvāko gadu laikā tiks izstrādāti simtiem miljonu digitālo dubultnieku reāliem priekšmetiem. Kādam nāksies radīt servisus un programmas to radīšanai un uzturēšanai, vai ne?

Blokķēžu tehnoloģija ir transakciju bloku ķēde, kas pazīstama no kriptovalūtu pasaules. Tomēr "Bitcoin" pamatā esošā tehnoloģija, kas ļauj "izsijāt" reģistrus un datubāzes pa milzum daudz datoriem, ir daudz vērtīgāka par šo kriptovalūtu, un uz tās bāzes tiek radītas programmas finanšu institūcijām, veselības iestādēm u.c.

Pēc "Market Reports Hub" analītiķu domām, blokķēžu nozare piecu gadu laikā būtiski pieaugs – no 210 miljoniem ASV dolāru 2016. gadā līdz 2,3 miljardiem dolāru 2021. gadā.

Tiem cilvēkiem, kuri strādā uzziņu biznesā, jāsāk nopietni uztraukties par savu nākotni. Ja ne īstermiņā, tad ilgākā termiņā pilnīgi noteikti. Ja ir viena joma, kuru visskarbāk skārusi mākslīgā intelekta sfēra, tad tie ir sarunu boti, kuri jau kļuvuši tik gudri un attīstīti, ka veiksmīgi sāk aizstāt par zvanu operatoriem strādājošos cilvēkus.

Pēc "Gartner" domām, tas, ka lielākās kompānijas kā "Amazon" un "Oracle" veido sarunu botus savām aplikācijām, liecina par to, ka šajā segmentā ieplūst liela nauda. Pēc "TMA Associates" aplēsēm, 2020. gadā sarunu botu tirgus būs 600 miljardu ASV dolāru vērts.

Lai visas gudrās ierīces, mākslīgais intelekts un citas automatizētās sistēmas spētu darboties kopā, būs nepieciešamas dažādas sistēmas un servisi. Tuvākajos gados elektronikas kļūs ievērojami vairāk, tāpēc tās uzturēšanai būs nepieciešama arī visai nopietna infrastruktūra.

Angļu valodā šādas sistēmas sauc par "Mesh App and Service Architecture" jeb saīsinājumā MASA, un lielākās korporācijas jau aktīvi darbojas šajā sfērā. Pēc "Markets and Markets" aplēsēm, 2021. gadā tirgus šajā jomā sasniegs 662 miljardus ASV dolāru.

Skaidrs, ka jaunie risinājumi paver arī jaunas iespējas hakeru uzbrukumiem. Pēc "Gartner" analītiķu domām, augstas automatizācijas pasaulē arī drošības sistēmām jābūt augstā līmenī – maksimāli patstāvīgām, ātrām un spējīgām izskaitļot situācijas attīstību vairāku soļus uz priekšu.

Vienkāršoti sakot, banālu antivīrusu un statisku drošības IT sistēmu izstrāde jau ir vakardiena. Nākotnē drošības sistēmas vairāk būs līdzīgas tam, ko šodien redzam kinofilmās – runājošas, domājošas, patstāvīgi lēmumus pieņemošas, un procesā tās pielāgosies hakeru darbībai.

Pēc "Research and Markets" aplēsēm, 2021. gadā šīs jomas tirgus pieaugs līdz septiņiem miljardiem ASV dolāru.