2017. gadā, kad spēkā stājās Latvijas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, tas bija nozīmīgs solis pareizajā virzienā. Cita starpā, likumā tika definēts jaunuzņēmums, kas līdz tam Latvijas likumdošanā bija nezināms termins. Līdz ar jaunuzņēmuma definīciju pavērās iespēja attīstīt likumu, lai atbalstītu šo strauji augošo nozari. Likums ir tapis Latvijas "Start-up" uzņēmumu asociācijas "Startin.LV", Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sadarbības rezultātā.
Šajā rakstā apskatīsim, ko Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums piedāvā, kādi uzņēmumi var kvalificēties atbalstam un kā tam pieteikties.
Ko tieši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums piedāvā
Jaunuzņēmumu darbības atbalsta jeb sarunvalodā sauktā ''startup'' likuma mērķis ir atvieglot finansiālo slogu jaunuzņēmumiem, lai sekmētu to atrāku attīstību. Jaunuzņēmumiem iespējams pieteikties divām dažādām atbalsta programmām: ienākumu nodokļu atvieglojumiem vai līdzfinansējumam augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, kas ļauj jaunuzņēmumiem ieskrieties, lai ideju pārvērstu veiksmīgā biznesā.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir īpaši uzsvēris valsts lomu jaunuzņēmumu atbalsta sistēmā: ''Manuprāt, valstij ir jāpalīdz uzsākt uzņēmējdarbība tiem uzņēmumiem, kuriem ir augsts tehnoloģiskais potenciāls.'' Tas, ka ir izveidota šāda atbalsta sistēma jaunuzņēmumiem, ir skaidrs signāls, ka tiek novērtēta to loma inovāciju veicināšanā.
Likums jaunuzņēmumiem paredz divus atbalsta formātus – fiksētu sociālā nodokļa likmi uzņēmuma darbiniekiem + iedzīvotāju ienākuma nodokli 0% apmērā vai 45% līdzfinansējumu augsti kvalificētiem darbiniekiem. Domājot par savām vajadzībām un izdevīgumu, uzņēmumam ir iespēja pieteikt katru darbinieku uz citu atbalsta formu. Katra no atbalsta formām iekļauj atšķirīgus nosacījumus.
1) Fiksēta sociālā nodokļa likme + 0% iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Ir izpētīts, ka 29% jaunuzņēmumu cieš neveiksmi, jo tiem vienkārši beidzas nauda. Darbinieku algas ir viena no lielākajām izmaksām, kas visātrāk iztukšo jaunuzņēmumu bankas kontus. Savukārt, lai attīstītu augstas tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus, ir nepieciešami arī augsti kvalificēti un strādīgi darbinieki!
Fiksētā sociālā nodokļa likme un 0% ienākumu nodoklis nozīmē, ka uzņēmumiem ir plašākas iespējas realizēt savus finanšu līdzekļus, veicināt konkurētspēju un algot augstāk kvalificētus darbiniekus, nebaidoties no tā, ka līdz ar lielāku algu varētu pieaugt algas nodokļu slogs.
Fiksētā sociālā nodokļa likme tiek aprēķināta pēc šādas formulas: Sociālā nodokļa likme x 2 x minimālā alga = darbinieka fiksētā sociālā nodokļa likme mēnesī
Tātad, balstoties uz pašreizējo sociālā nodokļa likmi (35,09%) un minimālo algu (430 eiro mēnesī bruto), fiksētais sociālais nodoklis, kas būtu jāmaksā šobrīd, ir 302 eiro par darbinieku, ja tā alga gadā nepārsniedz 55 tūkstošus eiro. Ja darbinieka alga pārsniedz 55 tūkstošus eiro gadā, tiek piemērots papildu solidaritātes nodoklis.
Lai kvalificētos šim atbalstam, darbinieks:
nedrīkst būt cita uzņēmuma darbinieks;
nedrīkst būt cita uzņēmuma valdē;
nedrīkst būt valsts ierēdnis;
jābūt tieši iesaistītam/-ai biznesa idejas realizācijā.
2) Darbinieka līdzfinansējums 45% apmērā
Šī atbalsta forma paredz 45% nodokļu atmaksu par augsti kvalificētiem un šauras specializācijas darbiniekiem. Tātad uzņēmums maksā algu un nodokļus par darbinieku pilnā apmērā, pēc tam valsts atmaksā 45% no šiem izdevumiem.
Darbinieka līdzfinansējums potenciāli ļauj uzņēmumiem ietaupīt visvairāk, tomēr šim atbalsta veidam ir arī stingrāki kvalificēšanās kritēriji:
darbiniekam ir vismaz maģistra grāds vai vismaz 3 gadu pieredze noteiktajā sfērā;
darbinieks nedrīkst būt nodarbināts citā uzņēmumā;
darbinieks nedrīkst būt cita uzņēmuma valdē;
darbinieks nedrīkst būt valsts ierēdnis;
darbiniekam ir jābūt tieši iesaistītam biznesa idejas realizācijā.
Kas var pieteikties uz atbalstu
2018. gada sākumā Saeima pieņēma grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai ļautu pēc iespējas vairāk uzņēmumiem kvalificēties un pieteikties atbalstam.
Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmumam vispirms ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, kas ļautu tam likuma izpratnē kvalificēties par jaunuzņēmumu:
Jaunuzņēmums ir saņēmis investīcijas (agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu) no kvalificēta investora – 15 000 – 30 000 eiro atkarībā no investora veida;
tas nedrīkst būt vecāks par 5 gadiem;
tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības pirmajos piecos gados nav sasnieguši 5 000 000 eiro;
tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības nav sasnieguši 200 000 eiro gadā (attiecas uz uzņēmumiem, kas nav vecāki par diviem gadiem);
tā peļņa nekad nav sadalīta dividendēs;
tā nodokļu parāds nepārsniedz 150 eiro;
tas nav reorganizēts, apvienojies ar citu uzņēmumu un/vai mainījis īpašnieku, un pieteiktās biznesa idejas īstenošanu nodrošina vismaz viens dalībnieks, kuram pieder vismaz 10% uzņēmuma;
tas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
uzņēmumam pieder intelektuālā īpašuma tiesības, kas saistītas ar produktu;
vismaz 70% darbinieku ir maģistra vai doktora grāds;
vismaz 50% no uzņēmuma izdevumiem ir novirzīti pētniecībai un attīstībai;
tam nav pasludināts maksātnespējas process.
Kā norādīts pirmajā punktā, viens no svarīgākajiem kritērijiem dalībai atbalsta programmās ir saņemtās investīcijas. Latvijas "Start-up" uzņēmumu asociācijas "Startin.LV" līdzdibinātājs, "TechHub Riga" valdes loceklis un "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš uzsver, ka iepriekš saņemts finansējums norāda uz uzņēmuma potenciālu un iespēju piesaistīt investīcijas.
Ir svarīgi, ka investīcijas ir saņemtas no kvalificēta investora – riska kapitāla fonda, akceleratora vai privātā investora jeb, t.s., ''biznesa eņģeļa''. Likums paredz, ka investoram ir jābūt kvalificēto investoru sarakstā, lai jaunuzņēmums varētu saņemt atbalstu. Ja tas nav kvalificēto investoru sarakstā, ir iespējams riska kapitāla investora pieteikumu iesniegt vienlaikus ar jaunuzņēmuma pieteikumu.
Katram no trim investoru tipiem ir jāatbilst noteiktām prasībām.
Riska kapitāla fonds vai fonda pārvaldnieks:
ir reģistrēts kā alternatīvo ieguldījumu fonds vai fonda pārvaldnieks atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumam vai citā valstī atbilstoši līdzvērtīgam normatīvajam regulējumam;
pēdējo triju gadu laikā ir veicis ieguldījumus vismaz trijos uzņēmumos to agrīnajā stadijā vismaz 30 000 eiro apmērā katrā, investora līdzdalībai nepārsniedzot 30% no uzņēmuma pamatkapitāla.
Akcelerācijas programma:
pēdējo triju gadu laikā ir īstenojis vismaz trīs akcelerācijas programmas, piešķirot finansējumu vismaz 10 jaunuzņēmumiem un vismaz 15 000 eiro apmērā katrā, investora līdzdalībai nepārsniedzot 15% no uzņēmuma pamatkapitāla.
Privātais investors jeb ''biznesa eņģelis'':
ir ar uzņēmējdarbības pieredzi;
ir ''biznesa eņģeļu'' tīklā;
ir kvalificējies vai ir piedalījies kādā no ES vai EEZ (Eiropas Ekonomiskās Zonas) valsts programmām, kas atbalsta vai citā veidā veicina riska kapitāla investīcijas;
pēdējo triju gadu laikā ir veicis ieguldījumus vismaz divos uzņēmumos to agrīnajā stadijā 15 000-60 000 eiro apmērā katrā, investora līdzdalībai nepārsniedzot 30% no uzņēmuma pamatkapitāla.
Vispirms ir jāpārliecinās, ka uzņēmums atbilst visiem 9 kritērijiem, lai kvalificētos kā jaunuzņēmums, un jāizvēlas atbalsta veids, uz kuru pieteikties. Kad tas izdarīts, nepieciešams iesniegt pieteikumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Ieteicams pirms pieteikuma iesniegšanas vērsties LIAA pēc konsultācijas, lai labāk izprast visas nianses un procedūras.
Piezīme: atceries, ka Tava investora vārdam ir jābūt šajā sarakstā. Papildu informācija investoriem par to, kā kvalificēties, ir pieejama šeit. Tev ir iespēja sava investora pieteikumu iesniegt reizē ar savu pieteikumu atbalstam.
Aizpildāmais pieteikums ir pieejams likumi.lv lapas apakšā. Kad pieteikums ir iesniegts, tas tiek izskatīts un atbilde tiek dota mēneša laikā.
Šis raksts ir Latvijas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma vienkāršota interpretācija. Uzzini vairāk par pieņemto likumu un kā pieteikties atbalstam.