Foto: DELFI
Izmantojot "Spotify" vai jebkuru citu audio straumēšanas platformu, to uzstādījumos var nomainīt straumētās skaņas kvalitāti. Tomēr daudz lielāka nozīme par to, cik kvalitatīvs ir atskaņotais audio fails, ir aparatūrai – kādos skaļruņos vai austiņās šis fails tiek atskaņots. Katrs modelis skan atšķirīgi. "Sonarworks" vadītājs Helmuts Bēms portālam "Delfi" stāsta, kā viņa komandas radītie produkti risina šo problēmu un atklāj ambīcijas "iekarot" pasauli šajā nišā.

Šobrīd mūzikas industrijā tiek patērēts vairāk par 40% laika, pārbaudot, kā radītais darbs skan dažādās telpās un dažādās ierīcēs. Iemesls tam ir tāds, ka mūzikas inženieri un producenti nerada mūziku vidē, kurā viņi justos komfortabli par savām izvēlēm.

"Skaņu pasaule ir nedaudz iepalikusi digitalizācijas jomā salīdzinājumā ar citām nozarēm. Cilvēki šodien daudz vairāk patērē audiosaturu, tomēr problēma ir tajā, ka skaņa klausītājiem nav tāda, kāda tā bijusi radīta ierakstu studijā. Un tas ir jautājums par ierīcēm, nevis failu kvalitāti," teic "Sonarworks" vadītājs Helmuts Bēms. "Sonarworks" ar saviem algoritmiem pielāgo skaņu indivīda dzirdei, turklāt šo konkrēto pieredzi var pārnest arī uz citām ierīcēm.

Cilvēki šodien daudz vairāk patērē audiosaturu, tomēr problēma ir tajā, ka skaņa klausītājiem nav tāda, kāda tā bijusi radīta ierakstu studijā. Un tas ir jautājums par ierīcēm, nevis failu kvalitāti.

Mūzikas radītājiem tas nozīmē, ka viņi var būt drošāki par izvēlēm savos darbos un nav jāšaubās par to, kā mūzika skanēs dažādās vidēs un dažādās aparatūrās. Savukārt klausītāji varēs dzirdēt mūziku tieši tā, kā mākslinieki to bija iecerējuši.

"Sonarworks" digitālā tehnoloģija ļauj nomērīt skaļruņus, austiņas, kā arī telpu, kurā tiek atskaņots audiosaturs un piemērot skaņas korekciju, balstoties uz šiem mērījumiem. Tā rezultātā uzņēmuma produkti novērš akustiskās problēmas klausītāju vidē un ļauj dzirdēt tīru, precīzu skanējumu neatkarīgi no tā, kāda aparatūra tiek izmantota.

Eksportē uz visu pasauli

Šobrīd uzņēmums eksportē savus produktus uz vairāk nekā 100 valstīm, tomēr galvenais tirgus ir ASV, uz kurieni tiek novirzīta lielākā daļa mārketinga aktivitāšu. Tāpat arī Vācijā ir plaša elektroniskās mūzikas vide, līdz ar to uzņēmumā piedāvājumu pielāgo arī šim tirgum.

Bēms stāsta, ka vairāk nekā 30 tūkstoši mūzikas studiju pasaulē izmanto "Sonarworks Reference" produktus, turklāt daudzās no tām strādā "Grammy" balvas ieguvuši skaņas inženieri. Biroja telpās ir izvietoti attēli ar šiem speciālistiem, novēroja portāls "Delfi", viesojoties pie uzņēmuma. Piemēram, Rafa Sardina, kas strādājis ar tādiem mūziķiem kā Stīviju Vonderu, Lēdiju Gāgu, Maiklu Džeksonu, Plasido Domingo utt.

Uzņēmuma biroja telpās ir izvietoti attēli ar skaņas inženieriem, piemēram, Rafa Sardina, kas strādājis ar tādiem mūziķiem kā Stīviju Vonderu, Lēdiju Gāgu, Maiklu Džeksonu, Plasido Domingo utt. (foto: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra).

Tāpat uzņēmums ir ticis apbalvots ar četriem prominentiem industrijas apbalvojumiem, kā arī tā risinājumi izmantoti Rio Olimpiskajās spēlēs.

Uzsvars uz licencēšanu

Stāstot par nākotnes plāniem, Bēms teic, ka ir uzsākuši tirgot savu tehnoloģiju citiem uzņēmumiem, kas to savukārt var iepakot savos produktos. "Mēs varam sasniegt apmēram trīs miljonus klientu, savukārt licencēšana paver iespēju ievietot mūsu risinājumus vairāk nekā trijos miljardos ierīču. Līdz ar to potenciālie ienākumi varētu pārsniegt trīs miljardus eiro," skaidro Bēms, piebilstot, ka šobrīd notiek sadarbības pārrunas licencēšanas jomā ar tādiem biznesa milžiem kā "Google", "Amazon", "Spotify", "Alibaba" u.c.

"Sonarworks" lielākā izaugsme plānota tieši ar licencēšanas palīdzību. Uzņēmumam pieder arī trīs patentu ģimenes, pārsvarā tie ir reģistrēti ASV un Eiropā, un tieši šobrīd vēl viens patents ir izskatīšanas procesā Eiropā. Uz jautājumu, kāpēc patenti netiek reģistrēti Āzijas valstīs, Bēms norāda, ka patentēšana ir ļoti dārgs process, tie ir apmēram 200 tūkstoši eiro, un ASV un Eiropā reģistrētie patenti ierobežo konkurentu darbību šajos būtiskajos tirgos.

Aug darbības rādītāji

Uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija 923 tūkstoši eiro, pērn – jau 1,5 miljoni eiro, un arī šogad ir paredzams būtisks pieaugums, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. Nodokļos 2017. gadā samaksāti 416 tūkstoši eiro. Līdzīgi audzis arī darbinieku skaits, 2016. gadā tie bija 18, 2017. – 28, šogad – 40, un Bēms teic, ka nākamgad tas varētu sasniegt jau 50-60 cilvēkus. "Mēs piesaistām darbiniekus no citiem uzņēmumiem. Tāpat piesaistām darbaspēku no ārzemēm," atklāj Bēms.

"Mēs vilinām darbiniekus no citiem uzņēmumiem. Tāpat piesaistām darbaspēku no ārzemēm," atklāj Bēms (foto: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra).

"Sonarworks" līdzīpašnieki ir Helmuts Bēms un Mārtiņš Popelis, uzņēmuma attīstībai laika gaitā tika piesaistīts finansējums no riska kapitāla fondiem – "Imprimatur Capital" un "FlyCap". Līdz ar to Bēmam un Popelim šobrīd pieder 17% kapitāla daļu katram, "Imprimatur Capital" fondiem – 40%, "Proks Capital" – 15%, "FlyCap" un uzņēmumam "VVMV" – katram pa 5%.

Uzņēmuma lielākie konkurenti nāk no Vācijas, Zviedrijas, tomēr Bēma ieskatā nav tāda uzņēmuma, kas spētu to pašu, ko var "Sonarworks". Viņš neslēpj savas ambīcijas uzņēmumam kļūt lielākam par "Latvenergo" Latvijā un jomas līderiem globālajā tirgū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!