2018. gada sākumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus nodarbināja 15,5% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk Aptaujā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts.
Uzņēmumu īpatsvars, kas nodarbina IKT speciālistus, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma Mazie uzņēmumi ir ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 49, vidējie – no 50 līdz 249, lielie – ar darbinieku skaitu 250 un vairāk. Visbiežāk IKT speciālistus nodarbina lielie uzņēmumi – 79,5%. Savukārt vidējo un mazo uzņēmumu grupā IKT speciālistus nodarbina attiecīgi 34,7% un 10,2% uzņēmumu. Lielo uzņēmumu grupā salīdzinājumā ar 2017. gadu rādītājs pieaudzis par 7,8 procentpunktiem, bet vidējos un mazajos uzņēmumos attiecīgi par 4,9 un 1,3 procentpunktiem.
5,2% uzņēmumu pērn pieņēma vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, bet vairāk nekā pusei no tiem (56,5%) bija grūtības šo vakanču aizpildīšanā. 5,4% nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes.
2017. gadā lielāko daļu IKT funkciju uzņēmumos nodrošināja ārpakalpojumu sniedzēji. Visbiežāk tie tika piesaistīti tādu IKT funkciju veikšanai kā uzņēmējdarbības vadības programmatūru/ sistēmu izstrāde un attīstīšanai (34,3% uzņēmumu), uzņēmējdarbības vadības programmatūru/ sistēmu atbalsts (32,3%), kā arī tīmekļa risinājumu izstrādāšana un attīstīšana (40,4%), attiecīgi par 17,5 procentpunktiem, 17,3 un 23,6 procentpunktiem vairāk nekā pašu darbinieki.
Lielajos uzņēmumos pašu spēkiem biežāk tiek nodrošinātas arī tādas IKT funkcijas kā IKT infrastruktūras uzturēšana, biroja programmatūras atbalsts, uzņēmējdarbības vadības programmatūru/sistēmu atbalsts, tīmekļa risinājumu atbalsts kā arī drošība un datu aizsardzība.
2017. gadā lielo datu analīzi veica 7,7% uzņēmumu. Daļa uzņēmumu to veica pašu spēkiem, bet citi piesaistīja ārpakalpojumu sniedzējus. Visbiežāk lielo datu analīzi veica uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir telekomunikācija (20,9%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (17,2%) un vairumtirdzniecība (14,2%). Visretāk to darīja ēdināšanas pakalpojumu (1,4%), būvniecības nozares (3,9%) un tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozares uzņēmumi (1,9%). Šis jautājums ikgadējā CSP aptaujā bija iekļauts pirmoreiz.
Lielo datu analīzi daudz biežāk veica lielie uzņēmumi (29,5%). Mazo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir gandrīz piecas reizes zemāks.