Lietuva cer uz Nobela prēmiju  (21)

Šikšnis šogad saņēma ļoti prestižo Kavli balvu nanozinātnē par jau minēto "CRISPR-Cas9" tehnoloģiju – viena miljona dolāru prēmiju viņš dalīs ar vēl diviem zinātniekiem. Un ir pamatotas cerības, ka lietuviešu zinātnieks par savu atklājumu varētu saņemt arī Nobela prēmiju ķīmijā. Līdz ar to, it īpaši Lietuvā, ir aktualizējušies jautājumi par to, kā izmantot šo zināšanu kapitālu, kā šajā jomā iesaistīt jaunuzņēmumus un kuras ir tās problēmas, kas vēl jāatrisina.

"Life Sciences Baltics" forumā, kas septembra beigās notika Viļņā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virginijus Sinkevičus (Virginijus Sinkevičius) atzina, ka dzīvības zinātnes ir viens no prioritārajiem sektoriem Lietuvas ekonomikā, šobrīd gan tas veidojot 1% no IKP, tomēr plānos ir sasniegt 5% līdz 2030. gadam. Ministrs neslēpa, ka ir nepieciešams sakārtot normatīvos aktus, tāpat šīs jomas jaunuzņēmumiem būtu nepieciešams finansējums, kas arī ir risināms jautājums, jo riska kapitāla fondi tradicionāli nemēdz ieguldīt dzīvības zinātņu jaunuzņēmumos. Tāpat būtu vajadzīgs speciāls akselerators šīs jomas jaunuzņēmumiem.

Lietuvā mājvietu sev atradušas daudzas starptautiskas kompānijas, kas darbojas dzīvības zinātņu nozarē. Piemēram, "Thermo Fisher Scientific", "Intersurgical", "Teva/ Sicor Biotech", "Moog", "Intermedix", "Bausch", "Hollister Incorporated", "Parexel" u. c. Tāpat ir pazīstami arī vietējie vārdi – "Ferentis", "BiotechPharma", "Biomapas", "Droplet Genomics", "Ekspla", "Baltic Orthoservice". Piemēram, lāzeru ražotājs "Ekspla" šobrīd eksportē uz apmēram 40 valstīm, pazīstamākie klienti ir Kembridžas Universitāte, NASA u. c. Kopumā 66 no 100 pasaules top universitātēm izmanto uzņēmuma produktus. Desmitgades sākumā "Ekspla" saņēma prestižo "Prism" balvu par vienu no saviem izstrādātajiem lāzeriem.

Milzīgas summas zinātnē

Arī Nobela prēmijas laureāts ķīmijā Braiens Kobilka (Brian Kent Kobilka) atzīst, ka zinātnei finansējums nav pietiekams. "Investori īsti nesaprot sākotnējo izpēti un neredz, kā to visu pārvērst produktos. Tomēr nākotnē pētniecība kļūs arvien ātrāka un lētāka, kas ļaus sasniegt labākus rezultātus," norāda Kobilka. Viņš atzīst, ka arī pašam joprojām ir jāuztraucas par finansējumu saviem pētījumiem, par to ir jācīnās.

^{Nobela prēmijas laureāts ķīmijā Braiens Kobilka atzīst, ka arī pašam joprojām ir jāuztraucas par finansējumu saviem pētījumiem, par to ir jācīnās (foto: "Life Sciences Baltics" forums).}

"Būt jaunuzņēmumam biotehnoloģiju jomā ir pavisam kas cits nekā jebkurā citā nozarē. Vispirms ir vajadzīgs ļoti daudz naudas, jo nav iespējams attīstīties ar savu finansējumu. Ir jāveic ieguldījumi infrastruktūrā, iekārtās, zināšanās utt.," norāda jaunuzņēmuma "CasZyme", kura dibinātājs ir arī Šikšnis, vadītāja Monika Kavaļauske (Monika Kavaliauskė). Turklāt Lietuvā nav tāda riska kapitāla fonda, kas varētu finansēt dzīvības zinātņu jaunuzņēmumu, līdz ar to nauda ir jāmeklē ārzemēs. Nav problēmu ar darbaspēku, zinātnē izaicinājums ir tieši finansējums.

Tā līgumražotāja "BiotechPharma" vadītājs Vlads Aļģirds Bumelis (Vladas Algirdas Bumelis) salīdzina, ka investīcijas 1–1,5 miljonu eiro apmērā vienai Baltijas kompānijai ir daudz, bet zinātnei šāda summa ir samērā neievērojama. Viena jauna medikamenta izstrāde var izmaksāt vairāk nekā vienu miljardu.

Līdzīgi situāciju vērtē arī "Enterprise Lithuania" izpilddirektore Daina Klepone (Daina Kleponė), sakot, ka dzīvības zinātņu jaunuzņēmumu attīstība notiek citādi nekā "parasto" jaunuzņēmumu. Ir grūti noturēt šo nozaru jaunuzņēmumus valstī, jo nav tik daudz riska kapitāla fondu, kas varētu finansēt to attīstību. "Riski ir augsti, laiks ir ilgs," rezumē Klepone, uzsverot, ka ir jāinvestē nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, turklāt, ja pieejams samērā neliels finansējums, ir jākoncentrējas uz konkrētām jomām.

^{"Enterprise Lithuania" izpilddirektore Daina Klepone teic, ka dzīvības zinātņu jaunuzņēmumu attīstība notiek citādi nekā "parasto" jaunuzņēmumu. Ir grūti noturēt šo nozaru jaunuzņēmumus valstī, jo nav tik daudz riska kapitāla fondu, kas varētu finansēt to attīstību (foto: "Life Sciences Baltics" forums).}

Viņa arī norāda uz vēl vienu izaicinājumu nozarē. Tradicionāli riska kapitāla fondi investē jaunuzņēmuma dibinātājos, bet dzīvības zinātņu jomā to radītāji ir zinātnieki, jo attīstībai ir nepieciešami pētījumi. Vienlaikus jāsaprot, ka zinātnieki nav uzņēmēji un, lai piesaistītu finansējumu, komandā ir vajadzīgi cilvēki ar uzņēmēja domāšanu, lai radītos produktus varētu virzīt tirgū.

Strādā ar studentiem

Pozitīvi, ka arvien vairāk jauno cilvēku sāk interesēt šī zinātnes joma, turklāt šobrīd studentiem ir pavisam atšķirīga attieksme nekā iepriekš. "Šodienas zinātnes studenti domā globāli un vienlaikus meklē iespējas apgūt arī biznesa zinības. Tas ļauj cerēt, ka nākamie gadi nozarei būs ļoti labi," spriež Kavaļauske. Lietuvas iestrādes šajā jomā apliecina arī Viļņas Universitātes studentu iegūtā pirmā vieta ASV notikušajā konkursā "iGEM ("International Genetically Engineered Machine") 2017".

Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā lielie uzņēmumi, kuriem rocība to atļauj, veido ilgtermiņa attiecības ar augstskolām, lai nodrošinātu sevi ar darbaspēku, kas būtu sagatavots vajadzīgajā specialitātē. Tā "Thermo Fisher Scientific Baltics" vadītājs Aļģimants Markausks (Algimantas Markauskas) teic, ka universitātes tiešām ir atvērtas sadarbībai ar uzņēmumiem, bet ir jāveido ilgtermiņa attiecības, jo uzņēmums nedrīkst vienā momentā "izlēkt no vilciena". Viņš uzteic igauņu paveikto zinātnes jomā. "Igaunijā pēc neatkarības atgūšanas tika ieguldīti līdzekļi zinātnē, tas bija efektīvi, un tagad ir rezultāts," vērtē Markausks.

Lai studentos un skolēnos radītu interesi par zinātni, "Thermo Fisher Scientific Baltics" ir izveidojis mobilo bioklasi jeb laboratoriju, ar kuru dodas uz skolām. Tajā universitātes studenti, līdz ar to vecuma starpība ir samērā neliela, pārbauda, piemēram, vai konkrētais sīpols ir vai nav ģenētiski modificēts. Tas skolēniem ir ļoti interesanti. Vienlaikus "BiotechPharma" vadītājs norāda, ka, tāpat kā visā pasaulē, arī Lietuvā ir viena problēma – uzņēmumos absolventi ir papildus jāapmāca, jo viņiem ir bijis par maz prakses.

^{Lietuviešu cerības uz Nobela prēmiju ķīmijā var piepildīt Viļņas Universitātes profesors, Biotehnoloģiju institūta padomes vadītājs Virginijus Šikšnis par gēnu sadalīšanas tehnoloģiju "CRISPR-Cas9" (foto: "Life Sciences Baltics" forums)}.

"Smadzeņu aizplūšanas koncepts ir novecojis, jo vairs nav slēgtu ekonomiku. Kāpēc vajadzētu cilvēkus noturēt ar varu? Tieši otrādi, mēs varam piesaistīt cilvēkus no citām valstīm," uzsver Markausks. Katra valsts koncentrējas uz noteiktām nozarēm, tas ir dabiski. Ne visas savas zināšanas cilvēki var pielietot dzimtajā valstī. "Par to nevajag apvainoties," norāda Markausks.

Ciklisks process

Zinātnei ir jābūt ļoti mērķtiecīgai – ir jārada produkti, kurus var pārdot. "Mazām valstīm ir jāstrādā ar savām smadzenēm, jo mums nav lielu resursu," teic Bumelis, piebilstot, ka bieži vien problēma ir tieši ideju trūkumā. "Būt par uzņēmēju ir smags darbs, bet visi grib vieglu dzīvi," filozofē Bumelis.

Viļņas Universitātes Dzīvības zinātņu centra direktors Gintars Valinčs (Gintaras Valinčius) skaidro, ka, piemēram, universitāte, kas saņem arī valsts finansējumu, rada talantus un zināšanas. "Galu galā mēs dodam atpakaļ caur uzņēmumiem, kas maksā nodokļus, rada darbvietas. Tādējādi valsts saņem atpakaļ ieguldīto naudu. Tāda ir lielā bilde," norāda Valinčs.

"Lietuva cer uz Nobela prēmiju, un tad jau par dzīvības zinātni varēs runāt pavisam citā līmenī," rezumē Sinkevičus.