Lai arī daudzējādā ziņā līdzīgas, katra Baltijas valsts cenšas atrast savu nišu biznesā un izmantot vēsturiskās iestrādes. Lietuvā viena no prioritātēm valstiskā līmenī ir dzīvības zinātnes, ko, protams, ietekmē lietuviešu cerības uz Nobela prēmiju vai vismaz nomināciju. To tuvākajos gados varētu saņemt Viļņas Universitātes profesors, Biotehnoloģiju institūta padomes vadītājs Virginijus Šikšnis (Virginijus Šikšnys) par gēnu sadalīšanas tehnoloģiju "CRISPR-Cas9", uz ko tiek liktas lielas cerības.
Šikšnis šogad saņēma ļoti prestižo Kavli balvu nanozinātnē par jau minēto "CRISPR-Cas9" tehnoloģiju – viena miljona dolāru prēmiju viņš dalīs ar vēl diviem zinātniekiem. Un ir pamatotas cerības, ka lietuviešu zinātnieks par savu atklājumu varētu saņemt arī Nobela prēmiju ķīmijā. Līdz ar to, it īpaši Lietuvā, ir aktualizējušies jautājumi par to, kā izmantot šo zināšanu kapitālu, kā šajā jomā iesaistīt jaunuzņēmumus un kuras ir tās problēmas, kas vēl jāatrisina.
"Life Sciences Baltics" forumā, kas septembra beigās notika Viļņā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virginijus Sinkevičus (Virginijus Sinkevičius) atzina, ka dzīvības zinātnes ir viens no prioritārajiem sektoriem Lietuvas ekonomikā, šobrīd gan tas veidojot 1% no IKP, tomēr plānos ir sasniegt 5% līdz 2030. gadam. Ministrs neslēpa, ka ir nepieciešams sakārtot normatīvos aktus, tāpat šīs jomas jaunuzņēmumiem būtu nepieciešams finansējums, kas arī ir risināms jautājums, jo riska kapitāla fondi tradicionāli nemēdz ieguldīt dzīvības zinātņu jaunuzņēmumos. Tāpat būtu vajadzīgs speciāls akselerators šīs jomas jaunuzņēmumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
