Intervija: mums nav otras planētas, saka sociālā inovatore Gabriele Zedlmeiere  (1)

Jūsu darba nosaukums ir "sociālais inovators". Vai jūs varat paskaidrot, ko tas nozīmē?

Sociālā inovācija izmanto tehnoloģiju spēku, lai pievērstu uzmanību vienām no lielākajām problēmām, ar kurām pasaule šobrīd saskaras. Tas var skart gan izglītību, gan vidi, kā arī veselības aprūpi.

Mēs pārrunājām to, kurp šobrīd virzās tehnoloģijas, un mēģinām saprast, kā tās var mums palīdzēt demokratizēt piekļuvi kritiskiem pakalpojumiem, piemēram, labākai veselības aprūpes sistēmai vai izglītības sistēmai cilvēkiem visā pasaulē.

Kādi būtu labi sociālā inovatora piemēri?

Piemēram, kad strādāju "Hewlett Packard" un vēlāk "Hewlett Packard Enterprise", mēs izstrādājām mākoņa tehnoloģiju, lai varētu nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei atsevišķos Indijas reģionos. Devāmies uz lauku apvidiem un uzstādījām mobilos ārstu birojus, kuri bija savienoti ar tuvāko slimnīcu ar mākoņa tehnoloģiju starpniecību. Pacientiem bija iespēja apmeklēt šos mobilos ārstu birojus un ar video starpniecību saņemt nepieciešamo palīdzību no speciālistiem, kuri fiziski atradās simtiem kilometru attālumā.

Tas sniedza iespēju cilvēkiem ne tikai gūt labumu no veselības aprūpes dzimtajā ciematā, bet šāda sistēma arī ļāva veselības aprūpes darbiniekiem noskaidrot, vai nav noticis kādas lipīgas slimības uzliesmojums, jo visi dati tika augšupielādēti šajā mākonī reālajā laikā. Tā bija vienreizēja sistēma ne tikai lai demokratizētu veselības aprūpi, bet arī lai vairāk izaicinātu medicīnas lauciņu.

Kāpēc biznesiem vajadzētu pievērst uzmanību tādai lietai kā sociālā inovācija?

Mums vajadzētu saprast, ka mums ir tikai viena planēta – kā bijušais ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns teica: nav tāda plāna B un planētas B. Jau šobrīd mēs izmantojam tik daudz resursu kā 1,5 planētām, un ir paredzams, ka drīz resursu izmantošana sasniegs pilnu divu planētu kapacitāti. Lietojot tik daudz resursu, mēs neļaujam mūsu planētai atkopties, tas nozīmē, ka kādā brīdī mums nebūs pietiekami daudz enerģijas, ūdens, ēdiena utt., lai nodrošinātu visas cilvēku vajadzības.

Tieši tāpēc mums vajadzētu pilnībā pārdomāt, kā mēs veidojam mūsu nākotni un ka tā ir gan sabiedrības problēma, gan biznesa puses problēma. Ja kompānijas vēlas attīstīties, tām vajadzētu saprast cilvēku, kuru viņi vēlas apkalpot, vajadzības un domāt par to, kā viņi var palīdzēt kopējai sabiedrības izaugsmei.

Citiem vārdiem sakot, ja tu tiešām vēlies būt globālajā tirgū, tev vajadzētu pievērst uzmanību globālajām vajadzībām. Tas ir jautājums par kopēju vērtību nodrošināšanu – gan vērtību sabiedrībai, gan akcionāriem.

Kā biznesi vai jaunuzņēmumi no mazām valstīm, piemēram, Latvijas var piedalīties sociālajā inovācijā un radīt reālas pārmaiņas pasaulē?

Mēs esam attīstījušies no industriālā laikmeta uz aparatūras laikmetu, un šobrīd jau ir platformas laikmets. Fokusā vairs nav pats produkts – tie ir šo produktu servisi un sniegtie dati. Tas nozīmē, ka veiksmes formulas noteikumi ir fundamentāli mainījušies.

Mūsdienās, ja esmu no Latvijas un labi daru savu darbu, es varu piedāvāt savus pakalpojumus tādās mājās lapās kā "Upwork" vai "Fiverr", tādējādi piedaloties globālajā tirgū. Vai tas ir perfekti? Nē. Ir vēl daudz lietu, kurām vajadzētu pievērst uzmanību. Bet vai šis ir veids, kā daudz darbu nākotnē tiks veikti? Viennozīmīgi, jā.

Tātad, šobrīd, ja tu vēlies kaut ko paveikt, tev ir pieejama visa globālā platforma. Šis ir lielisks laiks, kad kaut kur iesaistīties, bet ir arī svarīgi, ka tu turpini sevī investēt, lai attīstītu savas spējas, zināšanas un kompetenci, lai saglabātu pasaules līmeņa ekspertīzi.

Kas ir visinteresantākā pēdējā laika inovācija, kuru jūs esat ievērojusi?

Manuprāt, autonomā auto potenciāls ir fenomenāls, jo tas varētu samazināt bīstamības faktoru uz ceļiem, salīdzinot ar to, kā tas ir šobrīd. Protams, joprojām ir nepieciešams daudz darba un daudz investīciju šajā jomā, bet potenciāls ir fenomenāls. Vēl arī uzlabojumi veselības aprūpes sektorā, sākot ar protezēšanu, līdz pat agrīnās brīdināšanas sistēmām saistībā ar sirds lēkmēm un insultu, kā arī 3D printētām sirdīm. Šobrīd ir novērojams neticams progress šajā sakarā.

Parasti mums ir jāizmanto tehnoloģija kā līdzeklis, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras pasaule. Tās var būt lielas problēmas, piemēram, klimata izmaiņas vai izglītības un veselības aprūpes nodrošināšana, vai ļoti individuāli pakalpojumi, piemēram, tie, kuri saistīti ar viedtālruni.

Labākās inovācijas ir tās, kuras ir balstītas uz vēlmi kalpot publikai, ne gluži tādas, kuras balstītas uz konkurenci.

Jūs konsultējat uzņēmumus par izmaiņām, kuras tiem vajadzētu veikt, lai veiksmīgi konkurētu digitālajā pasaulē. Kādas tendences ir gaidāmas 2019. gadā un kādām pārmaiņām kompānijām vajadzētu būt gatavām?

Mums vienmēr priekšā ir nākošā lielā inovācija. Bils Geits reiz lieliski noformulēja, ka mēs mēdzam pārvērtēt to, kas notiks tuvākā gada laikā, un, ja nenotiek tieši tā, mēs kļūstam neapmierināti. Man šķiet, ka jau šobrīd notiek tik daudz visa kā, ka mums vajadzētu pievērst uzmanību tam, kas jau ir, lai labāk saprastu to, kas mūs vēl tikai sagaida.

Es personīgi uzskatu, ka viens no vissvarīgākajiem soļiem, kurus kompānijas var šobrīd veikt, ir nodrošināšana, ka viņu darbinieki apzinās, ka šobrīd mēs esam lielu pārmaiņu priekšā. Kompānijām vajadzētu izdomāt jaunus veidus, kā apmācīt savus darbiniekus un palīdzēt tiem aptvert izmaiņas, kuras digitālā pasaule ir radījusi. Šis vilciens jau sen ir aizgājis, taču ne visi cilvēki ir uz šī vilciena klāja.

Jūs šogad piedalīsieties "Digital Freedom Festival". Kāds būs jūsu temats un kāpēc ir svarīgi par to runāt?

Tas attiecas uz daudziem jautājumiem, kurus jūs nupat uzdevāt. Pasaule mainās no vecajiem likumiem uz jaunajiem likumiem, kuri vēl nav radīti. Es vēlētos atvērt cilvēku prātus un veicināt viņu līdzdalību jaunu likumu radīšanā un izveidot pavisam jaunu vidi.

Es vēlētos arī iedvesmot sievietes būt aktīvām, ziņkārīgām un iedvesmot viņas veidot pašām savu nākotni. Pasaule joprojām ir visai vīriešu dominēta, un es vēlētos, lai sievietes uz šo pārmaiņu laiku skatītos, kā uz iespēju, lai kaut ko mainītu.

Visbeidzot – ja jūs strādātu tikai vienu stundu dienā, kā jūs to pavadītu?

Profesore Hermīnija Ibarra (Herminia Ibarra) no Londonas Ekonomikas skolas piedāvā visai noderīgu padomu. Ņemot vērā viņas galveno vēstījumu, es nemēģinātu kļūt labāka tajā, kur jau esmu pietiekami laba. Tā vietā es mēģinātu nepārtraukti uzlabot sevi un darbu, kuru daru. Es mācītos jaunas lietas katru dienu. To var darīt dažādos veidos. Labs piemērs ir veidot kopīgus tīklus ar cilvēkiem, kurus vēl neesmu satikusi. Šādā veidā es iegūšu pavisam jaunas perspektīvas un idejas, kuras pēc tam varu pielietot. Manuprāt, cilvēki uz kontaktu veidošanu skatās kā uz kaut ko, kas būtu noderīgi, bet es teiktu, ka spēcīgu kontaktu veidošanai būtu jābūt galvenajai prioritātei.

Lai izveidotu šo jauno pasauli, mums jābūt atvērtiem, elastīgiem un mums ir jābūt vēlmei mācīties. Tas notiks, ja mēs veltīsim tam pietiekami daudz laika, būsim aktīvi pārmaiņu veicēji, nevis tie, kas gaida, kad viss notiks pats no sevis.