Bijusī 'Russia Today' žurnāliste: pieaug iespējas iegūt nepatiesu informāciju  (33)

Vai žurnālistika ir mainījusies pēdējo gadu laikā? Ja ir, kādas ir šīs pārmaiņas?

Manuprāt, žurnālistika pavisam noteikti ir mainījusies – ir pilnīgi mainījušies tās noteikumi attiecībā uz politiku. Nesenās vēlēšanas parādīja, cik ļoti žurnālistika ir mainījusies un kā žurnālistiem ir jāpielāgojas, lai atspoguļotu ziņas, politiku un vēlēšanas jaunajā digitālo mediju vidē.

Ir lieliski, ka mums ir jauni informācijas avoti un jaunas metodes, lai iegūtu informāciju, bet diemžēl mēs varam novērot arī to, ka šie rīki ne vienmēr palīdz cilvēkiem kļūt informētākiem, bet, tieši otrādi, pieaug iespējas iegūt nepatiesu informāciju. Diemžēl pretēji noskaņoti ārzemju politiskie spēki šo iespēju – manipulēt ar informāciju – izmanto kā ieroci.

2016. gada prezidenta vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs pirmoreiz tā pa īstam vērsa sabiedrības apziņu šajā virzienā. Es zinu, ka Austrumeiropā informācijas karš tiek pētīts jau kādu laiku un žurnālisti, kā arī valsts amatpersonas to apzinās daudz labāk.

Šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs, pagāja ilgāks laiks, līdz mēs spējām pamosties un saprast problēmas nopietnību. Nav tā, ka interneta "troļļi" ir tikai nepatīkams traucēklis, bet realitātē tie izmanto tādus medijus kā "Facebook" un "Twitter", lai izplatītu nepatiesu informāciju, lai padarītu informāciju par ieroci un manipulētu ar publikas viedokli, panākot to, ko tie vēlas.

Kas jūs satrauc visvairāk saistībā ar tendencēm, kuras var novērot žurnālistikā un medijos?

Tas, ka tās strādā.

Pirms vēl "Facebook", "Twitter" un "Google" pārstāvji bija atzinuši, ka šī problēma eksistē, es novēroju, ka sagrozīta informācija dominē "online" vidē. Bija skaidri redzams, kā saplūst stāsti ekstrēmistu, galēji labējo konspirāciju teoriju mājaslapās, kuru autori sadarbojas ar Krievijas medijiem un Krievijas troļļiem.

Es redzēju, kā šīs ziņas pārklājās un tika apvienotas, un tas bija satraucoši, jo vienā brīdī kļuva skaidrs, ka nav iespējams novilkt skaidru robežu starp "alt-right" kustības un Krievijas ziņām.

Problēmas nopietnība ir tajā, ka ar to ir grūti cīnīties. Amerikas Savienotajās Valstīs runas brīvība ir augsti vērtēta, un tas tiek izmantots pret mums. Kad vien mēs mēģinām cīnīties ar nepareizu informācijas atspoguļošanu vai atbrīvot internetu no naidīgām ziņām vai konspirācijas teorijām, mēs tiekam apvainoti runas brīvības noliegšanā.

Atrast balansu ir sarežģīti, un žurnālistiem ir jātiek ar to galā.

Ir iespējams novērot aizvien jaunas un inovatīvas taktikas, kā izplatīt nepatiesas ziņas. Ko mums, mediju patērētājiem, vajadzētu ņemt vērā?

Pirmkārt, ir jāapzinās, ka problēma eksistē.

Kad lietojat sociālos tīklus, ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jāapzinās, ka šī vide tiek manipulēta. Šo manipulāciju pamatā ir cilvēki ar ekstremāliem uzskatiem, konspirāciju teorijas, naidīgi noskaņotas varas apvienības, cilvēki, kuri izmaina informācijas būtību, lai panāktu efektu, kas nav nedz valsts, nedz lasītāju, nedz publikas interesēs. Tātad brīdī, kad izlemjat iegūt informāciju interneta vidē, ar šo visu ir jārēķinās.

Tas, kas ir aktuāli, nebūt nav tas, uz ko vajadzētu vērst savu uzmanību. Ir nepieciešama papildu analīze un atbildība, patērējot informāciju interneta vidē.

Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai apturētu nepatiesas informācijas izplatīšanos?

Es jau gadiem iestājos par to, ka sociālo mediju uzņēmumu pārstāvjiem ir kaut kas jādara, lai risinātu šo problēmu, jo bez tādām mediju platformām kā "Facebook", "YouTube" un "Twitter" nepatiesu ziņu izplatība nebūtu tik strauja, cik tā ir šobrīd.

Tas ir izdarāms tikai ar publikas spiedienu, jo šīs platformas darbojas kā uzņēmumi – tie vēlas iegūt pēc iespējas lielāku lietotāju iesaisti par jebkuru cenu.

Nekas nemainīsies, kamēr nebūs pietiekami liels publikas spiediens par to, ka visa šī informācijas sagrozīšana un nepatiesu ziņu izplatīšana patiesībā kaitē demokrātijas procesam. Piemērs veiksmīgam publiskās ietekmes spēkam ir tas, ka "Facebook" un "Twitter" ir spēruši soļus, lai no satura izņemtu informāciju, kas saistās ar Krievijas troļļiem.

Varas iestādēm vajadzētu pievērst uzmanību šai problēmai, definēt labo praksi un varbūt pat ieviest regulas šajā sakarā. Žurnālistiem būtu spēcīgāk jāapzinās, kā sociālie mediji tiek izmantoti, lai tas neietekmētu ziņu reportēšanas procesu, kā arī ir nepieciešams lielāks uzsvars uz medijpratību, lai vidējais lietotājs vairāk apzinātos, kas ir tā informācija, kura tiek patērēta.

Kas ir medijpratība?

Cilvēkiem ir nepieciešams apgūt, kā atšķirt patiesas ziņas no nepatiesām interneta vidē, kā atpazīt interneta ziņu robotus, kā saprast, vai informācija nāk no uzticama avota, kā arī – kā attīstīt kritisko domāšanu.

Ir svarīgi domāt par to, no kāda avota nāk informācija. Kas ir autors? Kāda ir autora reputācija? Kāda ir ziņu resursa kvalitāte, mājaslapas reputācija? Par ko ir rakstīts iepriekš? Vai šim avots ir iepriekš izplatījis nepatiesu informāciju?

Tam vajadzētu kļūt par ieradumu – kritiski izvērtēt patērēto informāciju, kā arī uzņemties atbildību par to, ar ko dalāmies sociālajos tīklos. Es domāju, kolektīvi esam spējīgi panākt pārmaiņas.

Kādā no intervijām minējāt, ka "apzinājāties, ar ko būs darīšana", kad uzsākāt darbu "Russia Today". Ko ar to domājāt un kāpēc izlēmāt ar viņiem sadarboties?

Es zināju, ka viņus finansē Krievijas valdība, bet es arī izpētīju viņu ziņu atspoguļošanas veidu, un tas bija tieši tāds, kā viņi teica, ka ir. Viņi apgalvoja, ka darbojas līdzīgi kā "Al Jazeera" ziņu kanāls, kuri dalās ar jaunām perspektīvām. Daudziem jauniešiem šķiet saistoši redzēt alternatīvus ziņu avotus, un arī mani piesaistīja šī ideja. Tas bija patiesi, līdz Ukrainas konfliktam un Krimas aneksijai.

Par nožēlu, gadiem ejot, "Russia Today" pieauga propaganda, un mums visiem ir zināms, kāda bija mana rīcība šajā sakarā.

Kāda būs mediju patēriņa nākotne jauno tehnoloģiju ietekmē?

Mēģinu uz to raudzīties optimistiski.

Ir viegli kļūt par pesimistu. Kad sociālo tīklu izveide tika saistīta ar Arābu pavasari, galvenā doma bija, ka sociālie mediji veicinās informācijas demokratizēšanu, ka tie dos balsi tiem, kuriem tās nav. Diemžēl tas, ko novērojam pašreiz, ir, ka negatīvie spēki un ārzemju varas iestādes manipulē ar sociālajiem tīkliem.

Realitātē ir tā, ka cilvēki arvien vairāk iegūst ziņas no sociālajiem tīkliem, kā arī arvien vairāk pavada laiku interneta vidē, un mēs varam novērot šo darbību negatīvos aspektus. Es ceru, ka līdz ar dižo prātu kopā sanākšanu tādos festivālos kā "Digital Freedom Festival", mēs spēsim radīt idejas, kā izmantot šīs tehnoloģijas pozitīvam iznākumam.

Jūs jau iepriekš esat bijusi Rīgā. Ko plānojat piedzīvot šoreiz?

Es ar prieku atgriežos Latvijā, līdz šim esmu vairākas reizes bijusi Baltijas valstīs. Mans mērķis ir runāt par informācijas sagrozīšanas problēmu un likt cilvēkiem apzināties, cik tā ir nopietna, un ir lieliski redzēt, ka Baltijas valstis ir līderi šajā jomā. Jūs esat nelielas valstis, bet ieguldījums ir liels. Es domāju, ka apziņa, ka atrodaties tuvu.. konkrētai valstij..padara jūs piesardzīgākus. Šī tēma nav abstrakta Baltijas valstīm.

Esmu arī sajūsmā par iespēju redzēt un dzirdēt jaunas idejas, it īpaši saistībā ar tehnoloģijām. Notiek lielas pārmaiņas digitālajā jomā, un vēlos noskaidrot, kā tehnoloģijas var tikt izmantotas labajam.