Ielu mākslinieks Dainis Rudens intervijā: 'Nav sliktu ideju, ir tikai neīstie brīži'  (1)

Kā jūs nonācāt līdz savu mākslas darbu dizainam, piemēram, kā tapa šis vienradzis?

Šajā konkrētajā gadījumā idejas pamata aizmetnis meklējams pirms dažiem gadiem, kad kopā ar savu asistentu strādāju pie Raiņa un Aspazijas projekta. Tās pamatā bija zvaigznājs, taču ideja nekad tā arī netika realizēta. Veidojot "Digital Freedom Festival" vienradzi, tika apvienots zvaigznāja pamats ar vienradzi, kas ir lieliska kombinācija. Saka, ka nav sliktu ideju, ir tikai neīstie brīži. Ir tādi projekti, kuros jācīnās ar sakostiem zobiem, un ir projekti, kur ir pretēji. Šī bija ļoti patīkama pieredze.

Vai un kā tehnoloģijas ietekmē jūsu mākslu?

Man ir pazīstams puisis no Igaunijas, kurš strādā ar trafaretiem. Viņš mani iepazīstināja ar jaunuzņēmumu "Overly" ("Overly" izstrādā papildinātās realitātes risinājumus) un paplašināto realitātes mākslu. Igauņu puisis ir arī 13. janvāra ielas tuneļa mākslas darbu autors, un šis darbs balstās uz paplašinātās realitātes aplikāciju. Proti, skatoties caur tālruņa aplikāciju, ekrānā parādās kaut kas, ko bez aplikācijas nebūtu iespējams redzēt. Viņš palīdzēja izgatavot arī printeri, kas pūš krāsas uz sienas un darbojas kopā ar šādu aplikāciju. Šis ir piemērs, kad tehnoloģijas it kā atņem man darbu, jo sākumā tas bija vairāk kā joks, taču nu jau tas kļuvis par nopietnu produktu. Es pieļauju, ka krietni lētāk ir iedod darbu robotam, kurš izveido sienas mākslas darbu, nevis cilvēkam. Pēdējā laikā šis ir man aktuāls un visai sāpīgs temats.

Runājot par singularitāti – ja nākotnē mākslīgais intelekts pārspēs cilvēku inteliģenci, vai robotiem pietiks radošuma, lai aizstātu mākslinieku?

Es domāju, ka jā, ar laiku varētu aizstāt. Bet ar nosacījumu, ka mākslīgajam intelektam piemistu "dvēsele" un kaut kāda veida emocijas. Atražot kaut ko – tas nav tas pats. Mākslīgais intelekts attīstīsies un tehnoloģijas kļūs nevis cilvēcīgas, bet pārcilvēciskas, un šāda māksla varētu kļūt arī cilvēkam pārāk neuztverama. Taču es domāju, ka svarīgākais tomēr ir cilvēku emocijas, saskarsme, iespaidi, un tas, kā mēs katrs caur saviem cilvēcīgajiem uztveres principiem mākslu uztveram. Es pieļauju, ka tuvākajā laikā tehnoloģijas nebūs vēl tik ļoti attīstītas, lai izkonkurētu māksliniekus.

Britu ielu mākslinieks Banksijs (Banksy) darbojas anonīmi un, visticamāk, tas ļoti ietekmē viņa radošo izpausmi. Vai esat kādreiz iedomājies, kā būtu, ja jūs būtu anonīms?

Es domāju, ka tā būtu norobežošanās. Kad sāku nodarboties ar mākslu, man uzreiz bija skaidrs, ko es vēlos, un tas ir – taisīt lielus darbus un strādāt ar pašvaldībām. Būt anonīmam jeb būt huligānam – tas nav domāts man. Ja esi anonīms, tad ar to nevar pelnīt naudu. Protams, anonimitātei ir arī sava burvība, šarms, kā arī tas var būt milzīgs mārketinga rīks, jo visiem interesē nezināmais.

Jūs esat pazīstams kā mākslinieks, kurš rada lielus darbus. Vai jums ir arī mazāki darbi?

Pirms dažiem gadiem vēlējos uztaisīt izstādi ar mazākiem darbiem. Ļoti aktīvi pie tā strādāju, bet šī ideja pierima. Esmu uztaisījis dažus darbus, bet pagaidām tas arī viss. Vajadzētu atsākt, bet šobrīd ir svarīgāki projekti.

Kāds ir jūsu darbu paredzamais "dzīvošanas laiks"?

Apmēram 2012. gadā es izveidoju savus pirmos darbus, un tie joprojām ir labi saglabājušies. Protams, ar laiku fasādes mazliet izbalē, taču izbalējums ir minimāls. Man gribētos ticēt, ja mākslas darbs paliek neskarts, tad tas var saglabāties pat 15-20 gadus un, cerams, arī vēl ilgāk.

Tā ir kā mana misija – piepildīt pilsētu ar krāsainiem un interesantiem darbiem, kas atšķir visas vienādās vietas un padara apkārtni unikālu. Visu, ko es daru, es daru pēc labākās sirdsapziņas, jo es pats esmu ieinteresēts, lai mani darbi būtu kvalitatīvi un priecētu cilvēkus pēc iespējas ilgāk.