ASV brīdinājumu nesadarboties ar 'Huawei' Eiropā pagaidām nesadzird, tostarp Latvijā  (171)

Vairākās Eiropas valstīs, tostarp Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Polijā, Čehijā, noritējušas valdības līmeņa diskusijas par drošības risku, kuru varētu radīt "Huawei" darbība 5G tīklā. Bažas radījis ASV brīdinājums, ka Ķīna varētu izmantot likumdošanu, liekot "Huawei" nodrošināt tehnoloģiju spiegošanai vai nesankcionētai datu piekļuvei. Kā intervijā portālam "Delfi" norādīja "Huawei" viceprezidents Mika Laude, pagaidām Latvijas drošības iestādes un valdības pārstāvji uzņēmumu nav uzaicinājuši uz sarunām, kā arī nav prasījuši sniegt kādu papildu informāciju.

Neskatoties pat uz publiski viegli manāmo ASV spiedienu, reakcija citu valstu starpā nav bijusi vienbalsīgi piekrītoša. Tā līdzīga mēroga ierobežojumus, liedzot "Huawei" piekļuvi 5G izstrādei, no lielvalstīm piemērojušas vien Austrālija un Jaunzēlande. Arī nedēļas nogalē notikušajā prestižajā Minhenes drošības konferencē ASV viceprezidents Maiks Penss mudināja partnerus Eiropā nesadarboties ar Ķīnas kompāniju. Tiesa gan, aizvien vēl neuzrādot konkrētus pierādījumus, kas liecinātu, ka "Huawei" tehnoloģija tikusi izmantota spiegošanā vai tās 5G tehnoloģijās ir atrodami drošības robi.

"Bite" negrasās atteikties no sadarbības

Latvijā 5G ieviešanā kā galvenie mobilo operatoru sadarbības partneri darbojas divas kompānijas – LMT un "Tele2" partnerus atraduši pie tīkla infrastruktūras ražotāja "Nokia", bet "Bite" sadarbojas ar "Huawei", kas ir pagaidām pārliecinošs tirgus līderis 5G tehnoloģiju izstrādē. Starptautiskajai privātā kapitāla investīciju kompānijai "Providence Equity Partners" piederošā "Bite" pērn novembrī parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz 5G infrastruktūras izveidi operatora tīklā, tostarp vairāku 5G bāzes staciju izbūvi 2019. gadā Rīgā un "Narrowband Internet of Things" (NB-IoT) tīkla attīstīšanu visā Latvijā.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumiem, uzņēmuma tehniskais direktors Gints Butens skaidroja, ka līdz šim "Bites" sistēmas drošības risku saistībā ar "Huawei" tehnoloģiju nav uzrādījušas.

"Tāpat arī no sadarbības partneriem, kā arī pasaules vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem, piemēram, "Deutsche Telekom", "Elisa", "Orange", "Telia Sonera", "Vodafone", kuri, līdzīgi kā "Bite", sadarbojas ar "Huawei", neesam saņēmuši argumentētu informāciju par to, ka šī uzņēmuma ražotās tehnoloģijas varētu radīt šādus riskus mobilo sakaru operatoru tīkliem, to lietotājiem," norādīja Butens, skaidrojot, ka tādēļ kompānija neplāno pārtraukt sadarbību ar Ķīnas tehnoloģiju milzi.

"Viena no "Huawei" vērtībām ir atbildība. Tāpēc mēs ticam, ka šis uzņēmums ievēro starptautiskās normas un izturas atbildīgi gan pret klientiem, gan arī partneriem un pasaules sabiedrību kopumā. Līdzšinējās sadarbības ietvaros mums nav bijis pamata apšaubīt "Huawei" godprātību. Ja šāds pamats radīsies, mēs, protams, rīkosimies atbilstoši situācijai," solīja uzņēmuma tehniskais direktors.

Viņš arī skaidro, ka "Bite" tīkla attīstībā sadarbojas ar vairākiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru ražotās iekārtas un risinājumi atbilst starptautiskajiem drošības standartiem. "Piemēram, uzņēmuma tīklā uzstādītie ugunsmūra risinājumi tiek ražoti ASV, tīkla kodola risinājumi tiek ražoti Zviedrijā un Kanādā, datu plūsmas nodrošināšanai nepieciešamie risinājumi tiek ražoti Itālijā un Izraēlā, savukārt radiotīkla risinājumi – Ķīnā, "Huawei" laboratorijās. Tieši šī pieeja – kombinēt dažādu ražotāju tehnoloģijas, kurās ir iestrādāti atšķirīgi drošības protokoli, – ļauj mums nodrošināt tīklam augstākā līmeņa aizsardzību. Lai savlaicīgi identificētu iespējamos drošības riskus, nepārtraukti novērojam tīklu, izmantojot sertificētus, īpaši šim mērķim izstrādātus risinājumus. Tāpat regulāri veicam tīkla auditu, piesaistot neatkarīgus ekspertus," sacīja Butens.

"Huawei": Esam gatavi sarunām ar valstu valdībām

"Huawei" viceprezidents kiberdrošības un privātuma jautājumos Laude intervijā portālam "Delfi" stāsta, ka uzņēmums ir gatavs atklāti skaidrot, kā tas ražo tehnoloģijas, kā darbojas, kā arī izrādīt un ļaut piekļuvi uzņēmuma iekārtu un tehnoloģiju atvērtajam kodam, tostarp, ja tāda nepieciešamība būtu, arī Latvijas varas iestādēm, taču no to puses pagaidām interese vēl neesot bijusi jūtama. Tāpēc Latvijā liela uzmanība tiek pievērsta konsultācijām ar klientiem.

Laude norāda, ka Ķīnas likumdošanas piesaukšana ir divkosīga, jo arī Eiropas Savienībā telekomunikāciju uzņēmumiem būtu jāsadarbojas ar valdībām, piemēram, terorisma apkarošanā vai nolūkā ievērot Eiropas Savienības Datu saglabāšanas direktīvas noteikumus. Uzņēmums ir pārliecināts par iespējām nepieļaut, ka tā tehnoloģijas tiktu izmantotas spiegošanā vai kādam citas neatļautam datu ieguves mērķim.

"Mēs neglabājam informāciju un datus valstīs, kur to drošība varētu tikt apdraudēta. Piemēram, Eiropas pilsoņu dati netiek uzglabāti Ķīnā, bet ASV pilsoņu dati neglabājas Eiropā. Un otrādi," skaidroja Laude.

"Mēs nevēlētos datus sniegt nevienai no valdībām. Ja mēs sadarbotos ar vienu, tad tas atvērtu Pandoras lādi diskusijām, lai šos datus sniegtu arī citiem," sacīja kompānijas pārstāvis, piebilzdams, ka uzņēmums cenšas izvairīties no ieraušanas starptautiskās politikas cīņās.

"Mēs sakām valdībām – jums ir bažas par drošību, labi, lai tā būtu. Es, piemēram, esmu šeit, lai tās atrisinātu, palīdzētu izprast. Un, kad mēs jautājam, kādas tieši ir šīs bažas, bieži saņemam atbildi, ka tā īsti tas nemaz nav skaidrs. Un tas ir visai izaicinošs diskusijas sākumpunkts. Es nevaru palīdzēt, ja nezinu, kas tieši kādam kaiš," sacīja Laude.

Ministrijas: Jāvērtē nozare kopumā, nevis viens uzņēmums

Par telekomunikāciju nozari atbildīgās Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Valters Bajārs "Delfi" skaidro, ka Latvijas elektronisko sakaru nozares regulējums ir tehnoloģiski neitrāls un nenosaka specifiskas prasības attiecībā uz iekārtu ražotājiem.

"Satiksmes ministrija nekādā veidā neierobežo elektronisko sakaru operatoru izvēli un rīcības brīvību sadarbībai ar tīkla un pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu piegādātājiem. Valstiska līmeņa drošības risku saistībā ar "Huawei" iekārtu izmantošanu novērtēšana ir drošības iestāžu kompetencē un protams, ja šādi signāli tiks saņemti, tiks veikts to izvērtējums un lemts par turpmāko rīcību," sacīja Bajārs.

Viņaprāt, ņemot vērā aktualizētā jautājuma globālo mērogu, par šo jautājumu būtu jādiskutē Eiropas Savienības līmenī, lai vienotos par kopējiem rīcības pamatprincipiem, ja šāda rīcība izrādītos nepieciešama.

Aizsardzības ministrija kā nacionālo kiberdrošības politiku koordinējošā institūcija portālam "Delfi" pauda, ka, aizliedzot vienu konkrētu produktu, kā uzskata ministrija, netiks atrisināta problēma.

"Lai mazinātu kibervidē pastāvošo draudu ietekmi uz valsts un pašvaldību institūciju informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, 15. janvārī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas cita starpā paredz ieviest normu, kas nosaka, ka valsts drošības iestādes un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas var izstrādāt ieteikumus par izmantojamām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu efektīvu darbību, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām institūcijām šogad ir uzsākusi darbu pie minēto ieteikumu sagatavošanas. Ieteikumi attieksies arī uz 5G," sacīja ministrijas preses nodaļas vecākā referente Sandra Brāle.

Viņa arī sacīja: "Aizliedzot vienu konkrētu produktu, netiks atrisināta problēma. Ņemot vērā produktu, pakalpojumu un programmatūru, kā arī saistīto risku daudzveidību, jebkurām drošības prasībām ir jābūt attiecināmām plašāk, nevis tikai uz konkrētu ražotāju."

Ieteikumi, kā precizēja Brāle, būs saistoši tikai valsts un pašvaldību institūcijām un informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, bet ne privātām kompānijām.