'Huawei' prezentējis 'P30' un atkal pārsteidzis ar viedtālruņa kameras spējām  (83)

"P30" aprīkots ar 6,1 collu ekrānu, savukārt "P30 Pro" ekrāns stiepjas līdz pat 6,47 collām. Abiem ekrāniem gan ir vienāda maksimālā izšķirtspēja – 2340x1080. Tālruņus darbina pašu "Huawei" izstrādātie "Kirin 980" procesori. Operatīvās atmiņas apjoms ir 6 gigabaiti "parastajam" un 8 gigabaiti "Pro" modelim. Atšķiras arī diska vieta – lielais tālrunis pieejams versijās no 128 līdz pat 512 gigabaitiem, bet mazākais tikai ar 128 gigabaitiem. Arī akumulatori ir dažādi – 3650 mAh un 4200 mAh, turklāt "Pro" modelim pieejams 40 vatu ātrais lādētājs un bezvadu uzlāde, kas darbojas arī reversi – tālrunis var uzlādēt citu ierīci – austiņas, pulksteni vai pat citu tālruni.

Ekrāna augšpusē ir mazs "robs" ar vienu "selfiju" kameru, kas pilda arī sejas atpazīšanas funkciju tālruņa atbloķēšanai. Tai lietojams arī pirkstu nospiedumu lasītājs, kas, tāpat kā iepriekšējam modelim "Mate 20", iebūvēts tieši zem displeja. Diemžēl šis ir optiskais sensors, kas darbojas mazliet lēnāk nekā jaunajos "Samsung" izmantotie ultraskaņas sensori.

Tālruņi tiek piedāvāti vairākās košās krāsās, diemžēl mūsu tirgū būs tikai trīs versijas – zilgans, melns un balts.

Bet nu par galveno – fotokamerām. "P30" un "P30 Pro" aprīkoti ar trim kamerām – īpaši plata leņķa kameru ar 20 megapikseļu izšķirtspēju, "parasto" platleņķa kameru ar 40 megapikseļiem un teleobjektīva kameru ar 8 megapikseļiem. Šeit gan līdzības beidzas, jo "Pro" modelim ir vairākas ļoti būtiskas atšķirības. Tam ir vēl ceturtā kamera, kas uzņem tikai dziļuma (attāluma) informāciju, tādējādi palīdzot tālrunim atšķirt kadrā notiekošo un, piemēram, portreta režīmā precīzāk izplūdināt fonu.

Īpaša ir arī teleobjektīva kamera – šķiet pirmo reizi viedtālruņu vēsturē tā ir aprīkota ar pieckāršu optisko tālummaiņu. Lai nodrošinātu šo iespēju, kameras modulis tālrunī izvietots vertikāli un izmanto 90 grādu prizmu pēc tā sauktā periskopa principa. Papildus optiskajai tālummaiņai tālrunis piedāvā arī desmitkārtīgu un pat piecdesmitkārtīgu digitālo tālummaiņu.

Arī ar to vēl nebeidzas kameras unikālās spējas. Fotokameras gaismas jutība ir īpaši augsta – ISO 409600. Tas dod iespēju uzņemt attēlus ļoti tumšos apstākļos.

"Delfi" bija iespēja tālruni izmēģināt vēl pirms prezentācijas, un tā spējas mūs patiešām pārsteidza. Īpaši tālruņa spēja bildēt tumsā. Jau iepriekšējos modeļos bija pieejams nakts režīms, kas attēlu uzņem vairākas sekundes un tad izkalkulē pareizo ekspozīciju. Taču "P30 Pro" šis nakts režīms vairs nav vajadzīgs, jo tas var "izvilkt" bildi pat teju melnā tumsā, bildējot standarta režīmā. Tālrunis izmanto savu augsto ISO spēju un lielu devu mākslīgā intelekta, lai ne tikai atšķirtu objektus kadrā, bet pat diezgan precīzi noteiktu balto balansu – rādītu korektas krāsas.

Zemāk redzams piemērs ar kadru tumsā. Tumšākā bilde, kas apmēram atbilst tam, kā telpa izskatījās dabā, ir uzņemta ar APS-C sensora fotokameru ar ISO 12800 un slēdža ātrumu 1/3. Savukārt otrs foto uzņemts ar tālruni automātiskajā režīmā. Mēs izmēģinājām arī citus tālruņus šajos apstākļos, taču to bildes rādīt nav nekādas jēgas – tās bija vienkārši melnas.

Attēls ar puķēm arī uzņemts šajā pašā telpā, šajos pašos tumsas apstākļos. Ar aci puķes varēja tikai aptuveni nojaust, tomēr tālrunis spēja tās saskatīt un pat iekrāsot zaļas. Visi attēli ir neapstrādāti, tieši tādi, kā uzņemti.

Protams, šādas bildes nav īpaši skaistas. Tajās ir zema detalizācija, un bieži vien tālrunis nespēja atrast fokusu un bildi uzņēma "izplūdušu". Tomēr fakts, ka vispār ir iespējams šādos apstākļos dabūt jebkādu bildi, ir pārsteidzošs.

Otra īpaši pārsteidzošā tālruņa spēja ir piecdesmitkārtīgais pietuvinājums. Zemāk redzamas piecas bildes, kas visas uzņemtas no viena punkta Doma laukumā - superplatleņķa kadrs, platleņķa kadrs, pieckāršs pietuvinājums (optiskais), desmitkārtīgs pietuvinājums (digitālais) un 50x.

Pirmās četras bildes izskatās ļoti cienījami, taču tā pēdējā nenoliedzami ir diezgan bēdīga - ļoti zema detalizācija, līdzīgi tam, ja bildi vienkārši izkadrētu un palielinātu. Tomēr iespēja nobildēt kaut ko ļoti tālu ar viedtālruni ir visai unikāla, un soctīklu ērā, kad attēlus parasti apskata tikai mazā izmērā, var tīri labi noderēt.

Tāpat jāuzteic apbrīnojamā tālruņa spēja stabilizēt attēlu video režīmā. Tā darbojas gan HD, gan 4K formātos, taču tikai filmējot ar galveno kameru.

Tiktāl viss izklausās īpaši diži, tomēr arī šim tālrunim ir zināmas problēmas. Viena no tām ir izmērs un formāts. Diemžēl "Huawei" turpina "Samsung" aizsākto tradīciju ar ekrāna malu nolocīšanu. Tas reiz izskatījās īpaši interesanti, tomēr praksē nekādu vērtību nepiedāvā. Gluži pretēji – tā kā ekrāna malas ir nolocītas, nav iespējams attēlus redzēt pilnībā – kadru malas pazūd locījumā. Varbūt sīkums, bet kāpēc gan taisīt tik lielu ekrānu, ja tas nav pilnībā izmantojams?

Locītās ekrāna malas sagādā vēl vienu problēmu – tālruni normāli satverot rokā, pirkstu gali pieskaras ekrāna malām, kur neizbēgami tiek reģistrēts pieskāriens. Šī liksta var radīt dažādus pārsteigumus, sākot ar nesankcionētu aplikāciju atvēršanu un beidzot ar traucētu darbību foto-video režīmā, kur nejaušie pieskārieni pārvieto fokusa punktu.

Tāpat var vēlēties dažādus programmatūras uzlabojumus. Piemēram, tālrunis, kas tik ļoti orientēts fotografēšanai, nespēj atcerēties pēdējos lietotos kameras uzstādījumus un katru reizi, aktivizējot kameru, nākas tos izvēlēties no jauna. Jaunie "Samsung" tālruņi ļauj ieslēgt kameras režīma atcerēšanos, dikti gribētos to redzēt arī citos tālruņos.