Pētījums: piecas IT tendences, kas mainīs pasauli 2019. gadā  (75)

Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada "Accenture Technology vision 2019" pētījums Postdigitālā ēra ("Post-digital era"). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu.

"Accenture Technology vision 2019" pētījumā piedalījās vairāk nekā 6600 vadītāju no 27 pasaules valstīm.

Tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās. Mākslīgais intelekts ieņem aizvien lielāku lomu dažādu svarīgu procesu optimizēšanā un stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Paplašinātā realitāte paver jaunus veidus, kā cilvēks var redzēt un sajust apkārtējo vidi, neatrodoties konkrētajā vietā. Visvairāk sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas ir zināmas saistībā ar kriptoaktīviem, tomēr to darbības lauks ir plašāks, aptverot dažādās tautsaimniecības jomas un samazinot iesaistīto starpnieku loku. Lai arī šobrīd kvantu skaitļošana ir viena no eksperimentālajām četrotnes tehnoloģijām, tomēr skaidrs, ka jomas attīstība pavērs jaunus mērogus IT nozarē. Uzņēmumi un organizācijas, izmantojot tehnoloģiju četrotnes spēku, nākotnē varēs saglabāt konkurētspēju tirgū. Lai izmantotu priekšrocības, uzņēmumiem jau šobrīd ir jāsper soļi tehnoloģiju izpētē un pielietojumā, iekļaujot tās uzņēmumu stratēģijās.

Pieaugot tehnoloģiju uzvaras gājienam, cilvēka ikdienas paradumi un pieņemtie lēmumi aizvien ciešāk savijas ar digitālo vidi, kas paplašina cilvēka digitālo identitāti jaunos apvāršņos. Uzņēmumi un organizācijas, ņemot vērā cilvēka iepriekš izdarītās izvēles un lēmumus digitālajā vidē, var daudz jēgpilnāk un precīzāk uzrunāt savus klientus, piedāvājot pakalpojumus un servisus, kuros patērētāja vajadzības nav apmierinātas vai piepildītas. Nākotnē iegūtais datu apjoms būs galvenais izziņas avots, lai uzņēmumi labāk izprastu nākamās paaudzes vēlmes un vajadzības. Uzņēmumi un organizācijas, kas to ņems vērā un vienlaikus ievēros datu drošības prasības, spēs piedāvāt daudz plašāku pakalpojumu un servisu loku, veidojot personalizētas un individualizētas attiecības, kas balstās iepriekš uzkrātajā pieredzē. 83% vadītāju piekrita, ka patērētāju paradumu zināšana būs kritiski svarīga, lai saglabātu klientu lojalitāti. Nākotnē iegūtie dati uzņēmumiem un organizācijām pavērs jaunus veidus, kā identificēt iespējas tirgū, ieviešot nebijušus pakalpojumus, un veicinās uzticamu attiecību veidošanu ar klientiem.

Šobrīd prasmju saraksts, ko darbiniekos meklē uzņēmumi un organizācijas, kļūst aizvien daudzveidīgāks. Tautsaimniecībā tehnoloģiju ietekmē parādās jaunas lietas, pakalpojumi un servisi. Mūsdienās cilvēkam ir nepieciešamas ne tikai profesionālās prasmes un pieredze, bet iemaņas darbam ar tehnoloģijām jaunu pienākumu veikšanai. Rodas jaunas profesijas. Nākotnē darbinieka konkurētspēja būs atkarīga no viņa spējas paralēli esošajām prasmēm, pieredzei un zināšanām apgūt jaunas iemaņas. Uzņēmējdarbībā jaunus izaicinājumus rada cilvēki, kas savu dzīvi nespēj iedomāties bez digitālās vides un iespējām. Liela daļa uzņēmumu joprojām darbā pieņem darbiniekus, vadoties pēc pagātnes vajadzībām un pieredzes, līdz ar to veidojas plaisa starp uzņēmumiem un darba spēku. Uzņēmumiem ir jāizmanto tehnoloģiju sniegtais potenciāls, jāveicina atbilstoša kultūras izveide uzņēmumos, lai darbinieki nepārtraukti mācītos un pilnveidotu savas zināšanas un prasmes.

Uzņēmumu un organizāciju sadarbības partneru skaits palielinās, līdz ar to kiberdrošības jautājumi ir jāskata ne tikai no viena uzņēmuma, bet no ekosistēmas prizmas. Drošības prasības jāievēro visiem ekosistēmas dalībniekiem, veidojot dažādas partnerības un sadarbības formas. Ja iepriekš kiberdrošības incidents pārsvarā ietekmēja tikai konkrēto uzņēmumu, tad mūsdienās apdraudējums var aptvert sadarbības partnerus, nozari, ekonomiku. Veidojot partnerības ar citiem ekosistēmas dalībniekiem, uzņēmumiem kā vienu no pamata sadarbības prasībām ir jāizvirza kiberdrošība. Pasaulē vadošie uzņēmumi atzīst, ka kiberdrošībai ir jābūt prioritātei, ja tie vēlas sadarboties un piedāvāt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, samazinot iespējamos reputācijas un kiberdraudu riskus. 87% vadītāju piekrita, ka ilgtspējas vārdā uzņēmumiem un organizācijām drošības jautājumi ir jāskata ne tikai no sava redzesloka, bet daudz plašāk, no ekosistēmas perspektīvas.

Mūsdienās uzņēmumi vairs nerunā par lielapjoma datu iespējām, bet par to, kā ātri reaģēt uz mainīgo datu apjomu un attiecīgi rīkoties. Uzņēmumi savā starpā sacenšas, kā visātrāk reaģēt uz informācijas izmaiņām. Tādējādi uzņēmums atšķirībā no konkurenta, kurš datus neapskata, var pamanīt lielu cilvēku plūsmu kādā vietā, lai ātri reaģētu un piedāvātu atlaides, un piesaistītu sev klientus. Uzņēmumiem nepietiek tikai izmantot digitālās vides priekšrocības, bet tiem jāspēj notvert īsto brīdi, spēt atbilstoši reaģēt un piegādāt preces un pakalpojumus konkrētajam klientam konkrētajā laikā. Uzņēmumiem radīt īpašus piedāvājumus katram šādam brīdim ir nepraktiski, tāpēc būtiska būs to spēja izvēlēties un izvērtēt dažādas situācijas. Tomēr, lai iespējas varētu izskatīt, sākotnēji uzņēmumiem ir jāapzinās, ka tādas eksistē, lai varētu atbilstoši reaģēt un pieņemt pareizos lēmumus.