Aiz ES valstu digitālās vides likumu barjerām aizķērušies miljardi  (16)

Digitalizācija ir neizbēgams process, kas rada vērā ņemamas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē un darba tirgū. Kā 2017. gadā, atskaitoties par līdz šim paveikto virzībā uz DVT, skaidrojusi Eiropas Komisija (EK): "Digitalizācija nav izvēle, bet Eiropas biznesu un ekonomiku kā vienota veseluma nepieciešamība." Tā kā digitalizācijas dēļ daļa darbvietu var izzust vai būtiski mainīties, EK norādījusi, ka svarīgi iedzīvotājiem palīdzēt pārejas periodā. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka digitalizācijas ietekmē darbvietas ne vien izzudīs un mainīsies, bet arī radīsies.

Šobrīd ES digitālais vienotais tirgus vēl līdz galam izveidots nav, pārliecināta ir EP deputāte Henna Virkunena (EPP, Somija), kura strādājusi pie ziņojuma par tiešsaistes platformām un digitālo vienoto tirgu. "Mums ir ļoti fragmentēts tirgus – bieži vien ir 28 dažādi likumi, un mēs neesam konkurētspējīgi globāli tieši šīs tirgus fragmentācijas dēļ," sarunā ar portālu "Delfi" skaidroja Virkunena. Viņa uzsvēra, ka ES institūciju mērķis, izstrādājot vienotus ES regulējumus digitālajai videi, ir dalībvalstīs uzcelto likumdošanas barjeru nojaukšana.

Kopš 2015. gada, kad EK prezentēja DVT stratēģiju, tā izstrādājusi un prezentējusi 30 dažādas likumdošanas iniciatīvas digitālās vides sakārtošanai, savukārt EP un ES Padome ir beigušas pārrunas un pieņēmušas lēmumus saistībā ar 28 no 30 iniciatīvām. Tiesa gan, ne viss jau stājies spēkā, jo daudziem noteikumiem paredzēts pārejas periods.

EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja jau 2014. gadā aplēsa, ka DVT varētu nodrošināt kopumā ap 415 miljardus eiro gadā lielu pienesumu ES ekonomikām. Kā skaidro EK, DVT pamatā ir trīs politikas jomas. Vienā no tām meklēti risinājumi, kā uzlabot patērētāju un uzņēmumu piekļuvi tiešsaistes precēm. Otrās ietvaros izstrādāti noteikumi, kas palīdz radīt vidi, kurā digitālie tīkli un pakalpojumi var pilnvērtīgi attīstīties. Savukārt trešā politikas virziena mērķis ir nodrošināt, ka ES ekonomikā, rūpniecībā un nodarbinātībā tiek pilnībā izmantotas digitalizācijas sniegtās priekšrocības.

Lai gan DVT politikas virzieni sākotnēji var šķist visai abstrakti, viena no iedzīvotājiem labi pamanāmām pārmaiņām saistībā ar DVT ir viesabonēšanas maksas atcelšana. Proti, 2017. gada jūnijā tika pieņemta regula, kas nosaka, ka, izmantojot dzīvesvietas valsts SIM karti citā ES valstī, var zvanīt, sūtīt īsziņas un lietot datus mobilajās ierīcēs par tādām cenām, kādas tiek maksātas, lietojot šo karti mājās. "Drīz vien pēc izmaiņu pieņemšanas redzējām, ka ļaudis datus Eiropā izmanto piecreiz vairāk nekā iepriekš," pastāstīja Virkunena, "iepriekš cilvēki baidījās, ka saņems milzu rēķinus, jo viesabonēšana ir dārga, līdz ar to viņi izvēlējās neizmantot šos pakalpojumus. Tagad, zinot, ka tas nebūs tik dārgi, viņi izmanto krietni vairāk datu, līdz ar to mums tiešsaistē tagad ir pieejams daudz vairāk pakalpojumu."

Kā vēl vienu ikvienam jūtamu uzlabojumu, ko nesuši centieni ES izveidot DVT, deputāte min ģeobloķēšanas aizliegumu: "Piemēram, ja vēlējies īrēt mašīnu Itālijā un to rezervēji no Latvijas, tika piedāvāta pavisam cita cena nekā tad, ja to darīji no Itālijas. Tagad tas vairs nav atļauts." Ģeobloķēšanas aizliegums tieši sasaucas ar vienu no DVT mērķiem, proti – novērst dažādos šķēršļus, kas, veicot darījumus tiešsaistē, rodas kā iedzīvotājiem, tā juridiskām personām dažādās ES dalībvalstīs.

Tāpat DVT izveides procesā stiprināta arī ES kiberdrošība, strādāts pie datu aizsardzības uzlabošanas un autortiesību piemērošanas digitālajā vidē.

Veiksmīga pāreja uz vienotu digitālo tirgu ES svarīga ne tikai pārmaiņu darba tirgū dēļ, bet arī, lai spētu turēt līdzi citām lielvalstīm un to digitālajai izaugsmei. "Redzam, ka ASV un Ķīna ļoti ātri virzās uz priekšu, bet mums fragmentācijas dēļ ir sarežģīti izveidot veiksmīgus biznesus šeit [ES – aut.], tādēļ ir svarīgi mēģināt nojaukt barjeras un panākt, ka visi servisi ir pieejami it visur digitālajā vienotajā tirgū," paskaidroja Virkunena.

Vienoti digitālo vidi regulējoši noteikumi visā ES ir ļoti svarīgi arī jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumu, kas jau sākuši vērā ņemami attīstīties, pēc Virkunenas teiktā, ES trūkst, jo pēc pirmajiem darbības gadiem tie nereti izvēlas pārcelties ārpus ES, piemēram, uz Silīcija ieleju ASV. Kā norāda EK, DVT ieviešana sekmētu uzņēmumu attīstību, vienkāršojot iespēju piekļūt 500 miljonus cilvēku lielajam ES tirgum, kas savukārt ļautu savienībai noturēt līderpozīcijas pasaules digitālajā ekonomikā.

Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu, kas jāņem vērā, radot likumus un noteikumus digitālajai videi, ir tās mainība. Proti, tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, bet likumdošanas process nereti rit visnotaļ gausi. "Kad izlemjam kaut ko šodien, varbūt rīt jau būs jaunas tehnoloģijas, līdz ar to radīt labu likumdošanu ir ļoti sarežģīti. Nereti jau nacionālajā līmenī likumdošanas process ir ļoti lēns, taču ES līmenī tas ir krietni vien lēnāks," uzsvēra deputāte.

Kā labos piemērus ES Virkunena izceļ Skandināvijas un Baltijas valstis, sakot, ka tās jau šobrīd ir visai attīstītas digitālajā vidē. Tādēļ, viņasprāt, tieši šīm valstīm arī būtu jāuzņemas vadība digitālo jautājumu risināšanā ES. "Dažās dalībvalstīs, piemēram, 30% iedzīvotāju nekad nav izmantojuši internetu. Līdz ar to viņiem tas ir ļoti sarežģīti – saprast visu digitālo konceptu," teica deputāte.

Lai gan saskaņā ar EK datiem jau tuvā nākotnē ap 90% darbavietu būs nepieciešama prasme darboties digitālajā vidē, daļai ES iedzīvotāju nav tam atbilstošu zināšanu. Tas nozīmē, ka ir būtiski cilvēkiem nodrošināt iespēju apgūt "izdzīvošanai digitālajā vidē" nepieciešamās prasmes.

"Esam nonākuši pagrieziena punktā, kur jādomā par ētiku, kā strādā [interneta – aut.] platformas, kādi ir algoritmi, kā mūsu labā tiek veiktas izvēles. Domāju, tam nepieciešams izveidot likumdošanu, bet pats galvenais ir investēt cilvēku prasmēs," stāstot par iedzīvotāju drošību un prasmēm digitālajā vidē, teica deputāte.